Kurzemes Vārds

19:08 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Mihails Vasiļonoks: "Žabotinskim viss vēl ir priekšā"
Andris Sudmalis

Šā gada pasaules hokeja čempionāta mačos uz ledus neizgāja neviens no pašreizējiem SK "Liepājas metalurgs" spēlētājiem, toties neatņemama komandtiltiņa vērtība bija metalurgu menedžeris Mihails Vasiļonoks, kuram mūsu izlasē bija uzticēts darbs ar vārtsargiem. Leģendārais vārtsargs, bet nu jau arī funkcionārs un treneris pēc atgriešanās Liepājā piekrita intervijai ar "Kurzemes Vārdu".

– Mihail, tu šogad debitēji izlasē, bet ne spēlētāji, ne treneri, ne apkalpojošais personāls un pats trenera darbs tev nebija sveši. Kādi konkrēti bija tavi pienākumi izlasē, un vai bija kas atšķirīgs no darba klubā?
– Atšķirību nebija daudz, jo, ja vārtsargi ir izlases kandidāti, tad skaidrs, ka viņu meistarība ir pietiekami augsta un mēneša laikā neko jaunu iemācīt viņiem nevar. Sarunājām ar čaļiem, ka galvenokārt strādāsim pie spēku atjaunošanas pēc sezonas klubā, piestrādājām pie psiholoģiskās sagatavotības. Došanās uz pasaules čempionātu zināmā mērā ir kā brauciens uz tirgu, lai parādītu sevi. Mēs labi pastrādājām treniņos ar visiem četriem vārtsargiem (sākotnēji treniņos piedalījās arī Mārtiņš Raitums), attieksme bija profesionāla, un visi strādāja no sirds. Pat bija žēl, ka viens vārtsargs bija jāatstāj mājās. Taču jau iepriekš komandā bijām vienojušies, ka uzsvars tiks likts uz vienu vārtsargu – Edgaru Masaļski.

– Kāpēc šāds lēmums?
– Uzskatām, ka spēļu grafiks čempionātā bija pateicīgs, lai vārtsargs varētu pietiekami atpūsties pēc katras spēles, un, vadoties no personīgās pieredzes, lēmām, ka pirmajam vārtsargam ir jācīnās no zvana līdz zvanam. Nozīmīga loma bija arī psiholoģijai – ja viens vārtsargs ir uztvēris spēļu ritmu, tad nav vajadzības viņus raustīt. Sergejs Naumovs ar savu pieredzi lieliski iederējās otrā vārtsarga lomā, un jebkurā diennakts laikā viņš bija gatavs stāties vārtos un nospēlēt savā līmenī, ko apliecināja mačā pret Kanādu. Sākotnēji, lai Masaļskim dotu nelielu atpūtu, plānojām, ka Edgars pret kanādiešiem aizvadīs vienu trešdaļu, bet vēlāk nospriedām, lai viņš stāv visu spēli. Cīņas gaita gan izvērsās tāda, ka Naumovam nācās glābt, un viņš lieliski tika galā ar izvirzīto uzdevumu.

– Parasti mēdz atcerēties slikto, bet labais piemirstas, taču Masaļska gadījumā laikam ir otrādi – sniegums pret somiem bija tik iespaidīgs, ka šoreiz mačs pret Kanādu aizmirstas.
– Piekrītu, ka šis ir tāds gadījums. Pret somiem pirmajā trešdaļā 36 metieni un nevieni ielaisti vārti hokejā ir rets gadījums, un domāju, ka Edgaram tas paliks spilgtā atmiņā viņa hokejista karjerā.

– Kāda bija Dmitrija Žabotinska loma izlasē?
– Dimam bija uzdevums jebkurā brīdī aizstāt pirmos vārtsargus, ja ar viņiem kas notiks. Ņemot vērā Žabotinska darbu un attieksmi, esmu pārliecināts, ka nepieciešamības gadījumā Žabotinskis nospēlētu savā līmenī un palīdzētu izlasei.

