Kurzemes Vārds

12:11 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Zinību alkas

Alkas pēc zināšanām, protams, ir laba lieta, ja vien tās nepāraug apsēstībā un nekļūst par smagu nastu nodokļu maksātājiem.

Pašlaik vispārējās taupības apstākļos dažāda ranga valsts un arī pašvaldību ierēdņu zinātkāre joprojām neapturami palielinās, liekot tiem bariem vien doties pāri valsts robežām un tvert zinības visā plašajā pasaulē.

Var tikai pabrīnīties par amatpersonu izdomu, atrodot pieredzes apmaiņas iespējas, piemēram, Barselonā tieši tajā laikā, kad tur notiek F–1 sacensības, vai dodoties uz tālo Halifaksas pilsētu Kanādā tieši pasaules hokeja čempionāta laikā.

Bet nekur jau nav teikts, ka mūsu valsts pārstāvjiem nevajadzētu paplašināt zināšanas gan par sacīkšu autiņiem, gan par hokeju, jo cilvēka personības attīstībai nāk par labu daudzpusīgas zināšanas dažādos lauciņos.

Droši vien kāds bariņš svarīgu ļaužu atrada iespēju izglītoties arī Belgradā tikko izskanējušās "Eirovīzijas" laikā, un tas būtu saprotami, jo mūzikas skaņām ir īpaši labvēlīga ietekme cilvēka māksliniecisko spēju atraisīšanā.

Pēc labi pavadītas atpūtas darbi labāk šķiroties, tāpēc nebūtu žēl, ka cilvēki apvieno patīkamo ar lietderīgo, ja vien valstī nebūtu laiki, kad jāskaita katrs santīms. Ne tikai pensionāriem un citiem mazturīgajiem, bet ar tādu devīzi vajadzētu dzīvot arī tiem, kas rosās pa mūsu visu kopējo maku.

Valsts ekonomika patlaban jau nodzīta tikpat nežēlīgi kā nabaga piena lopkopība, un kā nu ne, ja pie valsts budžeta kā pie govs pupa piezīdušies visi, kas tikai tiek tam klāt, un slauc uz nebēdu.

Tikko valdošajās aprindās pavīdējusi ideja, ka varbūt tomēr vajadzētu atteikties no pāris ministrijām un paretināt arī uzpūstos ierēdņu štatus. Tas nudien būtu saprātīgs solis taupības virzienā, diemžēl premjers tik drīz šādu radikālu rīcību nesola. Taču jācer, ka dzīve piespiedīs, galu galā optimizācija pārmēru sazaļojušajā ierēdņu un dažādu amatpersonu dārziņā ļautu sarukt arī milzu naudas summām, kas tagad nepieciešamas uzpūstā valsts aparāta uzturēšanai. Tādējādi varbūt beidzot varētu nopietnāk sākt domāt par nodokļu sloga samazināšanu un arī iekasēto naudu izlietot saprātīgāk.

Sarmīte Pelcmane