Kurzemes Vārds

14:50 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Embūte var palikt bez vietējās varas
Viktors Ulberts

Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nepiešķirs iepriekš solītos 200 tūkstošus latu par līdzdalību novadu veidošanā, iespējams, no amata atkāpsies Embūtes Pagasta padomes deputāti, sacīja Embūtes pašvaldības vadītājs Oļegs Jurjevs.

Embūtes Pagasta padome aprīlī nosūtīja RAPLM nepieciešamos dokumentus, kuros pamatoja, kā grasās šo naudu tērēt – jaunas attīrīšanas iekārtas uzstādīšanai un kanalizācijas pārsūknēšanas aparatūras iegādei. Tagad pašvaldība no ministrijas gaida atbildi.

Tikmēr Vērgales pagasta un Sakas novada pašvaldības, kas plāno veidot vienotu novadu, jau saņēmušas no ministrijas atbildi, ka vismaz pagaidām visu agrāk solīto naudu no valsts tās nesaņems, "Kurzemes Vārdam" sacīja Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups. Tā tas it kā esot tādēļ, ka prioritāte esot lielie novadi. Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ministrijai nosūtījis vēstuli ar lūgumu atteikumu pamatot.

"Iepriekš kaut kā netika dzirdēts, ka dalīs lielajos un mazajos novados. Naudu solīja visiem, kas iesaistīsies reģionālajā reformā," norādīja O.Jurjevs. Tāpēc tagad kaut kādus aizbildinājumus var uzskatīt par krāpšanos.

Ja RAMPL patiešām Embūtes pašvaldībai naudu nepiešķirs, O.Jurjevs ir gatavs radikālai rīcībai. "Es pats atkāpšos no amata un rosināšu to darīt visiem deputātiem. Lai tad nāk Rīgas deputāti un strādā, jo es vairs neredzu jēgu turpināt darbu un sadarbību ar valsts institūciju, kas pieļauj šāda mēroga krāpšanu," piebilda O.Jurjevs.


Vairākums koru tiek pusfinālā
Viktors Ulberts

Septiņi no 10 Liepājas rajona koriem, kuri aprīlī piedalījās koru skatē, ir izvirzīti reģionālajam koru pusfinālam, pastāstīja Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde.

Reģionālais pusfināls notiks 1.jūnijā Kuldīgas Kultūras centrā, un tas pēc būtības būs cīniņš par labākā Kurzemes kora titulu un iespēju piedalīties lielajos dziesmu karos pašu Dziesmu svētku laikā.

I.Skābarde pastāstīja, ka pusfinālam izvirzīti visi kori, kuri saņēma novērtējumu virs 40 punktiem, tas ir, 1.pakāpes diplomu. Tātad uz Kuldīgu dosies Durbes sieviešu koris, Liepājas rajona Kultūras nodaļas jauktais koris "Lira", Grobiņas jauktais koris "Vēl", Aizputes jauktais koris "Kurzeme", Nīcas sieviešu koris, Priekules Kultūras nama sieviešu koris, kā arī Nīcas vīru koris, kurš piedalījās vīru koru skatē Rīgā un tur saņēma 1.pakāpes diplomu. Vīru koriem arī pusfināls notiks citur, nevis kopā ar pārējiem koriem. Nīcenieki dosies nevis uz Kuldīgu, bet gan Jelgavu.


Kļūdas var būt liktenīgas
Pēteris Jaunzems

Pagastos turpinās pieteikumu pieņemšana Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Ar šo uzdevumu nodarbojas lauku attīstības speciālisti. Viņiem darba esot pilnas rokas, cilvēki nākot cits pēc cita, bet 15.maijā pulksten 17 ir termiņš, kad pieteikumi jānogādā Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. Pretendentiem, kas novēlosies, atbalsts būs mazāks.

Patstāvīga rīkošanās izraisa pārpratumus

Kalētu lauku attīstības speciālists Jānis Lauva pastāstīja, ka ar rupjām kļūdām, ko būtu pieļāvuši zemes apsaimniekotāji, līdz šim viņam sastapties neesot gadījies, taču sīkas paviršības nākoties atklāt un labot pat ļoti bieži, jo arī tās atbalsta pretendentam var būt liktenīgas, ja laikus netiek pamanītas. Tomēr visas kļūdas izlabot nav iespējams. "Ja cilvēks ir samaitājis bloku karti, viņam pašam jābrauc uz Saldus pārvaldi, lai karti varētu apmainīt," J.Lauva piebilda.

Gadu gaitā pagastā esot iedibinājusies kārtība, ka ar nacionālo subsīdiju un tāpat arī ES atbalsta lietām nodarbojas lauku attīstības speciālists. Tāpēc kalētniekiem, kaut arī pagastā ir aptuveni pusotra simta atbalsta pretendentu, rodoties mazāk pārpratumu nekā tur, kur paši zemnieki ved pieteikumus uz reģionālo pārvaldi. Tomēr citi rīkojas patstāvīgi, un tas, ka pastāv šāda iespēja, arī izraisot dažādus pārpratumus. Tomēr pa šiem gadiem Kalētos nav nācies novērot, ka maksājumiem par vienu un to pašu zemes gabalu rodas divi pretendenti. Bet par to, kā rīkojas lielie zemes īpašnieki, piemēram, SIA "Agro", pašvaldības speciālists netiekot informēts. Šīs ziņas nez kāpēc tiekot uzskatītas par konfidenciālām, lai gan pastāv nosacījums, ka ES maksājumos jāvalda atklātuma principam.

