Kurzemes Vārds

21:16 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Eksports – vai glābējriņķis ekonomikas pierimušajos ūdeņos?
Sarmīte Pelcmane

Analizējot ekonomisko situāciju valstī, eksperti visi kā viens uzsver eksporta attīstības lielo nozīmi, lai Latvija varētu turpināt izaugsmi par spīti pieklusumam vietējā uzņēmējdarbības lauciņā. Ir pat izskanējis viedoklis, ka "tikai eksports var mūs glābt". Laikraksts pētīja, kā pašlaik klājas mūsu pilsētas eksportētājiem?

Nozīmību grūti pārvērtēt

To, ka pašlaik Latvijā vissvarīgākais ir pavērst privātā kapitāla plūsmu par labu eksporta nozarēm, uzskata valdība, un tas deklarēts arī tās izstrādātajā tautsaimniecības un ekonomiskās situācijas stabilizācijas plānā. Eksporta attīstības nozīmību atzīst arī ekonomikas eksperti.

Pēc speciālistu domām, eksports valstī attīstās, apjomi sāk pieaugt. Tomēr patlaban nestabilā situācija ārējos tirgos, kur daudzviet samazinās pieprasījums pēc precēm, rada arī papildu bažas Latvijas eksportētājiem. "Mūsu ekonomikai ārējie faktori ir pat bīstamāki par iekšējiem. Tāpēc Latvijas valdībai pašlaik būtu aktīvi jāiesaistās eksporta atbalstīšanā, kaut vai ar eksporta garantijām. Situācija pasaulē nav stabila un atbalsts uzņēmējiem vajadzīgs kā nekad agrāk," teic eksperti.

"Latvijas eksports pašlaik kļūst par ekonomikas izaugsmes galveno dzinējspēku, jo iekšzemes pieprasījums nozīmīgi krities. Lai nodrošinātu noturīgu eksporta pieaugumu arī turpmāk, konsekventi jāīsteno valdības plānotie eksporta veicināšanas pasākumi," laikrakstam uzsvēra Latvijas bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Savukārt LTRK Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs ir pārliecināts, ka eksporta attīstībai ir izšķiroša nozīme Latvijas uzņēmējdarbībā: "Mums ir nepieciešami investori, kopuzņēmumi, bet vissvarīgākais – jāattīsta eksports. Arī tādiem uzņēmumiem, kas gadiem strādā te, vietējā tirgū, būtu jāizmēģina spēki ārpus Latvijas, jo tā ir mūsu nākotne. Pašlaik visi ir tādā kā nogaidošā pozīcijā. Daudzi sašaurina ražošanu, visu nevajadzīgo atmet, ieskaitot iekārtas, diemžēl mēdz būt, ka arī personāls tiek samazināts. Lai noturētos normālā līmenī, vajadzīgs eksports. Tikai tas var mūs glābt, tāpēc ir jāmeklē sadarbības partneri un jāpēta iespējas citās valstīs."

Liepājā – joprojām līdere

Tam, ka valstij jāpalielina atbalsts eksportētājiem, piekrīt arī Liepājas uzņēmēji, kas darbojas eksporta nozarēs. Liepāja, pateicoties vairākiem lielajiem uzņēmumiem, tradicionāli ieņēmusi pirmo vietu lielāko eksporta apjomu ziņā. Kāda situācija mūsu pilsētā ir pašlaik, vai eksporta apjomi turpina palielināties un kas uzņēmējiem nepieciešams, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un varētu eksportēt savu produkciju vairāk?

Pēc Pilsētas attīstības pārvaldes datiem, 2007.gadā kopumā Liepājā saražota rūpniecības produkcija par 388,4 miljoniem latu (8,7 procenti no Latvijas kopapjoma), kas ir par 15,8 procentiem vairāk nekā 2006.gadā.

Liepājas rūpniecības uzņēmumi lielāko daļu saražoto preču eksportē uz ārvalstīm. 2007.gadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 103 miljoniem latu, kas ir 26 procenti no Liepājā saražotajām precēm, kā arī 3,9 procenti no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 286,6 miljoniem latu, kas ir 74 procenti no Liepājā saražotajām precēm un 15,3 procenti no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, vietējā tirgū realizēto Liepājas rūpniecības preču apjoms palielinājās par 28,9 procentiem (Latvijā vidēji – par 24 procentiem), bet eksports – par 18,3 procentiem (Latvijā vidēji – par 13,4 procentiem).

Eksporta un vietējā tirgū realizēto rūpniecības preču apjomu attiecība kopš 2000.gada nav būtiski mainījusies – no 74 līdz 75 procentiem no Liepājā saražotās rūpniecības produkcijas ik gadu tiek eksportēta. (Vienīgi 2004.gadā eksportētas tika 78 procenti no kopējās realizētās rūpniecības produkcijas.)

Liepājā kopējais reģistrēto uzņēmumu skaits – ap 6300. Galvenās uzņēmējdarbības nozares pilsētā: metālapstrāde, tekstilrūpniecība, transports un sakari, kā arī būvmateriālu ražošana un būvniecība.