– Kāpēc viņš netika pie spēlēšanas pārbaudes mačos?
– Principā jau sen bijām nolēmuši, ka orientēsimies uz vienu vārtsargu, un, ja viss būs kārtībā ar Masaļski, tad viņš būs pirmais numurs. Naumovam ar viņa pieredzi atvēlējām otro numuru, bet Dimam pasaules čempionāta pieredzes nebija. Pats esmu bijis šādā lomā Kanādas kausa izcīņā, tāds nu ir trešo vārtsargu liktenis.

– Salīdzinot ar Naumovu, Žabotinskim viss vēl ir priekšā.
– Protams, Dimam un Masaļskim vēl ir tas vecums, kad vārtsargi vēl tikai sāk nobriest.

– Atskaitot pēdējās spēles pēdējo trešdaļu, čempionāts būtu vērtējams ar patreknu plusa zīmi. Kas notika pēdējās divdesmit minūtēs pret vāciešiem?
Nekas traks nenotika, mēs zaudējām spēcīgiem pretiniekiem, kas pirms tam savas muļķības dēļ zaudēja norvēģiem, bet apspēlēja slovākus, izsitot viņus uz pārspēlēm. Mums ir divi hokejisti no DEL – Arvīds Reķis un Herberts Vasiļjevs, bet viņi spēlē turnīra lejasgala komandās, un Vācijas izlasē no tik vājām komandām spēlētāju faktiski nebija. Toties bija Ziemeļamerikā spēlējošie, bija no spēcīgākajām Vācijas komandām. Ja salīdzinām šādā aspektā, tad par zaudējumu nav jābrīnās, jo piekāpāmies klasi augstākai vienībai.

Cits jautājums, ka mača gaita bija labvēlīga mums, bet savu kļūdu dēļ, it īpaši trešo vārtu zaudējumā, izlaidām spēles pavedienu no rokām. Vācieši spieda, spieda, un mūsējos vēl māca atbildības nasta.

– "Dinamo" vecā gvarde, teiksim 1997.gada Latvijas izlases modelis, būtu sasnieguši rezultātu? Daudzi no pašreizējiem izlases spēlētājiem tomēr vēl ir zaļi puikas, vai netrūkst tādu īstu veču – kapātāju, kāds bija, piemēram, Oļegs Znaroks?
– Vecākie bija Herbers Vasiļjevs un Aleksandrs Ņiživijs, bet viņi pēc dabas nav vadoņi. Viņi ir labi spēlētāji, un cepuri nost puišu priekšā, bet viņi nav tie, kas ar savu piemēru var vest komandu aiz sevis, izkauties nepieciešamības gadījumā vai uzvilkt komandu nevar.

– Kādas ir perspektīvas izlases sakarībā, galvenā trenera jautājumā?
– Nekādu runu nav, tuvākajā laikā būs LHF valdes sēde, kurā Znaroks atskaitīsies par paveikto, un tiks lemts par galvenā trenera amatu. Grūti pateikt, kā viņa likteni ietekmēs došanās strādāt uz Krieviju, kurp viņš brauc kopā ar savu palīgu izlasē Hariju Vītoliņu. Valstsvienībā viņiem izveidojies labs tandēms, un es domāju, ka viņiem vajadzētu turpināt strādāt izlasē, jo liela daļa spēlētāju ir gājuši cauri viņa vadītajai U–20 izlasei, viņš ar puišiem labi satiek.

– Kādas ir tavas izredzes palikt vārtsargu trenera amatā? Iepriekš Vitālijs Samoilovs šajā postenī turējās visai ilgi.
– Kad Znaroks man šo darbu piedāvāja, es diezgan ilgi domāju un ne uzreiz piekritu. Nezinu, kā viss būs, es pat par to nedomāju. Tagad, kad viss ir beidzies, gribas atpūsties, un galu galā tik ilgi biju ārpus kluba, tāpēc visas domas ir par "Liepājas metalurga" hokeja komandu. Jautājumu ir daudz: kādā čempionātā spēlēsim, ar kādu sastāvu spēlēsim, kuri spēlētāji paliks, kas ies prom? Darba Liepājā ir daudz, un par izlasi nav laika domāt.

