Kurzemes Vārds

14:20 Otrdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Ne tik daudz pērk, cik izrādās un priecājas
Pēteris Jaunzems

Jautrs pavasara gadatirgus ar visiem saviem labumiem un priekiem vakar pagasta centrā pulcēja cīravniekus. Laiks nebija slikts, visās malās ziedēja ķirši un dzeltenām saulītēm līdzīgās pienenes, tāpēc cilvēku netrūka.

Tāšenieks Āris Ceriņš un grobiņniece Mairīte Lukševica, kā arī bijušais liepājnieks un Saeimas deputāts Jānis Kazaks, kas tagad kļuvis par pūrenieku, lielā izvēlē piedāvāja augļu koku un ogulāju stādus, bet nīcenieks Voldemārs Klucis – paša potētas rozes un lilijas. Bagātīga bija arī dekoratīvo krūmu, kā arī agro dārzeņu stādu izvēles iespēja.

"Kurzemes Vārds" novēroja, ka iedzīvotāji labprāt iegādājās tomātu, kāpostu un dažādu vasaras puķu stādus. Bet augļu koku tirgotāji sūdzējās, ka viņu prece galvenokārt tiekot aplūkota, nevis pirkta, tāpēc Cīravā esot sanākusi tāda kā izrādīšanās un izprieca, jo vietējie pašdarbnieki bija sarīkojuši jauku koncertu. Bet tiem, kam patīk izjust, kā vējš šķirsta matus, bija uzslietas šūpoles, kurās vienlaikus varēja izdraiskoties četri cilvēki.


Atklāj lielāko tritonu mītnes vietu
Viktors Ulberts

Blažģu ezerā, kas atrodas Kalvenes un Embūtes pagasta teritorijā, mīt, iespējams, lielākā salamandru dzimtas abinieka lielā tritona populācija Eiropā. To nejauši pēc viesošanās pie ezera atklājis zoologs Arnis Bērziņš.

Lielais tritons (Triturs cristatus), ko mēdz dēvēt arī par ūdensķirzaku, ir reta un īpaši aizsargājama abinieku suga, kas iekļauta Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Latvija atrodas tuvu lielā tritona izplatības areāla robežai, tādēļ parasti pie mums tas sastopams reti un nevienmērīgi.

A.Bērziņš " Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka kopā ar kolēģiem apmeklējis Blažģu ezeru, kur apskatījis arī tritonu mītnes vietas, taču sākumā vēl nenojautis, ko atklās vēlāk. "Pēc tam es sāku pētīt literatūru par tritonu izplatību un secināju, ka visur tiek minēta tritonu populācija dažu desmitu apmērā. Taču Blažģu ezerā katrā vietā viņu ir simtiem, tāpēc iespējams, ka tā varētu būt plašākā līdz šim zināmā lielā tritona ziemošanas un mītnes vieta," skaidroja A.Bērziņš.

Katrā ziņā šis atklājums ir ieinteresējis zoologus, tāpēc sagaidāms, ka speciālisti vēl dosies uz Blažģu ezeru, lai vairāk izpētītu šo vietu.

Blažģu ezeram, kura spoguļa laukuma platība ir 8,7 hektāri, jau ir noteikts dabas lieguma statuss. Tā vidējais dziļums ir 2,8 metri, maksimālais dziļums – četri metri.

Aicina ziedot Diabēta centram

Aizputes Diabēta un invalīdu biedrības valde aicina piedalīties akcijā "Mēs esam kopā" un ziedot līdzekļus Cukura diabēta pacientu centra izveidei, informē biedrības prezidents Ulvis Bensons.

24.maijā pulksten 10 biedrības telpās Aizputē, Pasta ielā 2, visiem, kas to vēlas, būs iespēja bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, kā arī saņemt ārsta konsultācijas. Bet pulksten 12 Aizputes Kultūras namā sāksies labdarības koncerts. Ieeja par ziedojumiem.

Līdz šim datumam savu ziedojumu centra izveidei iespējams atstāt tirdzniecības centrā "Aizpute" novietotajā urnā vai pārskaitīt to biedrības kontā.

