Kurzemes Vārds

10:26 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pārdomas

Miers no maldiem
Rihards Rubīns

Mīti un elki allaž bijuši grozīgi mainīgā pasaulē. Ja viena utopija zaudē pievilcību, tās vietā nāk cita. Protams, ļautiņiem allaž vajag, par ko jūsmot un kam aplaudēt.

Vācija 19.gadsimta viducī – dzejnieku un domātāju zeme. Kārlis Markss, kuram šopavasar apritēja 190 gadu kopš dzimšanas, kopā ar savu draugu Fridrihu Engelsu sagudroja zinātnisko sociālismu. Grandioza utopija, kuras pamatā dēmoniska ideja. Reliģiski domājošie apšaubīja vācu ebreja ieceri. Cilvēkiem nav lemts sagraut Dieva radīto pasauli.

Kāpēc abu utopistu sacerējumi guva ievērību? Tāpēc, ka tajos ar gudru ziņu bija sapludināta to laiku gudrība. Proti, vācu klasiskā filozofija, franču politiskā teorija, angļu ekonomika. Saglabājot utopisku kopainu, radīta zinātniska vīzija.

Opozīciju globālai pārbūvei no sākta gala veidoja daudzi gudri cilvēki. Arī divi populāri vācieši. Marksa laikabiedrs komponists Rihards Vāgners deva priekšroku maigai revolūcijai no augšas, nevis no apakšas vardarbīgajā franču stilā. Šī nostādne dikti nepatika Ļeņinam. Krievu marksistu līderis veltīja vācu tautai indīgu repliku: "Vācieši likumam ļoti paklausīga nācija, pirms triecienā ieņemt dzelzceļa staciju, viņi vispirms nopirks biļetes."

Taču Markss šīs iebildes neņēma vērā. Viņš bija vairāk nekā pārliecināts par sava veikuma izcilo zinātniskumu. Vecmāmiņa Vēsture vairs nevarēs dancot pēc tā Kunga stabules, viņai būs jāvirzās pa jubilāra noteikto taku. Utopijas sakašņi tika iebērti silē frivolai publikai. "Kapitāls" – Bībele proletariātam.

Triumfa gājiens sanāca asiņains. Kaut kas stipri līdzīgs Vēstures mūžam. Vislielāko postu un šausmas marksisms sagādāja Padomju Savienībai un Ķīnai. Kas ir krievu komunisms? Kāds rakstnieks atbild ironiskā splīnā: "Kārļa Marksa un Dižās Katrīnas ārlaulības bērns…" Tiesa, ir bijuši mēģinājumi Marksa utopijai piedot cilvēcīgu seju. Pirms četrdesmit gadiem šo eksperimentu sadragāja Brežņeva tanki.

Marksisms ienāca arī Latvijā. Divdesmitā gadsimta sākumā caur Liepājas ostu. Arī pie Palangas kontrabandisti pāri robežai stiepa Ļeņina avīzi "Iskra". Piektā gadā kaujinieki jau bija lasījuši marksistisko teoloģiju. Tas bija revolucionārā romantisma laiks. Terorists, dumpinieks – varonis.

Iespējams, ka lasītājam nebūs zināms fakts, ka visas Marksa meitas, ļoti mīlot tēvu, mira nedabīgā nāvē. Piemēram, Laura apprecēja sociālistu Polu Lafragu. Marksists Nr.1 nāca klajā ar reti antihumānu ideju. Proti, veci, kusli, slimi revolūcijai neder… Laulātais pāris, rādot piemēru citiem pensionāriem, noindējās. Tiesa, Ļeņins, runājot šo pašnāvnieku bērēs, kautri piebilda, ka Laura un Pols nedaudz pārsteigušies, varēja vēl laiciņu padzīvot, kalpot proletariātam.

