Kurzemes Vārds

11:13 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Pulcēs rajona aktierus
Dina Belta

Nākamās nedēļas nogalē, 7.jūnijā, Grobiņas pagastā svinēs Liepājas rajona Teātra svētkus, pastāstīja Grobiņas pagasta Kultūras nama vadītāja Sabīne Ulmane.

Tas ir tradicionāls sarīkojums, kas katru gadu notiek citā pašvaldībā.

Svētkus atklās pulksten 14 pie Grobiņas pagasta Kultūras nama. Bet pulksten 16 sāksies pati svarīgākā daļa – teātra spēlēšana. Tā notiks vienlaikus visās pagasta apdzīvotajās vietās. Cimdeniekos spēlēs Rucavas amatierteātris, Gūžās – Dunikas amatierteātris, Robežniekos –Priekules, Vērgales un Dunalkas teātri, Ārēs – pāvilostnieki, Rolavā – Aizputes Tautas teātris, Dubeņos – bārtenieki un medzenieki.

Svētku nobeigums plānots pulksten 19 Kultūras namā. Tad arī uzstāsies paši mājinieki, Grobiņas pagasta amatierteātris. Bet pēc tam – zaļumballe.


Strausi dēj dāsni
Viktors Ulberts

Dažu nedēļu laikā Grobiņas pagasta eksotisko putnu fermā "Viļņi" strausi saimnieci aplaimojuši ar 12 milzu olām, pastāstīja fermas saimniece Ajita Līva.

"Acīmredzot arī strausiem beidzot iestājies pavasaris," smej saimniece. Ziemu strausi pārcietuši ļoti labi. Jau aprīlī strausu tēviņi, kas nosaukti par Fredi un Binladenu, demonstrējuši dažādas riesta dejas. Tajā brīdī viņi pat bija bīstami, tāpēc apmeklētājiem nebija ieteicams iet klāt žogam pārāk tuvu. Īpaši vecākais tēviņš Fredis jebkādu tuvošanos varēja uztvert kā draudus un sākt plosīties.

Interesants ir arī veids, kā saimniece tiek pie olām, kas izdētas vairākās aploka vietās. Viņa iemāna strausus citā aploka daļā, aizver ieeju, un tikai tad dodas pēc pavasara veltēm.

Strausu olas A.Līva pārdod. Tā, piemēram, varētu būt savdabīga dāvana mācību gada nobeigumā skolotājiem, viņa iesaka. Jau izrādīta interese par olu iegādi šādam mērķim. Savukārt putnu fermas apmeklētāji var pasūtīt strausa olas omleti, ko saimniece pagatavo un pasniedz uz vietas. No vienas olas iznāk sātīga maltīte piecām personām.

Putnu fermā "Viļņi" apskatāmi ne tikai strausi, bet arī dažādu šķirņu vistas, pīles, zosis, fazāni un pāvi. Un vēl pa sētu ganās ponijs Mona Liza, ko ļoti iemīļojuši bērni.


Svētīs atjaunošanas desmitgadi
Viktors Ulberts

Ikviens, kurš palīdzējis vai morāli atbalstījis Priekules Ev.lut. baznīcas atjaunošanu, lūgts piedalīties atjaunošanas desmitgades svētkos, kas tiks atzīmēti 7. un 8. jūnijā, aicina draudzes mācītājs Hanss Jensons.

Sestdien, 7.jūnijā, pulksten 18 svētki tiks atzīmēti ar muzikālu svētbrīdi, kurā piedalīsies kristīgie mūzikas profesionāļi no grupas "Crescendo". 8.jūnijā jubilejas dievkalpojumu vadīs bīskaps Pāvils Brūvers. Pēc dievkalpojuma sadraudzības turpinājums notiks draudzes dārzā. Jubilejas sarīkojumu laikā baznīcas tornī un draudzes namā būs apskatāma izstāde par Priekules Ev.lut. draudzes vēsturi.

Bet turpmāk visus vasaras mēnešus draudzes nams un baznīca apmeklējumiem un lūgšanām būs atvērta ceturtdienās un svētdienās no pulksten 12 līdz 16. Citos laikos apmeklējumi iespējami pēc iepriekšējas vienošanās.