Aizputes Diabēta un invalīdu biedrība dibināta 1996.gadā, tajā ir 69 biedri. Tās uzdevums – palīdzēt risināt ar cukura diabētu saistītus jautājumus medicīniskā, sociālā, ekonomiskā, izglītības u.c. jomās.


Lemj, kā izlietot valsts dotāciju

Aizputes Pilsētas dome apstiprinājusi prioritāšu sarakstu, kurām izmantos 200 tūkstošu latu lielo valsts dotāciju novadu reformas īstenošanai.

Nauda tiks izmantota novadam būtisku infrastruktūras objektu attīstībai. Par 50 tūkstošiem latu tiks rekonstruēts jumts pirmsskolas izglītības iestādei "Pasaciņa". Tikpat liela summa atvēlēta Aizputes vidusskolas telpu remontam un ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai. Bet otrus 100 tūkstošus pašvaldība izmantos, lai uzsāktu daudzfunkcionālās sporta halles būvniecību.

Aizputes novadā plāno apvienoties Aizputes pilsēta un pagasts, kā arī Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasti. Kopējais iedzīvotāju skaits novadā būs 10844.


Festivālā izspēlē "Romantisko diksi"
Viktors Ulberts

Akordeona spēle kļūst aizvien populārāka – par to varēja pārliecināties valsts mūzikas skolu akordeonistu ansambļu festivālā "Akordu skaņas", kas pagājušās nedēļas nogalē norisinājās Aizputē. Festivālā uzstājās gan akordeona klašu audzēkņi, gan viņu pedagogi, izpildot visdažādāko autoru skaņdarbus un priecējot šī mūzikas instrumenta cienītājus.

Festivālā uzstājās daudzu Kurzemes, kā arī Rīgas mūzikas skolu audzēkņi. Pašiem tālākajiem aicinātajiem viesiem no Daugavpils ceļš gan laikam šķitis par tālu, tāpēc klausītājiem tomēr šoreiz gāja secen mūzika no izrādes "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši".

Taču repertuārs tāpat bija varen plašs. Piemēram, Ugāles Mūzikas skola uzstājās ar tēmu no mūzikla "Operas spoks", Nīcas Mūzikas skolas akordeonista Matīsa Mačiņa spēlēto latviešu tautasdziesmu "Pūt, vējiņi!" un tautas deju "Maģais dancis" pavadīja arī vijolniece Elīza Stilve un Sintija Anda Tauvēna ar klavierspēli.

Labu spēlētprasmi demonstrēja arī Rīgas 1.mūzikas skolas akordeonisti, ar smeķi liekot izbaudīt S.Džoplina "Lieliskās sinkopes". Taču vislielāko atzinību festivālā nobeigumā izpelnījās E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas akordeonistu trio Madaras Šupstikas, Maritas Bērziņas un Aleksandra Prihodjko lieliskā saspēlē, izpildot tādus ritmiskus skaņdarbus, kā G.Vorrena "Chattanooga choo choo!"

Jaunie akordeonisti redzēja iespēju, kurp tiekties, lai arī turpmāk spēlētu tikpat labi un varbūt pat vēl labāk, festivālā nobeigumā sacīja Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde. Un to, ka akordeons kā mūzikas instruments gūst aizvien lielāku popularitāti, apliecināja arī pasniedzēja Linda Rozentāle. Tas ir tā saucamais brīvais instruments, bez tam ērti pārvietojams un ar fascinējošu skanējumu. L.Rozentāle pati savulaik akordeonu sākusi spēlēt, kad tāpat vien nocēlusi instrumentu no skapja un pamēģinājusi, kā tas skan. Akordeons viņu aizrāvis tik ļoti, ka nu jau 10 gadus viņa šī instrumenta spēli māca citiem.

Aizputes Mūzikas skolas direktore Arta Kangīzere pauda gandarījumu, ka festivālā bija tik daudz viesu – kopā no 10 Latvijas mūzikas skolām. "Mums jau ir iestrādes šādu festivālu rīkošanā. Iepriekšējos gados esam organizējuši koru klašu festivālu, 2004.gadā pie mums notika Lejaskurzemes mūzikas skolu akordeonistu festivāls. Bet šogad vēlējāmies šo festivālu padarīt vēl plašāku," sacīja A.Kangīzere.

