Kurzemes Vārds

09:15 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kā izvēlēties taisnīgu sodu?
Daiga Lutere

Tiesa, izskatot krimināllietu, apsūdzēto personu atzinusi par vainīgu un sodījusi. Vai tā būtu brīvības atņemšana vai nosacīti piespriests cietumsods, piespiedu darbs vai naudassods, vienmēr kādam šķitīs, ka sods ir par mīkstu vai gluži pretēji – par bargu. Šonedēļ gaidāms pilnais spriedums, kuru pasludinās Kurzemes Apgabaltiesā. Kāda persona tika tiesāta par lielu daudzumu narkotisko vielu pārvadāšanu un glabāšanu. Saīsinātajā spriedumā bija teikts, ka vīrietim piespriests nosacīts cietumsods, kas tiesībsargu aprindās radīja dziļu neizpratni, jo daudzi gaidīja, ka sods būs reāli gadi cietumā. Par šo spriedumu vēl rakstīsim, bet, runājot par sodiem, to noteikšanu, Latvijā ir gaidāmas pārmaiņas.

Krimināllikumā ir 175.pants, kas saucas "Zādzība". Pantā ir četras daļas, un ceturtajā no tām noteikts, ka vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 15 gadiem. Ir daudzi panti, kuros noteikts, ka personai var piemērot brīvības atņemšanu no tik līdz tik gadiem, bet iespēja variēt ar veseliem 12 gadiem – vai tas tomēr nav par daudz? Ne jau tikai šis pants vien ir licis padomāt Latvijas juristiem un likumdevējiem. Jau labu laiku runāts, ka jāizstrādā jauna kriminālsodu politikas koncepcija, kas paredz izmaiņas kriminālsodu sistēmā.

Kriminālsodu politikas koncepcijas sadaļā par kriminālsodu noteikšanu juristi norādījuši, ka pie pantiem būtu jābūt daudz detalizētākiem norādījumiem, tieši kādu sodu, cik ilgu cietumsodu piemērot. Nevis kā jau minētajā 175.pantā, kad tiesnesim jāizvēlas un sods jānosaka no 3 līdz 15 gadiem. Katra krimināllieta, protams, ir individuāla. Katrā savs tiesājamais un cietušais, mīkstinošie un vainu pastiprinošie apstākļi. Un tiesnesis ir tas, kurš, izskatot lietu, redz, saprot un jūt, kāds konkrētajā gadījumā būtu labākais, taisnīgākais sods. Un arī viņam būtu vieglāk, ja piemērojamā soda robežas vienā otrā pantā nebūtu tik izplūdušas kā līdz šim. Vieglāk tiesu piemērotos sodus būtu izprast kā par vainīgiem atzītajiem, tā pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri seko vienai vai otrai krimināllietai un vienmēr gatavi izteikt savu viedokli par sodu, kas piemērots notiesātajam. Vienam jāsēž gari gadi cietumā, bet cits no tiesas nama aiziet savām kājām un svilpodams.

Bieži vien ir situācija, kad presē parādās materiāli par tiesas sēdēm un it kā par gluži līdzīgiem nodarījumiem, pēc viena Krimināllikuma panta notiesātajiem piespriestie sodi ir ļoti atšķirīgi. Vienam vainīgajam nosacīts sods, otram pieci gadi cietumā. Pirmā reakcija, neiedziļinoties katras lietas būtībā ir jautājums: kādēļ tā? Vai tad tiešām viens ir tiesu uzpircis, bet otrs ne?

Juristi, kas kriminālsodu politikas koncepcijas projektu izstrādāja, uzskata, ka pārmaiņas ļoti vajadzīgas, lai piespriestais sods sasniegtu savu mērķi, lai atkārtotu noziegumu būtu mazāk un galu galā sabiedrība justos drošāk. Tikai valsts vārdā var spriest tiesu, piemērot sodu un pēc tam to arī izpildīt. Piespriestais sods nav un nevar būt atriebība par pastrādāto, lai arī dažkārt rodas tāda vēlme... Vai ne?