Kurzemes Vārds

02:36 Trešdiena, 26. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Nevajag baidīties
Normunds Niedols, PSIA "Vecliepāja" valdes loceklis

Absolūti nenormāli ir tas, ka pašlaik pašvaldība apkalpo privāto īpašumu – namus ar privatizētajiem dzīvokļiem. Ja namu pārvalde "Vecliepāja" būs privatizēta, tad situācija pati par sevi pietuvosies tai, kāda tagad jau izveidojusies dzīvokļu kopējās apsaimniekošanas biedrībās. Starp citu, vairums liepājnieku pieraduši pie sadarbības ar vecajiem ekspluatācijas uzņēmumiem, un viss jaunais viņus nedaudz biedē. Nevajag baidīties. Taču tādēļ nepieciešama pārdomāta informatīvā kampaņa par notiekošo, lai cilvēkiem nebūtu nekādu neskaidrību. Galvenais, ir jāsaprot, ka runa nav par namu privatizāciju. Pretendentam būs jāizpērk uzņēmuma kapitāls, tā inventārs un jāpārņem funkcijas.

Faktiski līdz namu pārvalžu privatizācijai mēs esam pietuvojušies pirms pieciem gadiem, bet pirmo reizi par to sākām runāt vēl agrāk. Vai uzsāktais process būs rezultatīvs, pateikt grūti. Taču gribētos tieši pozitīvos rezultātus. Baumo, ka namu pārvaldi "Vecliepāja" vispār likvidēs kā uzņēmumu. Tam nav nekāda pamatojuma! Milzīgo dzīvokļu fondu nekādā ziņā nevar atstāt bez pārvaldes. Jo vairāk tādēļ, ka runa ir par lielāko no trim ekspluatācijas struktūrām. Ja ieradīsies cits saimnieks, tad tas būs tikai pluss. Tad noteikti izmainīsies arī organizatoriskā darba formas. Jaunā skatījumā nāksies vērtēt arī pakalpojumu kvalitāti. Arī pašreizējā stagnācija to noteikti ietekmēs.

Konkurence dzīvokļu fonda apsaimniekošanas jomā jau sen radusi savu vietu arī mūsdienās. Un tā jebkurā gadījumā vērsīsies plašumā. Iespējams, tas pašlaik ne visai apmierina namu pārvaldi, taču iedzīvotājiem jau radusies izvēle. Pilsētas dome taču ir par patstāvīgo biedrību izveidošanu un tā dēvēto namu atdalīšanos un daždažādi to stimulē. Aiziet varēs arī no privatizētās namu pārvaldes "Vecliepāja".


Esmu pret
Viktors Bahilovs, Matrožu ielas 11.nama vecākais

Baidos, ka namu pārvaldes "Vecliepāja" privatizācijas dēļ daudziem pīšļos pārvērtīsies tas, kas viņiem bijis 30–40 gadu laikā – dzīvokļi. Ir zināms, ka pašlaik dzīvokļu apsaimniekošanai un kvalitatīvajiem pakalpojumiem nepieciešama liela nauda. Dzīvokļu fonds ir nolaists. Tādēļ jaunais saimnieks būs spiests paaugstināt maksu, un daudzi, it īpaši pensionāri, to neizturēs. Kādreiz savus dzīvokļus mēs visi saņēmām par sertifikātiem. Varētu teikt, līdzīgās daļās. Taču šādu īpašnieku noslāņošanās jau notikusi. Turklāt vēl pašreizējā privatizācija sakrīt ar inflācijas kulmināciju. Un vai jaunais saimnieks maz gribēs pieņemt namus ar parādiem un mākslīgi radīto negatīvo bilanci? Jo vairāk tādēļ, ka nepieciešamos remontdarbus neviens no malas finansēt negrasās. Privātai struktūrai arī dome nespēj palīdzēt, kaut arī gribētu – likums to aizliedz. Droši vien šādu privatizāciju vajadzēja uzsākt agrāk. Tad arī uz budžeta, tas ir, uz nodokļu rēķina būtu varēts vairāk izdarīt namos.

Pašvaldība pārdos namu pārvalžu rīcībā esošo transportu, elektronisko tehniku, citas iekārtas un mēbeles. Taču tas viss ilgu gadu laikā iegādāts par īrnieku naudu, no īres maksas līdzekļiem! Uz godīgu vērtējumu šeit arī nav ko cerēt. Ja Pilsētas domes kontrole ekspluatācijas uzņēmumu darbības jomā pat tagad ir neapmierinoša, tad rodas jautājums: kas tad būs vēlāk? Ko tad varēs prasīt no privātās struktūras? Un kur jaunais saimnieks atradīs speciālistus? To deficīts ir bijis visu laiku.

Atbildību par dzīvokļu fondu valsts uzticēja pašvaldībām, bet tagad tās cenšas to novelt uz iedzīvotājiem. Vispirms vajadzētu atskaitīties iedzīvotājiem par paveikto. Diemžēl tā vietā jūtama nomācoša informācija par gaismas pili un citām šķietami aktuālākām lietām. Pašreizējie dzīvokļu pārvaldītāji varētu sniegt pārskatu par savu darbu, kaut vai pirms jauno biedrību atdalīšanās. Tad rastos arī nepieciešamība precīzāk noteikt kaut vai vismaz lielākos izdevumus. Vēl mani māc šaubas par to, vai tik ļoti ir nepieciešams siltināt visus mūsu namus, jo vairāk tādos gadījumos, kad viss pārējais vēl nav sakārtots.

Vārdu sakot, esmu pret namu pārvaldes "Vecliepāja" privatizāciju, taču, lai runātu konkrētāk, ir jāzina, pēc kādiem kritērijiem un noteikumiem tā noritēs.