Festivālā galvenā organizatore arī šogad bija Aizputes Mūzikas skolas programmas "Taustiņinstrumentu un akordeona spēle" vadītāja Kristīne Braže. Viņas mērķis ir attīstīt akordeona spēles specialitātes audzēkņu un pedagogu profesionālo meistarību, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu. K.Braže festivāla rīkošanai bija uzrakstījusi arī projektu, un tas saņēma Liepājas rajona Kultūras nodaļas finansiālu atbalstu.


Skolas grīda tikpat spoža, un palma arī turpat
Dina Belta

Protams, absolventiem šķiet, ka skola kļuvusi mazāka un gaiteņi šaurāki, nekā tas bija viņu skolas gados. Bet atmosfēra Pāvilostas vidusskolā aizvien tāda pati – laba, pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušā vidusskolas absolventu salidojuma saka absolvente Gita Gausmane.

No 15 absolventiem, kas skolu beidza 1986.gadā, uz salidojumu bija ieradušies septiņi. Daudz bijis arī 1972.gada absolventu, bet, piemēram, no 1995.gada izlaiduma – tikai trīs, sacīja Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece ārpusklases darbā Daiga Jēkabsone. Bet daži salidojuma dalībnieki pat mācījušies vēl vecajā, tā sauktajā Šneidera skolā.

Pavisam skolā pulcējās ap 200 cilvēku, sarīkojums izvērtās gaišs un tīkams. Bija gan kliņģeris ar jubilejas skaitli 45 virsū, gan iespēja skatīt vecās fotogrāfijas un gremdēties atmiņās. Saviesīgajā daļā Kultūras namā absolventi un pedagogi kopīgi uzveda opereti "Sarkangalvīte un vilks". Pavadījumu tam nodrošināja grupa "Piemare", kuras visi dalībnieki arī ir Pāvilostas skolas absolventi.

No Sakas Novada domes skola saņēma vienu tūkstoti latu lielu dāvinājumu par pakavu sauktā skolas pagalma bruģēšanai. Pašvaldības iestādes pasniedza dāvanu karti, kuru izmantot skolas labiekārtošanas vajadzībām.

Tādiem salidojumiem ir jābūt, pārliecināta Gita Gausmane. "Ir satikšanās prieks, visas negācijas aizmirsušās, ir interesanti citam citu atkal satikt un parunāties, atcerēties." Viena no atmiņām, kas uzvilnījusi, skolas gaiteņus izstaigājot, saistās ar rudens talkām apkārtējo kolhozu tīrumos – neiztrūkstošu mācību gada iesākuma iezīmi. Talkošanas dienās skolotāja ļāvusi staigāt pa skolu vienās vilnas zeķēs. "Un tad mēs gaiteņa galā ieskrējāmies un, tā kā villenēs labi slīd, šļūcām pāri gandrīz līdz otram galam," atceras Gita. Grīda tagad esot tieši tikpat spoža. "Un lielā palma arī vēl aizvien tajā pašā vietā, liekas ka tā ir mūžīga."

Uzziņai

– Pāvilostā skola darbojas kopš 1922.gada. Tagad pirmās skolas vietā atrodas Mākslas skola.
– Jauno Pāvilostas vidusskolu sāka celt 1960.gadā, pabeidza 1963.gadā.
– Līdztekus citām iespējam skolā var apgūt jaunsargu vecākās grupas trīs gadu apmācības programmu. Veiksmīgi nokārtojot ieskaiti, tas dod iespēju ar atvieglotiem nosacījumiem iestāties Latvijas profesionālajā armijā.


Nīcā atklāj tūrisma sezonu

Ceturtdien, 8.maijā, visi Nīcas pagasta tūrisma uzņēmēji un gidi aicināti kopā atklāt jauno tūrisma sezonu, informē Nīcas Pagasta padome.