Pirmajiem marksistiem makten lielas, plašas ambīcijas. 1919.gada pirmā puse. Pagaidu valdība Liepājā izmisīgi sargāja vārgo bērnu – jauno Latvijas valsti. Bet pilsētā mītoši marksisti čupojās Jaunliepājā, 1905.gada ielā. Jūsmoja par Marksa filozofiskām tēzēm. "Proletariātam nav tēvzemes!" "Tātad – galva uz ežiņas nav liekama." "Latvijas valsts – lokālpatriotisms." "Mūsu mērķis, dzīves jēga – vispasaules revolūcija!" Pēcāk visi izklīda kur kurais. Pareizāk – dzīve izmētāja. Dažs paklupa tā, ka vairs nepiecēlās. Utopisti, saņemot no dzīves pļauku, palēnām kļuva saprātīgi. Ne visi! Marksisms Ulmaņlaikos sašķēla solīdu ģimeni. Tēvs, mākslinieks Jānis Sudmalis, jūsmoja par Vadoni. Dēls, Imants Sudmalis, arī talantīgs, lamāja Ulmani un grāva Latvijas valsts pamatus.

Kad Staļins ar zābakiem iebrida Dievzemītē, marksistu saradās pāri mēram. Marksa sacerējumi – obligātā literatūra visās augstskolās. Cēsīs es arī sāku studēt šos svētos rakstus. Skolotāju institūtā ātri vien pamanīju, ka pasniedzēji, it kā visi būdami marksisti, šo teoriju izprot dažādi. "Zinātnisko komunismu" mums lasīja ļoti drūms vīrs – runājošās galvas aukstās sirds metodikas skaļrunis. Totāla garlaicība. Mēs, studējošie sportisti, sasēdušies vienviet, laiku kavējām ar mušmirīgām replikām. Samērā skaļi, bet lektoru tas nesatrauca. Toties mūsu daiļavas lamāja mūs bez mitas. Viņas grib dzirdēt, pierakstīt mācāmo vielu. Drīz eksāmens – šīm vajadzīga stipendijai laba atzīme. Paldies Dievam, institūtā strādāja arī vēsturnieks Jeols Veinbergs. Mans subjektīvais elks. Prata ar skopiem zemtekstā mērcētiem vārdiem atklāt marksisma patieso būtību.

Stagnācijas gados īstie marksisti lēnītiņām apmira. Kā blaktis vecā kušetē, valsts iestādēs salīda viltvārži. No ārienes marksists, bet, papētot dziļāk, – disidents, liberālis, vēl trakāk – buržuāziskais nacionālists. Šie viltvārži vairs negribēja celt gaišo rītdienu. Piekopa īpatnēju taktiku. Dubultmorāles maska visiem. Visvairāk nīsti tika ziņu pienesēji vai stukači.

Dziedošā revolūcija stipri vien paklīdināja marksisma pielūdzēju rindas. Paslēpušies pagrīdē. Jādomā, uz ilgu laiku. Bet redzot, ka valdība ar skubu būvē gaismas pilis, pārstājot rūpēties par grūtdieņiem – viss var mainīties.

Vakareiropā šomēnes, Vācijā it īpaši, daudzas publikācijas veltītas Kārlim Marksam. Vāciešiem tas ir ļoti jūtīgs cilvēks. Marksists, ebrejs vienā personā. Toties populārs. Avīžnieki atraduši pat Marksa atvasi. Hilda Marksa dzīvo un strādā Ķelnes bibliotēkā. Cienījama vecuma dāma, bet ļoti solīdi atbild uz žurnālistu jautājumiem. Viņasprāt, ja Kārlis būtu redzējis tās šausmas, ko atnesa zinātniskais sociālisms, viņš no savas mācības būtu atteicies. "Mans sencis aizmāršības pēc sajaucis jēdzienus – nevis reliģija, bet revolūcija ir opijs tautai," teica Hilda Marksa.

"Filozofi līdz šim tikai izskaidrojuši šo pasauli, tā vietā, lai to pārveidotu."
Kārlis Markss

"Pasaule, kuru mēs, nabaga cilvēki, tveram ar savām ierobežotām spējām, dažādiem uzskatiem, ir mūsu priekšstats, nevis īsta reālā pasaule."
Filozofs Artūrs Šopenhauers