Kurzemes Vārds

19:47 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Svētdiena ar baroka mūziku

Svētdien pulksten 17 Liepājas muzejā notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studentu un pasniedzēju baroka mūzikas koncerts. Tajā piedalīsies Agnese Kanniņa–Liepiņa (baroka vijole), Iveta Dejus (baroka vijole), Dmitrijs Masimovs (baroka oboja), Kristīne Kupča (baroka oboja), Kristīne Gaile (soprāns), Danuta Ločmele (ģenerālbass), Ērika Apeine (ērģeļpozitīvs) un Māris Kupčs (klavesīns). Programmā skanēs, piemēram, G.F.Telmana, A.Vivaldi un K.F.E.Baha skaņdarbi.

Liepājas muzejam jau iepriekš bijusi veiksmīga sadarbība ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas klases vadītāju un docentu Māri Kupču. Viņš mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. 2001.gadā beidzis Imanta Rešņa orķestra diriģēšanas klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Zināšanas senajā mūzikā un interpretācijā papildinājis pie daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem.

XVII gadsimtā, baroka laikmetā, Eiropā veidojās augsti attīstītas nacionālās mūzikas kultūras. Uz ērģeļu un stīgu instrumentu mūzikas pamata intensīvi attīstījās instrumentālā mūzika, tapa orķestra koncerta un kamermūzikas žanri. Aizvien vairāk nostiprinājās laicīgās mūzikas vadošā loma. Mūzikas pasaules demokratizēšanās, mākslas pakāpeniska atbrīvošanās no reliģiskām dogmām saistījās ar jauna daudzbalsīga mūzikas veida, kurā viena balss izteikti dominē, harmonisku nostiprināšanos. Tas izpaudās melodijas apstiprināšanā – vienbalsīga dziedājuma izvirzīšanā par galveno satura paudēju. Solista, vijolnieka vai operdziedātāja izpildījumā melodija izteica individuālo, personisko un vienlaikus arī demokrātisko.


Grobiņas svētki kļūst aizvien krāsaināki

Šovakar ar skanīgu trīs tenoru dziedājumu Grobiņā, Baznīcas laukumā, tiks atklāti Pilsētas svētki.

Sestdienas rīts pirmoreiz svētku vēsturē sāksies ar raibu raibo gājienu pa Lielo ielu, kas ir pilsētas galvenā iela. Gājienā piedalīsies pilsētas pašdarbības kolektīvi, izglītības iestādes, viesi no Vācijas, Norvēģijas, Lietuvas, sporta klubi, kuru vidū ar saviem braucamajiem būs arī mototriālisti, velobraucēji, autorallists Mārtiņš Būčiņš, ugunsdzēsēji. Dalībnieki gājienam pulcēsies pie doktorāta un pulksten 10.30 Kazdangas pūtēju orķestra pavadībā dosies uz Baznīcas laukumu, svētku galveno norises vietu.

Visas dienas garumā Baznīcas laukumā notiks koncerti, kuros uzstāsies ne tikai vietējie pašdarbnieki, bet arī viesi no topošā Grobiņas novada pagastiem un Liepājas. Būs arī sportiskas aktivitātes, izklaide mazajiem, svētku tirdziņš, suņu izstāde un sacensības.

Pilsētas svētku laikā norisināsies arī Latvijas kausa sacensības skeitborda slalomā, kurās piedalīsies pasaules čempions Jānis Kuzmins. Jau tradicionāli Grobiņā pie veikala "Top!" norisināsies sacensības strītbolā, bet ģimnāzijas zālē tiks izcīnīts pilsētas kauss volejbolā. Šogad volejbola sacensības būs starptautiskas, jo tajās piedalīsies arī Skodas komanda.

Bet sestdienas vakarā grobiņniekus un pilsētas viesus Baznīcas laukumā priecēs Ivo Fomins un Ieva Pļavniece. Šis koncerts ir pašvaldības dāvana, tāpēc tā apmeklējums būs par brīvu. Bezmaksas koncerts būs arī piektdienas vakarā, kad uzstāsies trīs tenori.

Pilsētas svētki beigsies ar zaļumballi Pilskalnā, kurā spēlēs "Emburgas zēni".

Grobiņā Pilsētas svētki tiek svinēti kopš tās 300 gadu jubilejas 1995.gadā. Ar katru gadu svētki kļūst krāsaināki un daudzveidīgāki.


Gribam zināt!

Emīls Balceris rīt koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" dziedās sarīkojumā "Liepājnieku dziesmu svētki".
Kuru dziesmu tu varētu dziedāt no rīta līdz vakaram?
– Katru dienu kādu citu. Šodien tā būtu dziesma "Ja tikai uz mani tu paskatītos" no grupas "Prāta vētra" jaunā albuma.
Cik dienu spētu iztikt bez mobilā telefona?
– Vienu. Varbūt.
Kā nopelnīji savu pirmo kabatas naudu?
– Strādājot tēta darbavietā, kur veicu celtniecības darbus.
Kad pēdējo reizi cēli smilšu pilis?
– Pirms diviem gadiem Pāvilostas jūrmalā.
Ko visbiežāk aizmirsti izdarīt?
– Piezvanīt, kad man pasaka, lai piezvanu.
Datorspēles vai basketbols?
– Basketbols. Bieži ar brāli to spēlējam, viņš trenējas basketbolā un arī man ir iemācījis šādas tādas lietas.
Reklāma, kas tevi vislabāk spēj sasmīdināt?
– Uzziņu dienesta "1188" reklāma par auzu pārslām.
Skolotājs, ko atcerēsies vēl pēc piecdesmit gadiem?
– Vēstures skolotāju Gunti Viļumsonu jeb Vikingu.
Kam uzticētu paglabāt savu visdārgāko lietu?
– Seifam.