Kurzemes Vārds

14:27 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mūzika

Ar teātra pieredzi pie skarbajiem, dziedošajiem vīriem
Zigurds Akmentiņš

Desmitais!? Nē, nē, viņš nebija desmitais, viņš bija pirmais, jaunākais mūsu pārējo deviņu pulkā – Valdis Aivars, kurš toreiz jau deviņpadsmito sezonu vadīja Liepājas teātra muzikālo dzīvi un nu, 1985.gadā mūs pulcēja jaunam radošam uzdevumam, kuru pildot izveidojās, kā šodien saka, leģendārais ansamblis "Desmit kungi no Liepājas teātra". Un vai tas nebija viņš, kas ar savu kvēlo pārliecību prata mūs iesaistīt arī gaidāmajos Tautas atmodas laikmeta notikumos?

Valdis Aivars teātrī ienāca 1977.gadā, un vispirms kopā ar Agri Engelmani veidoja skaņu partitūru režisora Oļģerta Krodera veiktajam teātra 70 gadu jubilejas iestudējumam Raiņa senai dziesmai jaunās skaņās "Uguns un nakts". Valdis bieži komponēja pats, tā vislabāk varēja apmierināt režisora radošās ieceres un vēlmes. Viņa mūzika skanējusi vairāk nekā 30 teātra iestudējumos. Vērienīgākās kompozīcijas bijušas patiešām īsti mūzikli – "Nakts serenāde" pēc Menherta Lengjela komēdijas un pēc Tamāras Gabes skatuves varianta veidotā Šarla Pero pasaka "Pelnrušķīte". Īpaši neaizmirstamas ir "Nakts serenādes" dziesmas ar Māra Čaklā tekstiem – "Do–re–mi valsis", "Angļu songs", "Ungāru dziesma" un, protams, kavalieru dziesma, kuras nosaukums tāds pats kā izrādei – "Nakts serenāde". Tikpat melodiski skanēja arī pasaku izrāde J.Švarca "Sniega karaliene" un dziļi latviski tvertie Zeiboltu Jēkaba "Ūdens burbuļi".

Pienāca 1985.gads. Laika gaitā bija iegājies, ka Sieviešu dienā vīrieši dāmas iepriecināja arī ar mazu koncertiņu. Parasti tas bija humora piesātināts. Šajā gadā Valdis Aivars, sapulcinot mūs, daiļā dzimuma cienītājus un apbrīnotājus, teica: "Vai šogad nevarētu mazliet citādi? Veco latviešu strēlnieku dziesmas taču skan kā patiess slavinājums sievietei un mīlestībai. Nodziedāsim viņām tās."

Mūsu dziesmas klausītājas sajūsmināja. Dāmas mudināja: "Zēni, jūs nedrīkstat šo skaistumu atklāt tikai mūsu ausīm, tas jādzird ikvienai teātra mākslas mīļotājai!"

Vai Valdis varēja palikt vienaldzīgs šim mudinājumam? Viņš mūs atkal saaicināja kopā, un tapa koncertprogramma "Un atkal zilā vakarā". Tās pirmo daļu aizpildīja strēlnieku dziesmas, otrajā skanēja Raimonda Paula melodijas. Ne tikai Liepājā, mūs aicināja visa Latvija. Arvien biežāk programmā iekļāvām kādu Valda komponētu dziesmu. Mēs mudinājām: "Sarīkosim tavu dziesmu koncertu, mums taču to repertuārā nu ir pietiekami!" Bet Valdis Aivars vienmēr bijis spītīgs un principiāls: "Nē. Tas mūsu koncertu padarīs vienmuļīgu. Bet mums vajadzīga daudzkrāsainība!"

Tajā laikā saņēmām uzaicinājumu no Hudzonas ielejas Latviešu biedrības viesoties Amerikas Savienotajās Valstīs. Atkal Valdis kļuva par galveno virzītāju. Mūs atceras, vēl šodien saņemam vēstules, visbiežāk jau no tur satiktiem liepājniekiem. Bet dzīve ritēja tālāk. Valdis Aivars bija pārliecināts, ka joprojām vēl daudz kas jāapgūst, un jau pirms Amerika brauciena iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, to pabeidza, kad tā jau saucās Mūzikas akadēmija un ar teicamu vērtējumu saņēma diplomu Nr.1 par valsts eksāmena koncertprogrammas "It viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien" sagatavošanu un izpildīšanu uz mūsu skatuves.

Tad teātri atstāja mākslinieciskais vadītājs Oļģerts Kroders. Ar viņa pēcteci Juri Bartkeviču Valdim attiecības tik vienkārši neraisījās – 1997.gadā Valdis Aivars teātri atstāja, kļūstot par vīru kora "Dziedonis" diriģentu.


Vīru koris "Dziedonis" 80 gadu šūpolēs
Indra Imbovica

Rīt Latviešu biedrības namā viens no vecākajiem koriem Latvijā – Liepājas vīru koris "Dziedonis" mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Valda Aivara vadībā ar koncertu svinēs 80.dzimšanas dienu.

Uz augšu, tikai uz augšu

Tas notika tikai desmit gadu pēc jaunās Latvijas valsts dzimšanas, kad 1928.gada 17.februārī "Dziedonis" ieguva tiesības darboties kā latvju vīru koru biedrības "Dziedonis" Liepājas nodaļa un pastāvēja līdz 1940.gadam.

