Kurzemes Vārds

18:17 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pārspīlētais humānisms
Ita Cērmane

Kopš 1996.gada septembra Latvijā noteikts nāvessoda moratorijs – nāvessods netiek piespriests un izpildīts. Nogalināti desmit un vairāk cilvēku vai piesmiets un tad zvērīgi nogalēts bērns – nāvessods nav piemērojams. Turklāt nupat, 19.maijā, valdība atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolam par nāvessoda pilnīgu atcelšanu. Protokols paredz, ka nāvessods jāatceļ, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām.

Bargākais sods, ko var piespriest, ir mūža ieslodzījums. Tas nozīmē, ka desmitiem gadu noziedznieki jāuztur par nodokļu maksātāju naudu. Par slepkavu uzturēšanu cietumā jāmaksā arī nogalēto tuviniekiem. Pat mātēm, kuru mazuļiem kāds burlaks laupījis dzīvību. Piemēram, sievietei, kuras vienīgo bērnu Viršu ielā nolaupīja un pēc tam nogalināja jau iepriekš sodīts vīrietis. Savukārt 13 pensionāru slepkava cietumā sadarbībā ar advokātu, kroņa maizē sēdēdams, raksta memuārus, tā pelnot honorārus, un cer uz apelāciju.

Turklāt noteikumi paredz, ka ieslodzījuma vietās notiesātajiem jānodrošina Eiropas Savienības prasībām atbilstoši apstākļi – pienācīga ēdināšana, pastaigas, kā arī ērtības. Jau eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga savulaik norādīja, ka Latvijā nepieciešams uzlabot ieslodzīto apstākļus, jo viņiem vairākos cietumos tie esot sliktāki nekā dzīvniekiem stacionāros.

Nupat līdzīgu viedokli paudis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Pēc Jelgavā esošā Pārlielupes cietuma apmeklējuma ministrs paziņojis, ka šo ieslodzījuma vietu līdz šā gada beigām plānots slēgt, jo Pārlielupes cietums esot viskatastrofālākajā stāvoklī un neatbilstot nepieciešamajām prasībām. Pārlielupes slēgta tipa cietumā pašlaik izvietotos 427 ieslodzītos ministrs paredz pārcelt uz citiem Latvijā esošajiem cietumiem.

Turklāt tas nav viss. Bērziņš iecerējis no 15 cietumiem saglabāt tikai astoņus. Ministrs prognozē, ka nākotnē samazināsies ieslodzīto skaits.

Kā tas tiks panākts? Ņemot vērā, ka noziedzības līmenis nesamazinās, turklāt cietumos ilgus gadus sēdēs tie, kam piespriests augstākais soda mērs – mūža ieslodzījums, stipri apšaubu, ka dabīgā ceļā samazināsies cietumnieku skaits. Vienīgais iespējamais variants ir panākt to mākslīgi. Piemēram, izdodot tiesnešiem kluso pavēli retāk piespriest reālu brīvības atņemšanu. Vai uz to ejam?

Jau tā viens otrs deģenerēts elements, kas lielāko daļu sava mūža pavadījis aiz restēm, uzturēts par nodokļu maksātāju naudu, bauda labākus sadzīves apstākļus nekā dažs labs brīvībā dzīvojošais. Paskatāmies uz vērtībām, ko no cietuma iznākušajiem garantē valsts. Atbrīvotajam jānodrošina dzīvesvieta. Jauns cilvēks pie dzīvokļa var pat necerēt tikt, bet mammīte ar bērnu, nespēdama, piemēram, par pārdevējas algu komunālos maksājumus nomaksāt, no mājokļa tiek izlikta. Vai, piemēram, ēdināšana. Tā ieslodzītajam par vairākiem latiem dienā, ES atbilstoša. Pensionārītei pēc komunālo maksājumu samaksas nepaliek pat lats dienā, bet nav neviena norma, kas noteiktu, cik labi jāēd mūža nogalē.

Acīmredzot brīvībā var pajumti meklēt zem egles un pusdienas reizē uzkost maizes riku, kam siļķes asaka vien smaržai pāri pārvilkta. Varat teikt, ka esmu nežēlīga, ciniķe un tā tālāk, bet uzskatu, ka par šaušalīgu noziegumu, piemēram, bērna nogalēšanu ar iepriekšēju nodomu, sērijveida slepkavībām tomēr piemērojams nāvessods. Dzīvības cena ir dzīvība. Savukārt tiem, kuriem tiesa piespriedusi skatīt rūtoto sauli, cietumā pavadāmais laiks būtu nevis jāizbauda kā kūrortā ar televīziju, svaigu presi, pastaigām un uzpīpēšanu, bet patiesi JĀIZCIEŠ.