Līdz Trešās atmodas gadiem pilsētas centrā pacēlās apdrupušie dievnama un tā torņa mūri. Dievkalpojumi notika izremontētajā draudzes namā, kuru gādīgas rokas bija iekopušas un izveidojušas par mājīgu lūgšanu telpu. Tomēr sapnis par atjaunotu dievnamu bija dzīvs.

1994.gadā par draudzes un citu iedzīvotāju ziedojumiem un ārzemju labvēļu sarūpētiem līdzekļiem varēja sākties baznīcas atjaunošana. Vispirms jaunu smaili ieguva tornis. Baznīca tika apmesta no ārpuses, tai uzlika jumtu. 1996.gada vasarā torņa smailē uzlaidās kalēja G.Andersona kaltais vara gailis. Tā paša gada rudenī Latvijas Mākslas akadēmijas studentes K.Taivanes darinātā glezna "Kristus pie krusta" ieņēma vietu draudzes nama altārī, lai vēlāk rotātu atjaunotās baznīcas altāri.

Bet 1997.gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas Kokapstrādes nodaļas 5.kursa audzēkņi savam diplomdarbam izvēlējās Priekules baznīcas iekārtas priekšmetu visa komplekta izveidi. Jau nākamā gada pavasarī strauji tika pabeigta baznīcas sienu, grīdas un griestu atjaunošana. Rīgā tapa kā dāvana draudzei apsolītā Priekules baznīcas iekārta. Skolas pedagogu, toreizējā Izglītības un zinātnes ministra un Amatniecības kameras ekspertu klātbūtnē 1998.gada 6.jūnijā notika dievnama jaunās iekārtas – diplomdarba sekmīga aizstāvēšana. Latvijas Ev.lut. baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atzinīgi novērtēja paveikto un tajā pašā dienā iesvētīja atjaunoto dievnamu.

Uzziņai
– Priekules dievnama pirmsākumi meklējami ap 1680.gadu, kad nelielā pakalnā lielceļa malā tika uzcelta mūra baznīciņa.
– 1792.gadā tā vēlreiz pārbūvēta, un lieli remontdarbi veikti 1852.gadā, kad no jauna apgleznoja un apzeltīja altāri un kanceli.
– 1895.gadā Priekules baznīcai iebūvētas jaunas Rīgas meistara Mārtiņa darinātas ērģeles. Visus atjaunošanas izdevumus apmaksājis Priekules barons Nikolajs Korfs.
– Otrā pasaules kara laikā līdz ar lielāko pilsētas daļu baznīca sagrauta. Bojā aizgāja arī tās savdabīgā iekārta.


Tituls par mūžs starp grāmatām un cilvēkiem
Pēteris Peičs

Goda titulu "Gada grobiņnieks" tradicionālajos pilsētas svētkos šogad nominācijā "Kultūra" saņem bibliotekāre Valda Cepurīte. "Par nesavtīgu, radošu un godprātīgu darbu lasītāju apkalpošanā" – tā teikts Apbalvojumu konsultatīvās padomes lēmumā.

Lai apmeklētāji teiktu paldies

Savu pagodinājumu Valda Cepurīte kautrīgi attiecina uz visu bibliotēkas kolektīvu. "Tas mums ir patiesi draudzīgs un saliedēts. Tikai labus vārdus varu teikt par vadītāju Irinu Ernestsoni un savu kolēģi Aiju Zolmani. Pie mums strādā arī Liepājas rajona bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga, kura vienmēr zina visu jaunāko un nekad neliedz lietišķu padomu," viņa stāsta. 35 gadu ilgais darba stāžs un lasītāju atsauksmes tomēr liecina, ka apbalvojums ir godam nopelnīts.

"Esmu liepājniece, un pēc 11.vidusskolas absolvēšanas gribēju Universitātē studēt angļu valodu. Taču lielais konkurss šim nodomam aizlika barjeru, un nācās atgriezties mājās. Atradu darbu Liepājas pilsētas 4.bibliotēkā. Tas brīnumlabi iepatikās, un līdz šai dienai to neesmu mainījusi, vienīgi darbavietu, jo pēc 13 gadiem pārnācu strādāt uz Grobiņu. Šajā laikā neklātienē pabeidzu arī Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu un kļuvu pilntiesīga grāmatu pasaules speciāliste," nosmejas V.Cepurīte.