Savu pirmo patstāvīgo koncertu ar pirmo diriģentu Frici Toni priekšgalā vīru koris "Dziedonis" sniedza 1928.gada 22.aprīlī uz Liepājas teātra skatuves. Šo brīdi tad koris uzskata par savu dzimšanas dienu. Tas bija nozīmīgs notikums Liepājas kultūras dzīvē. Doma par vīru kora dibināšanu bija radusies jau 1927.gadā, kad 8.decembrī kopā sanācis neliels dziesmu mīļotāju pulciņš.

Sākumā grūtības kora mākslinieciskajai izaugsmei radīja biežā diriģentu maiņa. Jau pēc nepilna gada diriģents Fricis Tone kori atstāja. Neilgu laiku to vadīja Jānis Eklāvs, bet no 1929. līdz 1944. gadam "Dziedoņa" māksliniecisko vadību uzņēmās Bierands Ķuņķis, kas tobrīd bija Liepājas operas diriģents. "Dziedonis" vairākkārt piedalījies Dziesmu svētkos Liepājā, Rīgā un citur. 1940.gada 15.jūnijā vīri dziedāja Latgales Dziesmu svētkos Stropu estrādē. Tie bija pēdējie Dziesmu svētki Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Pēc Otrā pasaules kara "Dziedonis" atkal bija palicis bez diriģenta, jo tas, tāpat kā daudzi dziedātāji, bija atstājis dzimteni un devies bēgļu gaitās. Šajā apjukuma laikā kora vadību pārņēma talantīgais diriģents, komponists, ērģelnieks un pedagogs Jānis Dreimanis, kurš no Rīgas pārnāca uz Liepāju jau kā pazīstams kordiriģents. Viņš bija ne tikai spožs diriģents, bet arī spilgta personība. Viņa mākslinieciskās vadības laikā "Dziedonis" piedzīvoja savas zvaigžņu stundas – spožākos un labākos dziesmotos gadus. 1945.gada 6.decembrī notika kora pirmais koncerts, kurā dziedāja 33 vīri. Dreimaņa laikā korī palaikam bija pat simt dziedātāju. "Dziedoņa" vīri citu pēc citas guva uzvaras gan lielajos Dziesmu svētkos, gan vīru koru salidojumos un skatēs, gan koncertēja ārpus Latvijas robežām. Liepājnieki ļoti mīlēja savu vīru kori "Dziedonis", tā koncerti allaž bija pārpildīti. Jānis Dreimanis kopā ar kori bija 19 gadu – līdz pat savai pāragrai aiziešanai Mūžībā 1963.gadā. Likās, ka visa Liepāja bija izgājusi ielās, kad vīri uz pleciem sava diriģenta zārku cauri visai pilsētai aiznesa uz Centrālkapiem. 2009.gadā Jānim Dreimanim atzīmēsim 100. jubileju.

Kā pa viļņiem

Pēc Jāņa Dreimaņa koris vairākus gadus turējās godam, bet bija jūtams, ka "Dziedonis" pazaudējis ne tikai savu drošo un stabilo pamatu zem kājām, bet arī savu mūžīgo enerģijas dzinējspēku, savu dvēseli. Savādi, bet tas raksturīgs visiem veciem un stabiliem kolektīviem, kas zaudē talantīgu, ilggadēju vadītāju, kurš faktiski ir kā tēvs, un citu pieņem ne labprāt. Atkal sākās diriģentu maiņa. Situāciju pēc labākās sirdsapziņas mēģināja uzlabot tādi pieredzes bagāti diriģenti kā Kārlis Klucis, Kārlis Kreicbergs un Miervaldis Ziemelis. 1985.gadā "Dziedoņa" māksliniecisko vadību uzņēmās Andris Lekstutis, bet diriģenta – Jēkabs Ozoliņš. Arī šajos aptuveni divdesmit gados vīri guva ne vienu vien panākumu nozīmīgos koncertos un skatēs. Tomēr "Dziedoņa" iekšējo dzīvi piemeklēkja jauni juku laiki, un tā sastāvs kļuva arvien mazāks.

Brīdī, kad pilsētas vadītāju līmenī bija ierosināts jautājums – būt vai nebūt Liepājas "Dziedonim", uzrunāts tika ilggadējais Liepājas teātra muzikālais vadītājs Valdis Aivars, kurš tikko bija aizgājis no teātra. Viņš, daudz nedomājot, piekrita.

Pašlaik korī dzied 26 vīri, un diriģents ar ilggadējo dziedātāju un kora prezidentu Arvīdu Ermansonu priecājas, ka viņu starpā ienākuši arī pavisam jauni puiši. "Jā, es zinu, ka neesam jaunekļi, ka lielākā daļa ir padzīvojuši, savam korim uzticīgi vīri, tādēļ rēķinos ar reālajām iespējām un neceļu gaisa pilis," prātīgi spriež diriģents Valdis Aivars.

Rīt vīru kora "Dziedonis" 80.jubilejas koncerts notiks divās daļās. Pirmajā vīri melnās frakās dziedās klasisku repertuāru, kuru diriģēt uzaicināti arī bijušie kora mākslinieciskie vadītāji. Bet otrā daļa paredzēta draiskāka. Kā zināms, Valdis Aivars ir arī komponists, kurš sacerējis mūziku gan daudzām Liepājas teātra izrādēm, gan "Desmit kungu" programmai un, protams, arī "Dziedonim". Skaistākās no šī klāsta skanēs koncertā.