Nozīmīgu vietu Liepājas eksporta apjomu palielināšanā, protams, ieņem pilsētas lielākais uzņēmums – akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs", kas eksportē produkciju uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju u.c. valstīm.

Tāpat joprojām vieni no lielākajiem eksportētājiem pilsētā ir veļas un tekstila izstrādājumu ražotāji. Tradicionāli līdere šajā ziņā arvien bijusi akciju sabiedrība "Lauma" un tā struktūrvienības – SIA "Lauma Fabrics" un akciju sabiedrība "Lauma Lingerie". Bet, kā zināms, akciju sabiedrībai "Lauma Lingerie" tagad neklājas viegli, tā samazina apjomus un darbinieku skaitu.

Tikmēr atzīstamus panākumus eksporta lauciņā gūst cits tekstilražošanas uzņēmums – šogad konkursā konkursā "Made in Latvia" ("Ražots Latvijā"), kur sumina uzņēmējus, kuru produktus visvairāk pārdod citās valstīs, atzinību izpelnījās Liepājas SIA "V.O.V.A.", kas plūca laurus nominācijā "Jauns un eksportpējīgs". Pēc uzņēmuma direktores Natālijas Martiņišinas teiktā: šajā nominācijā "V.O.V.A." startēja ar kādu krūštura modeli, kura eksportu sāka tikai aizvadītajā gadā, bet nu jau tas ir guvis pircēju lielu piekrišanu. Uzņēmuma "V.O.V.A." izstrādājumi visvairāk nonāk Krievijā, bet tie ir pieprasīti arī Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Ukrainā, Lietuvā un Igaunijā.

Savukārt akciju sabiedrība "UPB", kas ir strauji attīstījusies un paplašinājusies, par savu prioritāti pasludinājusi tieši eksporta attīstību. Ar eksporta aktivitātēm cieši saistīta arī jaunu produktu ražošana. Viens no pēdējiem šajā ziņā ir videi draudzīgas, ar biogāzi darbināmas koģenerācijas iekārtas. Pašlaik pēc tām vislielākais pieprasījums ir Vācijā, bet pirmās stacijas tika eksportētas uz Lielbritāniju un Īriju. Ņemot vērā, ka eksports ir viena no "UPB" pēdējo gadu prioritātēm, tas pašlaik jau pārsniedz 20 procentu no holdinga kopējā apgrozījuma un to nākotnē paredzēts palielināt līdz pat 40 procentiem.

Lielāko daļu savas produkcijas eksportē mēbeļu ražotāja "Erke", ārvalstīs nonāk līdz pat 98 procentiem tās ražojumu – Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Francijā, Austrijā. Uzņēmuma direktore Dace Pērkone uzskata, ka labākais veids, kā nepazaudēt tempu sarežģītajā Latvijas ekonomiskajā situācijā, ir uzņēmumu modernizācija, kas samazina roku darbu un paaugstina produktivitāti. Protams, tas prasa lielus ieguldījumus.

Bet ap 40 procentiem savas produkcijas eksportē akciju sabiedrība "Liepājas papīrs". Lielākā daļa aiziet uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju. Uzņēmums izveidojis savas pārstāvniecības Viļņā un Maskavā, tagad domā par tādas atvēršanu Lielbritānijā. Pēc uzņēmuma prezidenta Jāņa Vilnīša domām, lai Latvijā attīstītu eksportu, būtu nepieciešama elastīgāka sistēma ES struktūrfondu apguvei, lai Eiropas nauda tiešām palīdzētu attīstīt ražošanu Latvijā.

Jūtamu ieguldījumu Liepājas eksporta apjomos sniedz metālapstrādes uzņēmumi, kas darbojas Liepājas biznesa centrā. To kopējais apgrozījums sasniedz ap 100 miljoniem latu gadā. Šeit izvietotie uzņēmumi, galvenokārt ar Skandināvijas valstu kapitālu, lielāko daļu savas produkcijas eksportē uz Eiropas valstīm.

Diemžēl pēdējos gados Liepāja zaudējusi arī vairākus uzņēmumus, kas eksportēja produkciju. Tāda bija akciju sabiedrība "Liepājas Cukurfabrika", tāpat SIA "Liepājas sērkociņi". Bet šogad savas ražotnes Liepājā slēdza britu kompānija "International Greeatings", tās ražotā apsveikumu produkcija tika eksportēta galvenokārt uz Lielbritāniju.

Palīdzība eksportētājiem

Iespējams, situāciju ražošanā un valsts ekonomikā kopumā par labu varētu vērst valdības tikko notikusī izšķiršanās par atbalstu un kredītu saņemšanas nosacījumu atvieglošanu tiem uzņēmumiem, kuriem ekonomiskas lejupslīdes dēļ ir kļuvis apgrūtinoši saņemt kredītus attīstībai. Finanšu ministrijas izstrādātā uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas programmā ieplānots kopējais atbalsta finansējums 100 miljonu latu apmērā. Paredzēts, ka programmā īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgi ražošanas uzņēmumi, kā arī jaunu uzņēmumu izveide.