Kurzemes Vārds

18:52 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Papē visu diennakti vēros putnus
Dina Belta

Nedēļas nogalē pie Papes ezera kārtējo reizi notiks Latvijas mēroga sacensības putnu vērošanā, informē Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Sacensības interesantajā dabas sporta veidā Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau piekto reizi. Pavisam ir septiņas putnu vērotāju komandas, kas vienlaikus septiņos novērošanas torņos – Papē, Kuivižos, pie Lubāna un Engures ezeriem un Kaltenē – sestdien ap pusdienlaiku sāks vērot un skaitīt putnu sugas. Sacensības ilgs diennakti. Uzvarēs tā komanda, kas būs reģistrējusi visvairāk sugu.

Torņu cīņas, kā šīs sacensības nodēvētas, Latvijas putnu vērotāju vidū kļūst aizvien populārākas. Tās ne tikai popularizē putnu vērošanu, bet arī motivē sabiedrību putnus iepazīt un līdz ar to arī aizsargāt, uzskata Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Sacensības tiks atklātas Rīgā, galvaspilsētā veidotas arī komandas. Taču uz sacensību norises vietu organizētāji aicina arī ikvienu dabas draugu. Sacensību laikā "Torņu cīņu" dalībnieki interesentiem parādīs redzamās putnu sugas, pastāstīs, kuru putnu balsis dzirdamas un to, kā praktiski noteikt putna sugu.

Pagājušā gada sacensībās tieši Papes ezerā bijis visinteresantākais novērojums – baltvaigu zīriņš.


Audīs košu zelta jostu

Nākamajā pirmdienā, 26.maijā, pulksten 17 Grobiņas vidusskolas zālē M.Namiķa ielā notiks tautas deju sarīkojums "Vilksim košu zelta jostu apkārt mūsu tēvu zem".

Stelles un jostu, kas katrā vietā aužama tālāk, grobiņnieki pārņems no Saldus, pēc tam tālāk nodos Ventspilij. Būs arī koncerts. Šī ir daļa no Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkotā pasākumu cikla "Tu esi Latvija", kura dažādie sarīkojumi, konkursi un izstādes beigsies Rīgā ap Latvijas 90.gadadienas datumu.


Atklās bērnu rotaļlaukumu

Piektdien pulksten 10 pie Vecpils pamatskolas atklās bērnu rotaļlaukumu, informē Vecpils pamatskolas ārpusstundu darba koordinatore Solvita Aigare.

Finansējums šāda laukuma ierīkošanai iegūts Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Liepājas Rajona padomes kopīgi rīkotajā projektu konkursā. Rotaļlaukuma idejas autors un tās realizētājs ir Vecpils pamatskolas sporta un mājturības skolotājs Agnis Gaulis.


Agronomiem būs salidojums

24.maijā līdz pulksten 12 Kazdangā pie Kultūras nama aicina pulcēties agronomus un zootehniķus – Lauksaimniecības tehnikuma absolventus, kas profesiju apguva no 1954. līdz 1958.gadam.

Salidojuma rīkošanai izveidota neliela organizēšanas komiteja. Sīkāku informāciju iespējams saņemt, piezvanot pa tālruni 34 48166 Mārai Tomsonei. Absolventi, kas ieradīsies tikties ar saviem bijušajiem skolasbiedriem, aicināti bez groziņiem paņemt līdzi atmiņu stāstus, to dienu fotoattēlus, dienasgrāmatas.

Tikties ar saviem audzēkņiem ielūgti arī bijušie pedagogi. Skolotājam Alfrēdam Lejam šogad aprit 80.mūža jubileja, viņš uzrakstījis grāmatu par parka kopēju Jāni Mežsētu. Bijušie audzēkņi, kas to jau izlasījuši, saka atzinīgus vārdus: viņi no grāmatas uzzinājuši vairāk, nekā dzirdējuši toreiz, kad mācījušies tehnikumā. 80.dzīves gadskārta šogad aprit arī latviešu valodas skolotājam Jānim Kolnam. Taču audzēkņu ausīs vēl tagad skanot rindas, ko viņš runājis, no galvas skandējot Pēru Gintu.


Lauku dienā – par lopbarības lietām

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Baltic Transshipment Center" kopā ar firmu "Farm Plant Latvija" 28.maijā pulksten 11 Saldus rajona Zirņu pagasta zemnieku saimniecībā "Ziķi" rīko praktisku semināru par lopbarības kultūru audzēšanu un lopbarības sagatavošanas lietām.

