Kurzemes Vārds

09:16 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Izklaide

Apšaubāmu konfekšu vietā labus rokmūziķus
Inita Gūtmane

Mūziķi Aivars Brīze, Niks Matvējevs, Harijs Zariņš, Raimonds Macats un bijušais grupas "Credo" dalībnieks Valdis Skujiņš svētdienas vakarpusē atradās klubā "Fontaine Palace", lai izvērtētu starptautiskā konkursa "Roka leģions" dalībniekus.

"Ir pēdējais laiks skaļi paziņot, ka roks ir dzīvs. Baltijas jūras krastos ir daudz labu rokmūziķu, kuri ir pelnījuši, lai viņus sadzirdētu," uzsver konkursa rīkotājs Aivars Brīze. Par to, ka mūsu valstī tiešām ir daudz talantīgu rokmūziķu, liecināja divas jau notikušās atlases kārtas. Pirmā atlase, kurā skatītājus priecēja septiņpadsmit apvienības, notika Ogrē. Otrajā atlases kārtā Liepājā sevi atrādīja sešpadsmit apvienības, kurās darbojas gan pieredzējuši mūziķi, gan vēl nedzirdēti izpildītāji. Konkursantu vidū klubā "Fontaine Palace" bija arī vairākas grupas no kaimiņvalstīm. Mūsu pilsētu pārstāvēja apvienības "Coming Soon" un "Independent Generation". Konkursanti vērtējumam nodeva vienu oriģināldziesmu un savu versiju jau zināmam roka skaņdarbam. Žūrijas uzdevums bija vērtēt muzikālo ideju oriģinalitāti, instrumentu spēles prasmi, vokālo sniegumu, spēju improvizēt, kā arī izpildījuma kopējo muzikālo kvalitāti un rokmūzikas stila izpratni.

"Baltijā rokenrols ir izslēgts no aprites. Mūsdienās producenti savas jaunās zvaigznes mēģina ietīt spožā papīrā, kaut gan iekšā ir nesagatavots materiāls. Lielākoties pa mūsu skatuvēm defilē vieni un tie paši," secinājis A.Brīze. Taču viņš cer, ka konkurss "Roka leģions" atradīs un izcels jaunas talantīgas grupas, kas ļaus izbēgt no Latvijas sarīkojumos valdošās vienveidības. "Piemēram, no 17 grupām, kas uzstājās Ogrē, deviņas, desmit uz skatuves ir liekamas uzreiz," novērtēja populārais rokmūziķis. Arī par Liepājas jaunajām apvienībām viņš izteicās atzinīgi. "Konkursantiem mīnusu nav, tikai pluss – viņu vēlme spēlēt," ir pārliecināts A.Brīze.

Lai mudinātu rokmūziķus attīstīties un mācīties no slaveniem aroda brāļiem, konkursa rīkotāji ir sarūpējuši iespaidīgu balvu uzvarētājam – 10 tūkstošus latu. Labākos, kuri varēs pretendēt uz šo naudu un kuriem būs iespēja uzstāties finālā, kas 1.septembrī notiks Dzintaru koncertzālē, izraudzīsies vērīgi. Neskatoties uz to, ka katru koncertu klātienē vēroja kompetenta žūrija, mūziķu uzstāšanos vēl filmēja un to analizēs, kad būs beigušās visas četras atlases kārtas. Pašlaik apsvērta arī iespēja rīkot pusfinālu, jo mūziķu interese ir liela, bet sniegums – pārsteidzoši labs. Lai gan galvenās balvas īpašnieku noteiks barga žūrija, arī sabiedrībai būs iespēja izteikt savu viedokli balsojumā portālā "DELFI" pēc visu atlases kārtu norises.


Ar stepu vēl jāiepazīstina...
Inita Gūtmane

"Steps ir populāra deja pasaulē, bet pie mums par to tā īsti nezina. Ja gribam būt pasaules kultūras apritē, tad mums jābūt informētiem ne tikai par baletu un operu, bet arī par citiem mākslas žanriem, kuriem pasaulē izveidojušās tradīcijas vairāku gadu simtu garumā," saka Māris Pūris, pamatojot, kāpēc uzņēmies rīkot starptautisko stepa deju festivālu "Tap in Riga". Vienu no koncertiem "Ritmu pasaulē" pagājušās nedēļas nogalē varēja redzēt un novērtēt arī liepājnieki.