Galvenais bibliotekāres darba princips esot lasītāju individuālo interešu izzināšana un apmierināšana. Ja kārotā grāmata, īpaši par medicīnas, tehnikas un pedagoģijas jautājumiem, šeit nav atrodama, viņa sazinās ar Centrālo zinātnisko bibliotēku Liepājā vai Nacionālo bibliotēku Rīgā. "Jebkurā gadījumā prasītais jāatrod, kaut dažreiz meklēšana grūta un sarežģīta," skaidro V.Cepurīte.

Jaunas zināšanas un kontakti

Bez tradicionālajām izcilu kultūras darbinieku jubilejas un atceres izstādēm V.Cepurītes kompetencē ietilpst arī regulāro literāro pēcpusdienu organizēšana. Grobiņnieki šogad vien jau tikušies ar rakstniecēm Astru Priedi, Skaidrīti Gailīti, Sandru Vensko. "Šajos pasākumos savu pūļu un izdomas daļu, protams, ieliek katrs bibliotēkas darbinieks. Īpašs prieks par vairāku čaklo lasītāju atbalstu un līdzdalību," piebilst bibliotekāre, nosaucot Dainas Freibergas, Ārijas Jozefas un Mirdzas Gūžas vārdus.

Par interesantu sadarbības veicinātāju starp bibliotēku un lasītāju V.Cepurīte dēvē arī otaņķnieci Vēsmu Cibuli. "Jau ilgāku laiku Vēsmas kundze ir mūsu abonente. Viņa daudz ceļojusi un par saviem iespaidiem Marokā un Ķīnā stāstījusi arī grobiņniekiem.

"Mūsdienās, kad dzīvē ienāk daudzi jauninājumi, nemitīgi jāmācās," spriež V.Cepurīte. Viena no apgūstamām jomām ir bibliotēku datorizācija. Šopavasar datoru skaits arī Grobiņas grāmatu krātuvē vairāk nekā dubultojies – no trim līdz astoņiem. Pāris nedēļu pirms Pilsētas svētkiem Valda šajā sakarībā saņēma pārējo kolēģu apsveikumu – Liepājā sekmīgi pabeigti Geitsu fonda projekta ietvaros organizētie kursi. "Jūtu, ka iegūtās zināšanas un prasmes lieti noderēs. Datorus pašlaik gan visvairāk izmanto jaunieši, taču pievakares stundās tie visi aizņemti līdz pēdējam," secinājusi V.Cepurīte.

Arī vaļasbrīži viņai lielākoties saistīti ar iemīļoto profesiju. Labprāt palasot jaunākās grāmatas, galvenokārt latviešu autoru darbus. Noskatoties teātra izrādes, paklausoties labus koncertus. Atvaļinājumos gan kopā ar ģimeni – vīru uzņēmēju Āri un dēlu ģimnāzistu Gintu – savā mašīnā paceļojot. "Latvija izbraukāta krustām šķērsām, pabūts Polijā, Čehijā, Bavārijā. Taču visur jūtu vajadzību kontaktēties ar turienes cilvēkiem. Bez tā dzīvi nevaru iedomāties."

Grobiņnieki par Valdu Cepurīti
– Skolotāja Daina Freiberga: "Darbīga, interesanta, zinoša."
– Silvija Jēkabsone: "Augstas kultūras cilvēks, viena no kultūras centra veidotājām Grobiņā."
– Grobiņas ģimnāzijas audzēkne Kristīne Čabikina: "Apbrīnoju Valdas Cepurītes atsaucību, laipnību, arī pacietību."
– Ilggadējā vidusskolas skolotāja Helēna Putra: "Valda vienmēr cenšas apmierināt manu gaumi pēc populāru cilvēku dzīves aprakstiem un jaunākos izdevumus arī nogādā man dzīvesvietā. Paldies viņai par to!"