Kā informējusi kompānijas "BTC" Reklāmas daļas vadītāja Santa Sinka, semināra gaitā esot paredzēts gan demonstrēt firmas "Silotite" plēvju, kā arī "Juta" tīklu un auklu pielietošanu praksē, gan parādīt apmeklētājiem kaļķa izkliedēšanas tehnoloģiju, un "Case" ruļļu preses darbību zemnieku saimniecības lucernas laukā. Tikšot prezentētas arī zālāju un kukurūzas sēklas. Konsultācijas lauksaimniekiem sniegs Dienvidkurzemes Lauku konsultāciju un Lauku attīstības biroju speciālisti, kā arī ražotājfirmu pārstāvis Rafals Svieckis no Polijas.


Bunkas pagasta apdzīvotie centri vairs negrims tumsā
Pēteris Jaunzems

"Strādājam iespēju robežās. Gribētos vairāk, taču jābūt reālistiem un jārēķinās ar tiem līdzekļiem, kas ir pieejami," runājot par pagasta apdzīvoto vietu apgaismojuma projektu, teica Bunkas pašvaldības vadītājs Edgars Dargužis, paužot gandarījumu, ka darbi pavisam noteikti virzās uz priekšu un novada veidošana neko neaizkavēs.

Bunkas centrā un Krotē ielu apgaismojuma ierīkošanas darbi tika uzsākti aizvadītajā rudenī. Tos veica SIA "Oms" speciālisti. Laika apstākļi celtniekiem atļāva strādāt arī ziemas mēnešos, tādēļ jau pavasara pusē iedzīvotāji varēja izbaudīt projekta labumus. Priekšsēdētājs uzskata, ka akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" , kas Bunkā tajā pašā laikā atjaunoja asfalta segumu, enerģētiķiem būtiski netraucēja, jo viņi varēja izvērsties Krotē.

Bet patlaban SIA "Oms" speciālisti turpina strādāt Tadaiķos. Viņiem tur esot jāpaveic apgaismes līniju montāžas un citi darbi 110 tūkstoš latu vērtībā. Darbu vadītājs Didzis Holštroms informēja "Kurzemes Vārdu", ka kabeļu pārvadi jau esot ieguldīti zemē un šonedēļ sākusies apgaismes balstu uzstādīšana un lampu pieslēgšana tīklam. Tas nozīmē, ka arī tadaiķniekiem ilgi vairs nav jāgaida brīdis, kad pie viņiem iedegsies āra apgaismojums. Savukārt E.Dargužis pastāstīja, ka kopējais apgaismes līnijas garums sasniedzot piecus kilometrus. Neesot izslēgts, ka nākotnē tos varētu pagarināt, lai sniegtos līdz apdzīvotās vietas robežzīmēm.

Tadaiķu iedzīvotāja Dzintra Niedola pauda gandarījumu, ka beidzot arī pie viņiem būšot kā pie cilvēkiem, jo līdz šim nācies dzīvot gluži kā tuksnesī, kur nezini, kas tevi sagaida aiz smilšu kāpas. Neesot jau tā, ka tumsas stundas lauku ļaudis pavada tikai savās mājās. Dzīvē atgadoties visādi gadījumi, kad jāsteidzas kādam palīgā vai pašam jādodas meklēt atbalsts. "Nelaime slēpjas apstāklī, ka automašīnas tagad mēdz joņot mežonīgā ātrumā. Un, ja pa ceļa malu nakts stundā iet kāds gājējs, tas var pakļūt zem riteņiem. Ne vienmēr spēj palīdzēt atstarotājs un ne jau visi tos ir iegādājušies," viņa teica, pastāstot, ka arī ceļa zīmes un vietu norādes Tadaiķos pie apdzīvotā centra iekšējiem ceļiem sākuši izlikt tikai pērn. Līdz šim to vispār neesot bijis. Taču tagad, viņasprāt, tās sniedzot pietiekamu informāciju par to, kur kas atrodas.


