Kurzemes Vārds

00:34 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Priekulnieki, nezaudējiet modrību!
Kristīne Pastore

Tie, kas līdz šim izvēlējās Priekules slimnīcu par savējo, šķiet, var uzgavilēt. Ir saņemts solījums, ka slimnīca varēs turpināt strādāt, ka to Liepājas Reģionālajai slimnīcai nepievienos. Priekules pašvaldības vadītājai to ir apsolījis veselības ministrs Ivars Eglītis. Starp citu, pagājušo trešdien, skatoties Jāņa Dombura vadīto raidījumu "Kas notiek Latvijā?", kurā runāja par slimnīcu apvienošanas procesu, kas saskaņā ar māsterplānu notiek visā Latvijā, radās pavisam dīvains iespaids. Tikko runas ievirzījās par Priekules slimnīcu, ministrs Eglītis tā kā samulsa, tā kā iztrūkās, it kā iztraucēts kādā blēdībā, un sāka gandrīz vai taisnoties, ka māsterplāns nav akmenī iekalts un to var mainīt. Protams, ministra kungs, ka var, bet kāpēc jūs to priekulniekiem nevarējāt jau laikus pateikt, kāpēc bija jāļauj Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniekam Rinaldam Muciņa uzstāties ar nepamatotiem argumentiem par to, cik visiem būs labi, kad Priekules slimnīcu pievienos Liepājai, ka tas sen jau bija paredzēts, ka atkāpes no māsterplāna nav vajadzīgas un ka nav nepieciešama konkurence starp abām slimnīcām? Interesanti zināt, vai šī nostādne bija Muciņa kunga personiskais viedoklis, ja pavisam drīz – jau pēc divām nedēļām – ministrs dziedāja pavisam citu dziesmu.

Tieši tāpēc, lai arī priekulnieki ir saņēmuši solījumu, ka slimnīca varēs turpināt strādāt, uzmanību zaudēt nevajadzētu. Kur ir garantija, ka šis solījums nav pasviests uzmanības novēršanai? Kamēr slimnīcas ļaudis turpinās strādāt, ministrijas gaiteņos varbūt kaldinās (un varbūt jau kaldina) plānus, kuriem ne iedzīvotāju paraksti, ne arī pašvaldības vai pat rajona padomes vadītāju argumenti nebūs šķērslis, lai slimnīcu bez ceremonijām slēgtu. Galu galā mums taču ir uzskatāms piemērs. Vai tad tas pats Muciņa kungs nepavēstīja, ka slimnīcu apvienošana visos līmeņos ir saskaņota? Pavēstīja! Bet, kad Liepājas Rajona padomes vadītāji izbrīnīti iepleta acis un iebilda, ka viņiem tas ir pamatīgs jaunums, tas pats Muciņa kungs, acis nepamirkšķinot, paskaidroja, ka saskaņošana visos līmeņos nav tik vienkārša. Žēl gan, Muciņa kungs, ka tik grūti ir kaut vai piezvanīt no Rīgas uz Liepāju un izrunāties. No Liepājas piezvanīt uz Rīgu nesagādā nekādas grūtības. Turklāt izskatās, ka šim pašam Muciņa kungam ir pavisam privāta interese apvienot abas slimnīcas. Tāpēc, priekulnieki, nezaudējiet modrību!

Bet, pavisam praktiski runājot par slimnīcu apvienošanu, manuprāt, tik daudz gan pie varas esošajiem vajadzētu saprast, ka tikmēr, kamēr nebūs sakārtoti ceļi, kamēr daudziem cilvēkiem lauku apvidos nebūs darba, nebūs cilvēku cienīgas algas un pensijas, lai viņi varētu atļauties braukt uz 50 kilometru attālo slimnīcu, mazās slimnīcas viņiem nedrīkst atņemt. Tas, ka esam Eiropas Savienībā, nenozīmē, ka visi cilvēki Latvijā dzīvo pārtikuši un laimīgi. Varbūt, pirms bārstīties ar ierēdnieciskiem kabinetu secinājumiem, tam pašam Muciņa kungam vajadzētu aizbraukt uz kādu lauku pagastu vai pilsētu un paskatīties reālo dzīvi – to, kā cilvēki kājām iet piecus un vairāk kilometru pie ārsta. Ja viņiem ārstu atņems, viņi nebrauks 50 un vairāk kilometru, jo viņiem nebūs par ko braukt, bet cietīsies, līdz palīdzība vairs nebūs nepieciešama.