– Tagad klubā ir atvaļinājums, kad visi atkal sanāks kopā, lai gatavotos jaunajai sezonai?
– Jā, tagad vēl visi atpūšas, bet nesen atgriezās no nedēļu ilga brauciena uz Turciju. Komanda pēc atvaļinājuma pulcēsies 2.jūlijā, tad būs sanāksme, treniņš, medicīniskās pārbaudes. Tad arī sāksim gatavoties sezonai, tikai vēl nezinām kādam čempionātam gatavoties. Vēl joprojām pastāv iespēja, ka spēlēsim Baltkrievijas čempionātā, ja ne, tad paliksim tikai Latvijā. Komandu pametis Oļegs Koreškovs, kas ir devies uz Slovākiju, Darjus Lelens meklē klubu Vācijā. Dažiem beidzies līgums, bet ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums tiks pagarināts. Konkrētāk gan būs zināms, kad pienāks laiks parakstīt dokumentus.

– Kuri spēlētāji tie ir?
– Edmunds Kniksts un Sergejs Ļouškins. Pārējie visi ir uz vietas, izņemot ārzemniekus, kas devušies mājup. Esam sazvanījušies ar Sergeju Gubinu, kas ir gatavs atkal spēlēt Liepājā. Tas ir spēlētājs, uz ko mēs varam paļauties, un, ja viss būs normāli, tad domāju, ka viņš būs komandā.

– Ir arī kādi papildinājumi komandā?
– Pagaidām bija atbraucis aizsargs Aleksandrs Osipovs no Igaunijas, nedēļu ar mums patrenējās, un ir mutiska vienošanās, ka arī viņš jūlija sākuma būs klāt un sāks gatavoties sezonai kopā ar pārējiem. Vēl piesaistīsim savus jaunos puišus, bet vispār jau sastāva komplektācija lielā mērā būs atkarīga no tā, kur mēs spēlēsim. Ja tas būs Baltkrievijas čempionāts, tad skaidrs, ka sastāvs būs ievērojami jāpastiprina. Ja paliksim tikai Latvijā, tad varam vairāk orientēties uz saviem audzēkņiem.


Ceļš uz olimpiādi veikts pārliecinoši
Andris Sudmalis

Liepājas basketbolistes pārliecinoši aizvadījušas vēl divas Latvijas otrās olimpiādes kvalifikācijas spēles, un mūsu meiteņu divi panākumi pagājušās nedēļas nogalē ļāva viņām kvalificēties finālturnīram.

Liepājas dāmu basketbola kodolu, protams, veido SK "Liepājas metalurgs" spēlētājas Līvijas Alpe–Lūkas vadībā. Pirmajās divās spēlēs mūsējās sekmīgi pārvarēja Saldus (88:61) un Preiļu (90:25) rajonu komandu barjeru, bet nedēļas nogalē Saldū vēl bija atlicis pārkāpt pāri astei, proti jāapspēlē Cēsu un Jelgavas komandas.

Ar šo uzdevumu liepājnieces tika galā ar uzviju. Pirmajā mačā mūsējo pretinieces bija cēsinieces, kas Latvijas Sieviešu basketbola līgā izcīnīja 2.vietu, tiesa, Latvijas olimpiādes kvalifikācijā, protams, nespēlēja leģionāres, un Liepāja uzvarēja ar graujošu pārsvaru – 84:50. Olimpiādes organizācija vismaz sacensību kvalifikācijas posmā krietni pieklibo, un mača protokoli ir gājuši secen pat L.Alpe–Lūkai, taču zināms, ka tradicionāli pārliecinoši darbojās komandas līdere Sabīne Niedola, klātienē apspēlējot kādreizējo Latvijas izlases basketbolisti Zani Rozīti, bet laukumā tika sūtītas visas komandas spēlētājas.

Nākamajā cīņā mūsu meitenēm bija jātiekas ar Jelgavas komandu, un liepājnieces uzvarēja vēl pārliecinošāk nekā pirmajā mačā – 71:35. Liepājnieču pārsvars bija tik acīmredzams, ka nopietna cīņa izpalika, un trenere Alpe–Lūka spēlētājas mainīja gluži kā hokejā – pa piecniekiem.