Vispirms programmā paredzēts pārgājiens pa piecus kilometrus garo Dunikas purva dabas taku – garāko šāda veida taku Eiropā. Bet saviesīgā daļa notiks Rubežu ģimenes viesu namā "Chill Inn". Tur pagasta tūrisma koordinatore Dace Vecbaštika iepazīstinās ar jaunumiem tūrisma jomā. Visiem būs iespēja dalīties pieredzē un izteikt priekšlikumus, lai pagasta tūrisma uzņēmēju un tūrisma informācijas punkta darbība kļūtu vēl efektīvāka, sola pašvaldības pārstāvji.

Nīcas tūrisma informācijas punkts darbojas jau trešo gadu.


Pusmiljons līdacēnu atgriežas dzimtajos ūdeņos
Pēteris Jaunzems

Aprīļa pēdējā dienā zivju audzētavas "Pelči" darbinieki Liepājas ezerā Nīcas pagasta teritorijā izlaida 505 tūkstošus 700 līdaku kāpuru. Galvenais zivkopis Valdis Plaudis informēja, ka tie šopavasar iegūti, inkubējot tieši Liepājas ezerā nozvejoto līdaku ikrus. Tas nozīmē, ka līdacēni nonāca dzimtajos ūdeņos.

Zivju krājumu pavairošanas projektā ļoti aktīvi bija iesaistījies zvejnieks Valentīns Vasars, kurš piedalījās gan vaislinieku sagādē, gan arī līdaku kāpuru palaišanas operācijā, kas ilga apmēram stundu. Lai apbraukātu ezera niedru līčus, tika izmantota motorlaiva, un pieredzējušais zvejnieks to vadīja ar tādu aprēķinu, lai no skābekļa maisiem izkļuvušie zivju mazuļi izplatītos vienmērīgi un ūdenstilpes zālēs atrastu savu mājvietu.

Biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns pastāstīja, ka šopavasar šī nav pirmā reize, kad ezerā tiek papildināti zivju krājumi. Aprīļa vidū 200 tūkstošus līdacēnu šeit palaida Durbes novada zivkopības saimniecības īpašnieks Ēriks Rāva. Tātad kopsummā ezerā nonācis nepilns miljons zivju mazuļu. Kaut gan arī agrākajos gados noritējušas šādas akcijas, tik vērienīgs projekts īstenots pirmo reizi. Izpilddirektors vēlējās uzsvērt, ka tas noticis, pateicoties tieši ezera zvejnieku aktivitātei, jo makšķernieki zivju pavairošanu nespējot nodrošināt.

Priecājoties par labā kvalitātē paveikto darbu un pavasari, kas ļāvis sasniegt labus rezultātus, "Pelču" galvenais zivkopis atzina, ka audzētavas darbību daudzējādi sekmējušas publikācijas "Kurzemes Vārdā", kas ne tikai informējušas par zivju audzētavas rosību, bet arī veicinājušas tās popularitāti un palīdzējušas nodibināt kontaktus ar uzņēmīgiem cilvēkiem. Tādējādi zivju krājumu pavairošana vērsusies plašumā. Pirms dažām dienām pusmiljons līdacēnu un 2600 lašu mazuļu palaists arī Ventā, bet maija vidū tur izplatīšot taimiņus un nēģu kāpurus, kas nesen izšķīlušies. Tāpat sekmīgi īstenojoties vēdzeļu krājumu atjaunošanas projekts, kura iniciators bija Ēvalds Urtāns, bet kuram tagad jau radies daudz sekotāju.


Būs Veselības diena

Trešdien, 7. maijā, pulksten 9 Nīcas ambulancē sāksies Veselības diena, uzzinājām Pagasta padomē.

Veselības dienas laikā pašvaldība Nīcas pagasta iedzīvotājiem bez maksas nodrošinās vairākus medicīniskos pakalpojumus – būs iespējams apmeklēt ģimenes ārstus, ginekologu, acu ārstu, psihiatru un veikt arī asins un urīna analīzes. Maznodrošinātos iedzīvotājus pieņems arī zobārsts. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.

Pulksten 14 Pagasta padomes mājā iecerēts arī priekšlasījums par pagastā esošā uzņēmuma "Tonus Elast" medicīniskajām precēm.

Veselības dienu Nīcas pagastā organizē jau vairākus gadus, otro gadu to rīko ambulances vadītāja Inata Štāle.