Kurzemes Vārds

16:01 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ne silts, ne auksts

Nekas tā cilvēkus nespēj nokaitināt un aizvainot kā viņu ignorance. Nekas nevar būt ļaunāk, kad tu kaismīgi aizstāvi savu viedokli, priecājies vai bēdājies, gribi raisīt diskusiju, bet sarunu biedram no tā ne silts, ne auksts. Vēl vairāk: kad redzi, ka viņš pat nespēj tēlot pieklājību, bet žāvājas līdz totālam žokļu izmežģījumam.

Tieši tāds vienpusējs dialogs patalban vērojams sabiedrības un pie varas esošo starpā. Izstrādātos grozījumus Satversmē, kuri ļautu vīlušamies vēlētājiem atlaist parlamentu un kurus ar vairāk nekā 217000 parakstu atbalstīja Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, tikko, šonedēļ, vairums Saeimas komisiju tomēr noraidīja. Patiesībā šāds komisiju lēmums jau bija gaidāms, tomēr no politiķu puses tomēr gribējās sagaidīt lielāku pietāti, ja ne citādi, tad vismaz vizuāli mēģināt rādīt interesi.

Vērtējot politiskās nākotnes kontekstā, ļoti vieglprātīga nostāja, proti, nevis pārspriest un argumentēt, bet ar nicīgu smīnu noraidīt, nepārprotami paužot savu attieksmi pret tautu kā pret neizglītotām, neko nesajēdzošām masām. Proletariāts, kā kādreiz atzinīgi teiktu vēsturē slavenākais revolūciju vadonis. Tumsoņas, kā tagad ar gluži citu niansi garāmejot izmestu, piemēram, mūsu kultūras ministre.

Nav šaubu, ka tautas nobalsošanā pausto gribu noraidīs arī Saeima, jo komisijas veidotas ciešā politiskā saistībā ar galveno lēmējinstitūciju, turklāt nepārprotami zināms arī pozīcijas un opozīcijas spēku samērs tajā. Tātad nav ko lolot ilūzijas, ka likumprojekts varētu saņemt atbalstu Saeimas plenārsēdē, tāpēc visai droši jau tagad varam sākt gatavoties referendumam.

Negribot neko aģitēt, tomēr šķiet, ka būtu pienācis īstais brīdis nodemonstrēt, ka mēs te vēl esam, kaut ko domājam, jūtam un gribam. Vairums no parlamentāriešiem un citiem valstiski svarīgu posteņu ieņēmējiem, šķiet, gadu gadiem aizsēdējušies amatos, gluži vai atrāvušies no reālās dzīves. Tautai būtu īstais brīdi par sevi atgādināt un savu gribu nodemonstrēt – ja ne citādi, tad par skarbu mācību nākamajām paaudzēm.

Sarmīte Pelcmane