Interese par ES maksājumiem šogad esot dažāda. Tie, kas cenšas attīstīties, izmantojot katru atbalsta iespēju. Tagad viņi varot saņemt arī maksājumus par rugainēm, kas atstātas pa ziemu, lai mazinātu zemes eroziju. Bet prāva daļa vecākās paaudzes cilvēku no tiešajiem maksājumiem esot atsacījusies pilnībā, jo savu zemīti kādam iznomājuši.

No aprites izstumj kā zemnieku, tā zemi

Durbes novadā ES maksājumu pretendentu skaits pārsniedz divus simtus zemes apsaimniekotāju. Lauku atbalsta speciāliste Maija Lankupa teica, ka naudas saņēmēju skaits saglabājies pērnā gada līmenī, taču atbalsts, ko tie saņemšot, būšot mazāks. Pieteikumu nogādāšana Lauku atbalsta dienestam novadā esot jāuzņemas pašiem lauksaimniekiem, kuri galvenokārt paļaujoties uz pasta pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka viņiem jāuzņemas arī visa atbildība par kļūdām, ja tādas ir pieteikumos pieļautas.

Rucavas pagastā zemes apsaimniekotāji šopavasar bijuši aktīvi, tādēļ lielākā daļa pieteikumu jau iesniegta. Lauku attīstības speciālists Jānis Kairis atzina, ka lauku ļaudīs neizpratni raisot fakts, ka, neraugoties uz ražošanas nemitīgo sadārdzināšanos, atbalsta maksājumi ar katru gadu samazinās. Daži pat pauduši aizdomas, ka lauksaimniecībai paredzētā nauda tiek novirzīta kādiem citiem mērķiem, kam ar tautsaimniecību nav nekādas saistības.

Bet par pilnīgi absurdu tiekot vērtēta prasība, kas nosaka, ka gadiem ilgi lauksaimniecībai izmantotā zeme, ja to saimnieka slimības vai kaut kādu citu sarežģījumu dēļ pāris gadu neapstrādā, tiek pārreģistrēta par dabīgajām pļavām vai ganībām, un pēc tam, kad apstākļi ir mainījušies un īpašnieks atkal vēlētos strādāt, viņš to vairs nedrīkst darīt. Tādējādi no lauksaimnieciskās ražošanas aprites tiek izstumts gan zemnieks, gan arī zeme. Arī appļaut savas platības par atbalsta naudu zemnieks nespējot, jo tā nav tik liela, lai varētu nolīgt nepieciešamo tehniku, ja pašam tādas nav. Un veidojas aizvien vairāk neapstrādātu platību, kur pēc tam deg kūla.


Visas lietas
Apkaltā sēta

Tehnikas ēra ir diži izmainījusi mūsu priekšstatus par laukiem. Zirgi tagad kļuvuši gandrīz vai par tādiem kā aristokrātiem, un tos tur tikai tamdēļ, lai dotos izjādēs.

Zirgus tagad neviens vairs nejūdz ratos, lai vestu mēslus no kūts uz lauku vai arī no mežiem uz saimniecībām pārvietotu smagi piekrautus malkas vezumus. Arī arkli ar spožiem lemešiem un ecēšas apkaltajiem rumakiem vairs nav jāvelk. To visu paveic jaudīgi traktori. Tomēr labības vai kartupeļu laukā atrastu pakavu lauksaimnieki nenomet pa roku galam grāvmalē, bet gluži kā kādu dārgumu atnes mājās un piestiprina pie staļļa sienas vai sētas dēļiem, kā tas šajā attēlā redzams. Tā izveidojusies savdabīga vēstures liecība, kas rāda, cik rocīga savulaik bijusi zemnieku saimniecība, cik daudz tajā audzēts zirgu un cik lielās platībās sēti rudzi un mieži.

Daudzi lauku cilvēki arī uzskata, ka zemē atrasts pakavs ir veiksmes zīme. Ja tā tas patiešām ir, tad Otaņķu pagasta "Žūrnieki", kur jau divus gadu desmitus videi draudzīgi saimnieko Elga un Alfrēds Niedoli, ir īsta laimes sēta, jo žogs, ko viņi uzslējuši ap savu vasaras pavardu no vienas vietas ir apkalts ar pakaviem. Katrā ziņā abi saimnieki apgalvo, ka slikti šeit viņi nejūtoties.


Buncenieki rīko pagasta svētkus
Pēteris Jaunzems

Tradīciju maijā rīkot pagasta svētkus buncenieki aizsāka pērn. Toreiz, kā teica mākslinieciskās daļas vadītāja Malda Andersone, sarīkojuma programma viņiem ilga visas nedēļas garumā, turpretī šogad nolemts lustēšanos sakoncentrēt tikai sestdienā, toties tā notikšot no agra rīta līdz vēlas nakts stundai.