Fotoizstāde, kas mudina salīdzināt, kādi bijām un esam
Pēteris Jaunzems

Aizputes Novadpētniecības muzejā atklāta neparasta un Kultūrkapitāla fonda atbalstīta fotoizstāde "Nāc tikties uz laipas starp pagātni un mūsdienām". Tajā blakus seno mazpilsētiņas pastkaršu palielinātām kopijām, kas uzņemtas divdesmitajos un vēlākajos gados, kad dzima un veidojās mūsu valsts, atklātnēs redzamās vietas un objekti ir aplūkojami mūsdienās. Tādējādi, pateicoties fotopulciņa dalībnieku rosmei, pagājība satikusies ar tagadni, bet skatītājiem ir interesanti salīdzināt, cenšoties noskaidrot, kādas korektīvas ir izdarījis laika ritējums, ko esam sasnieguši un ko zaudējuši. Fotogrāfi esot noskaņoti turpināt strādāt pie šīs nozīmīgās tēmas.

"Mani jau sen nodarbināja ideja palūkoties, kā deviņdesmit gados mainījusies apkārtne, kurā dzīvojam. Spriedu, ka nekas to nespēj izdarīt labāk par fotogrāfiju. Kad mudināju šajā akcijā iesaistīties fotopulciņa dalībniekus, mums bija jau arī dažas iestrādes, kā arī aizvadītā gadsimteņa 20.gadu fotogrāfa Andža Taubes, firmas "Fotobrom" un citu autoru veidotā atklātņu kolekcija. Atlika it kā pats vienkāršākais – aiziet un uzņemt pastkartēs atainotās vietas mūsdienās. Tomēr īstenībā to izdarīt nebija nemaz tik vienkārši, jo bija jāatrod ne tikai tas pats skatapunkts, no kurienes fotografējis mūsu priekšgājējs, bet jāsagaida arī piemēroti apgaismojuma apstākļi, īstā diennakts stunda," pastāstīja fotopulciņa un Liepājas Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants. Fotografējot viņš secinājis, ka kaut gan toreiz, kad tapa atklātnes, dzīves apstākļi nebija nekādi labie, cilvēki tomēr centušies dzīvot sakārtotā vidē un gādājuši par savu apkārtni vairāk, nekā tas tiek darīts šodien. Rūpīgāka bijusi attieksme pret visām lietām, arī – fotografēšanu. "Tā nav izstāde ķeksīša dēļ," viņš teica. Varis jūtoties lepns, ka ir izdevies īstenot šo projektu

Strādāt sākuši vēl ziemā. Tas ļāvis izmantot arī atšķirīgus gadalaikus. Dažās bildēs redzams sniegs, kas uzkrita marta otrajā pusē. Fotografēt gājuši gan grupā, gan pa vienam. Kā nu kuram to darīt licies pieņemamāk. Nevienam nekādas prasības vai plāni neesot izvirzīti. Valdījusi pilnīga uzskatu un rīcības brīvība. Kaut gan pulciņu apmeklējuši 12 dalībnieki, ne visi spējuši sevi piespiest strādāt tik mērķtiecīgi. Interesanti, ka pirmās atteikušās meitenes. Viņas aizbildinājušās, ka vecas mājas bildēt tām nepatīkot, lai gan muzeja vadītāja Jolanta Berga, kas uzmanīgi sekoja, kā tiek īstenots fotoprojekts, domā, ka meitenes vienkārši nobijušās, jo uzdevums tomēr bijis atbildīgs. Par to liecina arī tas, ka līdz izstādei nonākuši tikai pulciņa vadītāja, jauno fotogrāfu Krišjāņa Šneidera, Mārtiņa Kalniņa, Matīsa Fausta, kā arī pusmūža vīra Ulda Tabūna darbi. Pavisam kolekcijā iekļauti 57 attēli. Senās atklātnes un mūsdienu uzņēmumi ir vienādi formātos, izpildīti melnbaltajā fotogrāfijas tehnikā un izkārtoti blakus, lai skatītājiem ir ērtāk vērtēt, salīdzināt un spriest.

