Kurzemes Vārds

10:55 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Gribam tikai dzīvot pilnvērtīgu dzīvi
Līga Kļaviņa, kurzemniece, titulēta sportiste

Gājiens par vienlīdzību. Tā mēs saucam "Mozaīkas" organizēto pasākumu, kas norisināsies šosestdien 11.novembra krastmalā. Tautā, protams, dziļi iesakņojies vārds praids. Taču būtība jau nav nosaukumā. Būtība ir saturā. Tas, ko jau trešo gadu pēc kārtas mēģinām sabiedrībai pateikt – homoseksuāli un biseksuāli cilvēki nav kaut kāda abstrakta slēgta grupa, kas pulcējas savos klubos un vada pilnīgi atšķirīgu dzīvi no pārējās sabiedrības. Agresija, kas sabiedrībā valda pret gejiem un lesbietēm un ko tik spilgti izgaismoja pirmais praida gājiens Rīgā 2005.gadā, manuprāt, rodas tieši no tā, ka daudziem cilvēkiem šķiet, ka runa ir par kaut ko svešu un nepazīstamu. Taču īstenībā runa ir par mums pašiem. Šis gājiens padara gejus un lesbietes redzamus, un sabiedrībai ir iespēja pārliecināties, ka tie patiešām ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie. Tie ir pārdevēji veikalos, jūsu vietējais pastnieks, jūsu autobusa šoferis, varbūt pat kāds, ko jūs mīlat un cienāt, – kolēģis, paziņa, draugs. Pētījumi liecina, ka lielāko naidu un agresiju pret gejiem un lesbietēm izjūt tieši tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka savā dzīvē nepazīst un nekad nav satikusi nevienu geju vai lesbieti. Jāatceras, ka homoseksuālu un biseksuālu cilvēku īpatsvars ir stabils visās sabiedrības grupās, visās valstīs un visās pilsētās. Tie ir 7 līdz 12 procenti no visiem pasaules cilvēkiem. Tātad, tie paši 7 līdz 12 procenti no liepājniekiem, kurzemniekiem, rīdziniekiem, kreiļiem, krieviem un latviešiem. Pat teorētiski tāda iespēja, ka kāds no mums nekad nav sastapies ar homoseksuālu vai biseksuālu cilvēku, ir tuva nullei. Tātad šie cilvēki slēpjas. Un galu galā šeit patiešām nav runa par savas seksuālās orientācijas izrādīšanu vai intīmu jautājumu cilāšanu. Cilvēku personīgo dzīvi vienkārši nav iespējams tik krasi nodalīt no sabiedriskās dzīves. Ir tikai cilvēcīgi, ka mēs gribam dalīties savos pārdzīvojumos, savos priekos un bēdās ar kolēģiem un draugiem, mēs apmeklējam sabiedriskus pasākumus ar sev mīļiem cilvēkiem, galu galā apspriežam brīvdienu plānus un rādām kolēģiem atvaļinājuma fotogrāfijas. Pašlaik ir viena cilvēku grupa, kurai šādas pavisam vienkāršas un visiem it kā pašas par sevi saprotamas lietas ir liegtas. Sabiedrības attieksme liek viņiem slēpties un būtībā neļauj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi – tādu, kādu dzīvo visi pārējie cilvēki šajā pasaulē.


Vajag kvalificētu terapiju,
Gints Kronbergs, Grobiņas ev.lut. draudzes mācītājs

Mans kā mācītāja viedoklis sakrīt ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas viedokli. Taču aplams ir uzskats, ka baznīca to tik vien dara, kā noliedz katru citādāku viedokli vai necenšas redzēt un izprast līdzcilvēku garīgās problēmas. Jau 1996.gadā, kad vēl nebija nekādu praida gājienu, LELB Lielajā sinodē pieņēma Rezolūciju par homoseksuālisma piekopšanu un praktizēšanu. Tajā teikts, ka "apzinoties visu homoseksuāli orientēto cilvēku problēmu smagumu, baznīca pauž izpratni un atbalstu visiem, kuri patiesi cenšas pārvarēt homoseksuālu tieksmi un atturēties no tās piepildīšanas. Par grēku uzskatāma nevis homoseksuāla nosliece, bet gan homoseksuāla akta īstenošana". Arī zagšana, alkoholisms vai melošana ir sava veida tieksme, taču, kamēr cilvēks to nedara vai aktīvi nepropagandē citiem, viņu nenosoda. Nav gandrīz neviena grēka, ko noteiktos apstākļos mēs nevarētu izdarīt. Taču, ja mēs sākam ar to lepoties un vēl citus uz to mudināt… Diemžēl tā saucamās draudzības dienas tieši to nozīmē.

Homoseksuālisma propaganda balstās uz četriem mītiem. Pirmais: 10 procenti cilvēku ir homoseksuāli orientēti. Otrs mīts: tu esi piedzimis gejs. Trešais: vienreiz gejs, tātad uz visiem laikiem. Ceturtais mīts: homoseksuālisms ir normāls.

Pirmā mīta autors ir A.Kinzī, kurš pats bija homoseksuālists un praktizēja vēl citus novirzienus. Profesionāli psihoterapeiti ASV, kuri šo problēmu pēta un sekmīgi ar to strādā kopš 1992.gada, min skaitli 1–1,5 procenti. Tāpat par geju nepiedzimst, jo tā saucamais "geju gēns" ir absolūts izdomājums.

Arī pārmaiņas iespējamas, par ko teikts daudzās eksgeju liecībās. Un profesionāli psihoterapeiti ir pārliecināti, ka homoseksuālisms nav normāls gan psiholoģisko, gan fiziskās veselības problēmu dēļ, kas rodas no tā. Par to var izlasīt Nacionālās asociācijas homoseksuālisma izpētei un terapijai interneta mājaslapā www.narth.com.

Patiesībā homoseksuālisma cēlonis ir dzimuma identitātes problēma, kas 95 procentos gadījumu rodas tēva un dēla attiecībās, kā arī riska grupā ietilpst vientuļās mātes. Ar laiku ģimenē ilgi krātā spriedze var tikt īstenota kā homoseksuāls akts.

Taču labā ziņa ir tā, ka, strādājot ar cēloņiem, ko var palīdzēt baznīca, un sniedzot kvalificētu terapiju, ko dara dažādas klīnikas un psihoterapeiti. Ar homoseksuālismu iespējams cīnīties un to pārvarēt. Līdzīgi kā ar atkarībām. Ja vien viņi meklētu izeju no šī stāvokļa, lai dzīvotu patiesi brīvi, saskaņā ar to, kā mēs katrs cilvēks esam radīti attiecībās citam ar citu. Tās ir vīra un sievas attiecības.

Lūk, šāda veida atbalsts un palīdzība nepieciešama šiem cilvēkiem, nevis gājienu rīkošana.