Koncertā "Ritmu pasaulē" bija iespēja redzēt M.Pūri uzstājamies kopā ar saviem audzēkņiem no deju studijas "Bat Tap Company". Ar stepa deju priecēja arī igauniete Vera Ivašina, kura skolojusies pie pasaulē atzītiem meistariem. Savukārt, to cik īru dejas ir sarežģītas un tajā pašā laikā skaistas, apliecināja kolektīvs "Moonlight Dancers". Skatītāju lielas simpātijas izpelnījās perkusiju grupas "Pulsa efekts" puiši, piedāvājot dažādus, arī teatralizētus priekšnesumus.

Liepājā stepa festivāla koncerts notika pirmo reizi, bet, kā pastāstīja Baltijā vienīgās stepu deju studijas vadītājs M.Pūris, Latvijā tas jau norit ceturto gadu. Pateicoties ieinteresētībai, šogad koncerti bija vairākās pilsētās. Citviet notikušie festivāla koncerti bija labi apmeklēti, bet Liepājā skatītāju skaits bija visai neliels. Uz mūsu pilsētas koncertu lielākoties bija ieradušies cilvēki, kas ir saistīti ar deju, kas par to interesējas vai kas vienkārši mīl skatīties, kā ļaudis sevi izpauž dejā. Vairāki no "Kurzemes Vārda" aptaujātajiem skatītājiem uzskata, ka daudzi nemaz nezina, kas steps tāds ir un ko viņi varētu sagaidīt no šāda koncerta, tāpēc arī neizrādījuši par to interesi.

M.Pūris apliecināja, ka ar liepājniekiem tomēr tik švaki nav. Mūsu pilsētā dzīvo ļaudis, kas mēro ceļu uz Rīgu un ir kļuvuši par stepa deju studijas aktīviem apmeklētājiem. Stepa meistars arī pačukstēja, ka, sadarbojoties ar saviem audzēkņiem – liepājniekiem, ir doma Liepājā rīkot meistarklases, kurās arī citi varētu apgūt šo deju. "Lai dejotu stepu, nav nekāda vecuma ierobežojuma, jo tā pamatā ir perkusiju māksla un pēc tam seko deja. Ja stepu vēlas iemācīties hobija līmenī, tad to var sākt darīt jebkurā vecumā," ir pārliecināts stepa iedzīvinātājs Latvijā.

Lai turpinātu popularizēt šo deju liepājnieku vidū, stepa festivāls vēju pilsētā varētu notikt arī citus gadus. "Noteikti Liepāju varētu apmeklēt pasaulē atzīti stepa dejotāji un kolektīvi, jo man ir daudz pazīstamu dejotāju. Neizslēdzu, ka būtu iespējams piedāvāt vēl lielākus stepa dejas projektus," prognozē M.Pūris. Domājams, ka nākamos festivālos skatītāju varētu būt vēl vairāk, jo, pēc M.Pūra domām, steps, kura pirmsākumi meklējami Amerikā, ar laiku piedzīvos tikpat lielu popularitāti kā televīzijas šovu iespaidā sarīkojumu dejas. Un viņš ar saviem audzēkņiem dara visu, lai tā notiktu.

Zita Valka, deju studijas "Arabeska" vadītāja:

– Stepa festivāla koncerts "Ritmu pasaulē" bija brīnišķīgs. Ja Muhameds neiet pie kalna, tad kalns beidzot ir atnācis pie Muhameda. Vienīgi ļoti žēl, ka koncertu apmeklēja tik maz cilvēku. Bet tā jau mums Liepājā ir ar tām jaunajām lietām.

Dzelzs vārti ir atvērušies un mazajā Latvijā beidzot ienāk kaut kas no lielās pasaules milzīgās kultūras bagātības. Stepa deja man ir zināma, tāpēc nojautu, kas mani koncertā sagaidīs. Man ļoti patika, kā, neizmantojot mūzikas instrumentus, var izsist ritmu – ar kājām. Tā patiesi ir māksla. Steps, tā ir ļoti sarežģīta kāju tehnika, jābūt labai kāju koordinācijai. Ir jāsasprindzina zināmas muskuļu grupas, tajā pašā laikā pārējās jāizslēdz. Tā ir dalīta tehnika, ko ir ļoti sarežģīti iemācīties. Dejotājam ir jābūt perfektai rimta izjūtai. Var redzēt, ka Māris Pūris ir dejotājs ar lielu pieredzi, viņam tas viss ir nostiprinājies, viņš stepu dejo brīvi, tā teikt, pīpējot.

Ļoti labi patika arī perkusiju apvienība "Pulsa efekts". Pasaulē saucamais stomp stils, kad ritmu rada ar dažādiem priekšmetiem, ir labi zināms, bet Liepājā šādus priekšnesumus var redzēt ļoti reti. Bija ļoti interesanti.

Liepājā noteikti vēl vajadzētu šādus koncertus, lai jauniešus varētu piesaistīt nodarbēm, kas nāk par labu viņu attīstībai.