Muzeja vadītāja paraksturoja arī autorus. Krišjānis, viņasprāt, esot līdz sīkumainībai tehnisks un centīgs cilvēks. Savus darbus jaunietis apgādājis ar aizkadra tekstiem. Savukārt Mārtiņam piemītot precizitāte. Viņam nekas trīsreiz neesot jāsaka. Bet Matīsā mājo potenciāls, ko tas pilnībā vēl nav izmantojis. Viņu interesē un aizrauj daudzas jomas, arī dotību netrūkst, vēl tikai jāizlemj, pie kā piestrādāt. Uldis, kas ir bijušais ģeodēzists, pelnījis, ka viņu paslavē par pedantiskumu šī vārda vislabākajā nozīmē. Bet par Vari jāsaka, ka viņš ir kā lokomotīve, kas aiz sevis velk visu sastāvu. Bez viņa iniciatīvas un prasmes aizraut nekas nebūtu sanācis.

"Jauniešiem fotogrāfija patīk. Par to nav šaubu," teica muzeja vadītāja, kura priecājoties par fotogrāfu ieceri projektu turpināt, saistot mūsu valsts izcelsmes vēsturi ar mūsdienām. "Šī izstāde nav viendienīte. Tā ir kā laipa, kas atklāj valsts vēsturi. Tāpēc arī tāds nosaukums. Muzejs nespēj uzcelt tiltu, bet laipu uzbūvēt mums ir pa spēkam. Šo izstādi parādīsim arī pilsētas svētku laikā," apsolīja Jolanta.


Mācās palīdzēt nelaimē un saprast citādos
Gunta Leja

Šomēnes Cīravā uzsākti divi projekti – "Grūti mācībās, viegli kaujā" un "Viss tev ir atļauts, bet ne viss tev der". Tajos iesaistījušies gan pieaugušie, gan bērni.

Trīs desmiti pagasta mednieku kolektīvu dalībnieku iesaistījušies projektā "Grūti mācībās, viegli kaujā". Pēc tam, kad nodarbībās pie Rīgas Samariešu apvienības pārstāvja, ārsta Oļega Gologuzova viņi būs pabeiguši mācības pirmās palīdzības sniegšanā, mednieki saņems Katastrofu medicīnas centra apstiprinātu apliecību. Nodarbības daļēji tiek apmaksātas no projekta līdzekļiem, daļu dalībnieki maksā paši.

Savukārt saistībā ar projektu "Viss tev ir atļauts, bet ne viss tev der" pagājušonedēļ Dzērves skolā skolēni tika aicināti uz tikšanos ar Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem. Direktora vietniece Lāsma Jūrmale stāsta, ka biedrības vadītājs Māris Ceirulis kopā ar saviem palīgiem vadījis ļoti interesantu un savdabīgu nodarbību. Iesākumā viņš vedinājis bērnus uz pārdomām par to, kas ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas ir invaliditāte un kā tā var veidoties, un pajautājis arī to, kā bērni izturētos, ja klasē gribētu mācīties kāds bērns ar speciālām vajadzībām. Skolēni uzskata, ka, ja vien tas ir iespējams, vajadzētu rast iespēju viņam mācīties šeit – skolā, kas atrodas vistuvāk mājām, nevis sūtīt uz speciālām skolām, tālu prom no savas ģimenes, draugiem. Nodarbību dalībnieki uzzināja, ka, lai ļaudis pamanītu cilvēkus ar īpašām vajadzībām, Neredzīgo biedrība ir izgatavojusi speciālas nozīmītes.

Bērniem arī pašiem bija iespēja izjust, kā jūtas cilvēks, ja zaudēta redze. Neredzīgo biedrības pārstāvji līdzi bija atveduši gan simulācijas brilles, kuras uzliekot uz acīm zūd redzes sajūtas, gan grāmatas Braila rakstā. Katram bija iespēja uz īpašas tāfelītes ar grifeles palīdzību Braila rakstā uzrakstīt savu vārdu, kura pareizību pēc tam pārbaudīja neredzīgs puisis. Izrādījās, ka tas nemaz nav tik vienkārši, un ne visiem tas izdevās. Skolēni arī pārliecinājās, ka pārvietoties ar apsēju uz acīm un balto spieķi ir grūti pat pazīstamā telpā.

Māra Ceiruļa stāstījumā klausoties, varēja uzzināt, ka arī dažādi dokumenti, uzraksti uz medikamentu kārbiņām un dažādām sadzīvē nepieciešamām precēm tiek veidoti Braila rakstā. Neredzīgo cilvēku vidū īpaši iemīļotas ir tādas galda spēles kā šahs un dambrete, kuru spēļu galdiņi un kauliņi ir sagatavoti, lai katrs spēlētājs atšķirtu savējos.

