Kurzemes Vārds

07:49 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Nedari otram, ko pats negribi?
Līvija Leine

Liepājā virmo kaislības ap Zirņu ielu. Vienā pusē tie, kas atbalsta tās pārveidošanu par maģistrāli, otrā – kas pret. Taisnība it kā abām pusēm. Gan tiem, kas vēlas caur pilsētu izbraukt, neapstājoties pie daudzajiem luksoforiem un neberžoties gar automašīnām, kas stāv ielu malās. Gan arī šās ielas un tuvējo mazo ieliņu iedzīvotājiem, kuri satraukti par iespējamo jezgu ielas izbūves laikā un pēc tam, kad pa to drāzīsies milzīgās kravas mašīnas. Protams, ka ielu būvēs. Viss notiks. Jo patiesībā viss jau ir izlemts. Tas, kas notiek tagad, teatrālas putas. Bet ne tas galvenais. Atsauksmes lasot, satriec, ar kādu niknumu, pat ļaunumu vienas un otras puses aizstāvji izsaka savu viedokli. Kopsaucējs: ja pa manu ielu brauc mašīnas, kāpēc tās nevarētu braukt arī pa tavu? Kā anekdotē: "Ak, Kungs! Mana govs nosprāga. Ak, kaimiņam arī? Paldies, Kungs!"

Vēl baisāk kļūst, lasot atsauksmes par citādas seksuālās orientācijas ļaužu gājienu Rīgā. Izteicieni pilni tracinoša naidīguma. It kā rakstītājus var saprast. Nu, nepatīk, daudziem nepatīk un nav pieņemamas praidistu alkas sevi demonstrēt. Un daudzi patiešām jūtas aizskarti – visdziļākajā, vispatiesākajā veidā. Un uz to, kas nepatīkams, nevienam skatīties negribas. Bet ir taču risinājums – neskatīties. Ja vēlaties – ignorēt. Bet portālos lasāmās atsauksmes būtībā aicina vienu: aizliegt! Ne saprast, ne diskutēt, ne pārliecināt, ne palīdzēt, bet aizliegt.

Un tad patiešām kļūst baisi.

Ne tik sen mūs, žurnālistus, pārsteidza ziņa, ka Nacionālās drošības padome izsaukusi Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru un pamācījusi, kā veidojami raidījumi. Ka ziņas ievadāmas ar pārskatu par labajiem darbiem, ko paveikusi valdība un Saeima, nevis par aktuālāko, satraucošāko – slepkavībām, plūdiem utt. Piederu tai žurnālistu paaudzei, kas piedzīvojusi kompartijas vadošo lomu, kura noteica, ko drīkst, kas aizliedzams. Ja šodienas valsts vara pārņems padomjlaika metodi, droši var sacīt, ka līdz ar to vārie demokrātijas asni tiks samīti. Un tas jau sākas. Tiek nosodīta nepabeigta filma kā kaitējoša Latvijas tēlam tikai tāpēc, ka tās galvenais varonis aizdomīgi līdzīgs bijušajam premjeram. Sak, mūsējos neaizskart, aizliegt!

Mēs visi gribam dzīvot skaistā, mierīgā valstī, kur starp cilvēkiem valda saskaņa. Neiznāk. Te vieni satraukumi, te citi. Tikko esam līdzdzīvojuši cukurfabriku likvidēšanai, tā jāuztraucas par gotiņām. Tikko parakstījušies par Pensiju likumu, tā tiek meklēti ceļi, kā to padarīt par nerealizējamu. Tikko korupcijas apkarotāji ķeras pie varas partiju makiem, tā tiek atrastas nelikumības pašu apkarotāju mājās. Tas pats – aizliegt! Tikai citādi pausts.

Bet vecie rīdzinieki stundām stāv Doma laukumā, lai saņemtu pienu no izmisušajiem zemniekiem. To pagaidām neaizliedz. Jo simt gudro vairākums aizliedz, piedodiet, noraida, likumprojektu par Saeimas atlaišanu.