Kurzemes Vārds

05:46 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Autoratlīdzības izmaksas – miglainas
Jānis Strazds, komponists, pianists

Pagājušo sestdien par desmit tūkstoš pārdotām albuma kopijām Andra Ērgļa pirmais solo albums "Sirdspuksti" saņēma platīna disku. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā un vēl jo vairāk situāciju mūsu mūzikas tirgū, tas ir ievērojams notikums. Informācijas tehnoloģiju un nesakārtotās likumdošanas dēļ joprojām intelektuālo īpašumu iespējams lejuplādēt bez maksas, tādēļ platīna diska iegūšana izvērtusies gandrīz par ārkārtēju parādību. Tāpēc prieks par šo balvu ir divtik liels.

Nenoliedzami, morālais gandarījums par šīs balvas iegūšanu ir daudz lielāks nekā finansiālie ieguvumi. Mūsu tirgus apstākļos par milzu peļņu nav ko runāt. Patiesībā jau arī tie desmit tūkstoši disku nav nekāds milzu skaits – izdevējam jāatpelna ierakstu studijas, ražošanas un reklāmas izdevumi, arī mūziķiem jāsaņem atalgojums par savu darbu.

Šodien mūziķu pamata ienākumus veido tieši koncertēšana, nevis ierakstu izdošana, kā tas varbūt ir attīstītajā Rietumu pasaulē. Bieži vien daudzi mūziķi savu disku izdod savam plauktiņam, it sevišķi, ja mūzikas stils, kurā viņi strādā, nav plašam patēriņam. Albums vairāk sanāk kā ķeksītis un uzsitiens sev uz pleca. Cik zinu, milzīgas disku tirāžas Latvijā sasniedz tikai apšaubāmas muzikālas kvalitātes lēti šlāgerprodukti, ko pamatā atskaņo kāds tikai latviešu mūziku spēlējošs radio. Taču tāda patalban ir situācija Latvijā, kad cilvēku muzikālā gaume ir degradēta un tie labprāt ņem pretī pašdarbniecisku produkciju. Tāpēc veidot dzīvus, kvalitatīvus mūzikas ierakstus Latvijā ir visai neizdevīgi, jo tiem ir augstas ražošanas izmaksas atšķirībā no iepriekšminētās masu produkcijas.

Runājot par autortiesībām, šī sfēra Latvijā, manuprāt, vēl ir tālu no ideāla. Protams, tajā pašā ripojošā akmens drillēšanas laikmetā izjutu krasākas izmaiņas savā autortiesību kontā, taču tas nav tik jūtami, lai varētu runāt par kaut kādu milzu peļņu. Mūzikas autori man droši vien piekritīs, ka atlīdzības iekasētājas Autortiesību aģentūras (AKKA/LAA) autoratlīdzības izmaksas ir visai neregulāras un miglainas, no ikgadējām izmaksu atskaitēm grūti saprotamas un pamatojamas. Vismaz man šajā lietā ir daudz jautājumu. Es to izskaidroju tikai ar vienu – ar AKKA/LAA absolūto monopolstāvokli Latvijā. Turklāt pavisam dīvaina ir situācija ar mobilo telefonu dziesmu melodijām, kas par naudiņu nopērkamas un ielādējamas, – nesakārtoto normatīvo aktu dēļ autoriem no šīs lietas ir maz labuma, kaut arī par zvanu toņiem tiek prasītas visai lielas summas. Lauvas tiesu saņem starpnieki. Ieņēmumu sadali par skanošo produktu nosaka autora – izdevēja, autora – AKKA/LAA līgumi, kā arī regulē normatīvie akti par mūzikas publisko atskaņošanu utt.

Katrā ziņā, ja vēlies piedalīties šajā spēlē, tev jāpieņem spēles noteikumi, lai arī kādi tie būtu. Pašlaik īpašas izvēles mūzikas biznesā nav. Taču šīs lietas, tāpat kā daudzas citas mūsu valstī, vēl ir uzlabojamas un pilnveidojamas.