Svētkus pulksten 9 ievadīšot sēklu un stādu tirgus, kas notiks laukumā pie pagastnama. Lai stādu iegādei radītu jautrāku atmosfēru, pulksten 9.30 paredzēta bērnu dramatiskā kolektīva iestudējuma "Raganu mežā" izrāde, ko pulksten 10 nomainīs tikšanās ar Liepājas puses Latvijas dziedošajiem talantiem Miku Saulīti no Vaiņodes, kā arī liepājniekiem Raivi Bruži, Aleksandru Alganovu un Lindu Zāģeri, ko papildinās ampelēšanās ar Lāci un Zaķi, kas uz Bunku būšot atbraucis no Saldus.

No pulksten 11.30 līdz 12.30 ilgs Liepājas Sarkanā Krusta dalībnieku sniegtie pirmās palīdzības sniegšanas paraugdemonstrējumi, bet šīs izdarības nomainīs robežsargi, kas skatītājiem rādīs, ko spēj paveikt viņu dresētie suņi. Bērniem būšot iespēja piedalīties izjādē, sēžot paklausīgā un rāmā ponija mugurā, bet pulksten 14 sākšoties tautas bumbas un futbola sacensības, kas turpināsies tikmēr, kamēr sportisti nenogurs.

Taču pagasta svētku svinības ar to nebūs galā. Vakarpusē pulksten 20 tās atsāksies ar jaunu sparu, kad Kultūras namā kopā ar ansambli no Klaipēdas notiks koncerts, ko varēs apmeklēt bez maksas. M.Andersone teica, ka draudzēšanās ar pašdarbniekiem no kaimiņvalsts esot iesākusies jau pērnajā rudenī, bunceniekiem viņi ļoti iepatikušies un tāpēc tā nenorimšot arī turpmāk. Piedaloties svētku loterijā, 3 lati gan jāsataupa kabatā tiem, kas vēlēsies pulksten 22 iesaistīties balles priekos.


Mežacūkām klāsies plāni
Pēteris Jaunzems

Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta aprīļa beigās apstiprinātajos medību noteikumos paredz, ka turpmāk mežacūkām saudzējamā laika vairs nebūs un tās drīkstēs medīt visa gada gaitā. Tas nozīmē, ka meža iemītniecēm turpmāk klāsies plāni.

Izmaiņas mežacūku medību noteikumos ir ieviestas saistībā ar to, ka līdz šim pastāvējušie termiņi ir atzīti par novecojušiem un vairs neatbilstot esošajam šo dzīvnieku populācijas līmenim. Nav vārdam vietas, mežacūkas Latvijā ir savairojušās tādā apjomā, ka spēj nodarīt lielu postu lauksaimniecībai. Arī "Kurzemes Vārdam" daudzi zemnieki pauduši sašutumu par izbradātiem un izrakņātiem kartupeļu stādījumiem un labības sējumu platībām. Viens otrs no viņiem pat izteicies, ka postījumu dēļ būs spiests atteikties no saimniekošanas. Zaudējumi ir lielāki tajos pagastos, kas atrodas nomaļākās un mežaudzēm bagātākās vietās. Mūsu rajonā tādas ir Kalvenē, Embūtē, Vaiņodē, Gramzdā un citos pagastos.

Pieredzējušais lauksaimnieks un mednieks durbenieks Jānis Zgirskis, kurš ilgus gadus darbojas kolektīvā "Riests", uzskata, ka ministrijas rīcība ir pamatota. "Mēs licences jau esam saņēmuši, tuvākajās dienās gatavojamies braukt medībās. Tagad tās notiek uz gaidīšanu. Sēžam torņos un vaktējam. Mežacūkas patiešām ir savairojušās nemaņā." Visi meži esot izrakņāti, sēņotāji satraukušies, ka uzartas labākās beku vietas. "Par lauksaimniekiem nemaz nerunāju, tiem pāridarījumi lēšami simtos un tūkstošos latu. Bet gan jau ar problēmu tiksim galā," piebilda J.Zgirskis. Medniekiem dzīvnieku takas ir zināmas, torņi sabūvēti. Mātes tagad, protams, neaiztikšot. Kolektīvā ir noteikums, ka par nogalinātu cūku māti jāatved un jānoliek mežā tonna graudu. Tādu prasību nav viegli izpildīt, tāpēc pārkāpt neviens to netaisoties.

"Arī ar bebru medīšanas kārtību vajadzētu rīkoties līdzīgi. Mēs šos dzīvniekus tagad neaiztiekam, bet augustā sāksim traucēt," mednieks sacīja.

Medību noteikumu grozījumos iekļauta arī prasība par to, ka medniekiem, kuri piedalās dzinējmedībās, pie apģērba jābūt piestiprinātiem spilgtas krāsas elementiem. Tas esot nepieciešams, lai palielinātu medību drošību un medniekiem būtu vieglāk citam citu biezoknī pamanīt.