Līdz ar to kvalifikācijas turnīra A apakšgrupā liepājnieces pārliecinoši izcīnīja 1.vietu un kvalificējās finālsacensībām, kas jūnija vidū norisināsies Ventspilī. Mūsējo pretinieces vēl nav zināmas, bet skaidrs, ka sacensības tiks aizvadītas pēc pēdējā laikā populārā final four principa – komandas tiks sadalītas pa pāriem, un pirmās spēles uzvarētājas nākamajā dienā cīnīsies par zelta, bet zaudētājas – par bronzas medaļām.

Zināms arī tas, ka jūnija sākumā paredzēta otrā kopā sanākšana, lai spriestu par Baltijas Sieviešu basketbola līgas veidošanu.


Uz naža asmens
Ints Grasis

Pēc virslīgas svētdienas spēlēm čempionātā iestājies divu nedēļu pārtraukums. "Liepājas metalurga" futbola komanda pirms pirmā riņķa pēdējās spēles ieņem necilo 6.vietu.

Tagad ir grūti pateikt, kuras komandas ir mūsējo galvenās konkurentes – vai tās, kas cīnās par pirmajām pozīcijām, vai tās, kas būtu priecīgas par tikšanu pirmajā sešniekā, kas pēc otrā riņķa turpinās cīņu par medaļām, līdzi ņemot iepriekš gūtos punktus.

"Ventspils" aizvakar izbraukumā pieveica "Blāzmu" 3:0, tādējādi nostiprinoties tabulas galvgalī, "Skonto" ar minimālu rezultātu 1:0 apspēlēja "Olimpu", Daugavpils derbijā pārāki izrādījās "Daugavas" futbolisti (3:0), savukārt "Rīga" Ventspilī pieveica "Vindavu" 2:1.

Paraugoties uz turnīra tabulu, redzam, ka metalurgi no "Ventspils" atpaliek par 13 punktiem (!), tiesa, mūsējiem vēl ir divas spēles rezervē. No pērnās sezonas statistikas šajā sakarībā minams interesants fakts – 2007.gada 7.augustā pēc aizvadītām 18 spēlēm turnīra tabulā "Liepājas metalurgs" bija pārliecinošs līderis, vēlāk par čempioniem kronētie ventspilnieki tad atpalika par 14 (!) punktiem, un viena spēle viņiem bija rezervē. Tātad mūsu Kurzemes kaimiņi bija vēl neapskaužamākā situācijā nekā liepājnieki patlaban. Bet, redzot metalurgu pašreizējo sniegumu, ir grūti noticēt, ka viņi varētu atkārtot ko līdzīgu ventspilnieku pagājušajā sezonā paveiktajam.

Abas uzvaras esam izcīnījuši pret komandām, kas tabulā ieņem pēdējās divas vietas. Ja atceramies, tad pret "Blāzmu" liepājnieki uzvaru izrāva kompensācijas laikā (1:0), bet "Olimpa" spēlētājs Kazura vienu bumbu raidīja savos vārtos, savukārt mūsu trešais panākums tika gūts kompensācijas laikā pēc tam, kad tikai brīnums paglāba mūsu pašu vārtus (3:1).

Šāds sezonas ievads rada ne vienu vien jautājumu, bet viens no visvairāk apspriestajiem ir tāds: cik pacietīgs būs kluba prezidents Sergejs Zaharjins? Netrūkst argumentu, lai atbrīvotu no darba galveno treneri Juriju Andrejevu. Cits jautājums: vai mēs varam dabūt tādu treneri, kas izvestu liepājniekus no krīzes? Varbūt iztiekam paši saviem – liepājnieku – spēkiem?

Pagaidām no kluba vadības puses radikāla rīcība neseko. "Mēs ceram, ka Andrejevs un komanda visu vēl var labot. Pagaidām lēmumus negaidiet," "Kurzemes Vārdam" vakar sacīja kluba ģenerāldirektors Aleksandrs Rogoza.