"Šādas nodarbības palīdz mums labāk saskatīt, ka visi esam tik dažādi un, ja ar kaut ko atšķiramies no citiem, nebūt neesam sliktāki," pārliecināta L.Jūrmale.

Dzērves pamatskolas direktora vietniece informē, ka projektā "Viss tev ir atļauts, bet ne viss tev der" paredzētas vēl vairākas nodarbības un pasākumi. Viens no tiem bija iespēja ģimenēm un draugiem aktīvi atpūsties Tērvetes dabas parkā 10.maijā. Brauciena dalībniekiem bija iespēja noklausīties koncertus, iesaistīties dažādās interesantās aktivitātēs, kā arī izstaigāt Pasaku mežu, kurš atkal papildināts ar jauniem un interesantiem objektiem. Ja būs atsaucība, šādas nelielas ekskursijas tiks organizētas arī turpmāk. Brauciena transporta izmaksas daļēji segtas no projekta līdzekļiem, daļēji no dalībnieku pašfinansējuma.

Abi projekti guvuši Liepājas Rajona padomes un Pieaugušo izglītības centra atbalstu izglītības projektu konkursā "Liepājas iedzīvotāji ceļā uz izglītotu un eiropeisku sabiedrību".

"Mūsu pagastā notiek dažādi pasākumi. Ikvienam ir iespēja izvēlēties atbilstoši savām interesēm, vajadzīga tikai vēlme piedalīties," pārliecināta L.Jūrmale.

Vēstule
Ticību nevar uzspiest, ar to var iepazīstināt

Pagājušās sestdienas rīts bija saulains, gaišs un priekpilns tiem Liepājas rajona 3.klašu skolēniem un skolotājiem, kas pulcējās Sv.Brigitas katoļu baznīcā Grobiņā uz kristīgās mācības nodarbību nobeiguma pasākumu.

Pēc priestera Jāņa vadītā svētbrīža un svētīšanas vārdiem ar sevi tuvāk iepazīstināja un ar priekšnesumiem iepriecināja trešklasnieki no Apriķiem, Aizputes, Grobiņas, Durbes, Kapsēdes, Nīcas, Rucavas, Vaiņodes un Virgas. Pēc dziesmām un dzejas sekoja arī neliels erudīcijas konkurss. Visi skolēni saņēma apliecības par sekmīgi apgūto 1. – 3.klašu kristīgās mācības kursu.

Ne tikai skolotāji un vecāki, bet arī paši skolēni pauž viedokli, ka iesāktais kurss varētu turpināties. Te jāsaka: kristīgo skolotāju konferencē, kas aprīlī notika Rīgā, pieņemts lēmums par programmas izstrādi kristīgās mācības turpināšanu 4. – 6.klasē.

Liepājas rajonā ir aktīvi, zinoši un izglītoti kristīgās mācības skolotāji. Domāju, ka tikai ieguvējas ir tās skolas, kurās bērniem tiek dota iespēja iepazīt Dieva vārdu, raksturu un lūgšanu nozīmi. Mācība ir starpkonfesionāla, ar toleranci pret jebkuras konfesijas savdabību. Ticība nevienam nevar tikt uzspiesta, to nevar iemācīt. Bet iepazīstināt bērnus ar kristīgajām vērtībām, kas dod pamatu šajā mainīgajā pasaulē – to mūsu skolotāji var. Izvēle – vecāku ziņā. Ja kāda skola nepiedāvā šo priekšmetu, var painteresēties kaimiņu skolā un pieprasīt savam bērnam kristīgo mācību.

Skaistu ziedu par darbu Grobiņas pasākumā saņēma skolotājas: Marta Balode, Vija Miksone, Kristīne Vidzeniece, Vija Bēta, Vaira Laure, Ērika Korāte, Inga Prūse. Paldies par ieguldīto darbu arī skolotājai Jekaterinai Tiškus no Priekules vidusskolas, Gunitai Delijevai no Pāvilostas vidusskolas, Gintai Draveniecei no Kalētu pamatskolas.

Lai spēks, izturība mācību gada pēdējās dienās, lai Dieva svētības bagāta vasara gan skolēniem, gan skolotājiem!

Aija Sileniece,
Liepājas rajona Kristīgās mācības skolotāju metodikas apvienības vadītāja