Kurzemes Vārds

10:54 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Glāzi piena katru dienu

Kopā ar pienu uz kara takas – tā var nosaukt pašlaik piena ražotāju vidū valdošo noskaņojumu. Viņuprāt, augsto cenu dēļ, ko veikalos prasa par šo produktu, piena patēriņš valstī mazinās. Piena ražotāji rīko protesta akcijas, bet "Brīvbrīdis" tikmēr sameklēja interesantus faktus par šo tik pierasto balto šķidrumu: tā vēsturi, iegūšanu, veselīgajām īpašībām un citu.

Jogurts nav mūsdienu izgudrojums

To, ka no dzīvniekiem var iegūt šķidru, baltu produktu, kas ir gan garšīgs, gan veselīgs, ļaudis atklājuši jau ļoti senā pagātnē. Kā varam uzzināt no vēstures liecībām, pirmās savvaļas kazas par mājdzīvniekiem kļuvušas jau septiņus tūkstošus gadu pirms Kristus. Tas noticis Irānā. Aptuveni tūkstoš gadu vēlāk sākti apgūt pirmie savvaļas liellopu pulki. To savukārt paveikuši grieķi. Un arī dažādi no piena ražoti produkti bijuši pazīstami mūsu senčiem jau neolīta laikmetā (tas ilga no 5.gadu tūkstoša līdz 2.gadu tūkstotim pirms Kristus). Jau tad siets pirmais siers, gatavots jogurts un daudz kas cits, kas, starp citu, bija lielisks iztikas avots cilvēkiem laikā, kad raža novākta un nebija vairs iespējams tikt pie ogām, sēnēm un citiem svaigiem produktiem. Uzturzinātnieki visā pasaulē ir pievērsušies plašiem piena izpētes darbiem un atzinuši, ka tas satur apmēram 300 barojošu un bioloģiski aktīvu vielu. Un, lai ko arī pēdējā laikā esam dzirdējuši par to, ka piens pieaugušam cilvēkam ne tikai nav vajadzīgs, bet var būt pat kaitīgs, šis apgalvojums kritiku nav izturējis. Jo galu galā, ja tā būtu, tad iespējams, cilvēce jau sen būtu saindējusies un izmirusi vai arī būtu iznīcināti visi slaucamie dzīvnieki.

Pienā atrodamie vitamīni un citas vērtīgas vielas:
vitamīns D un K
– kaulu veselībai;
jods – vairogdziedzera darbībai;
vitamīns B12 un riboflavīns – sirds veselībai un enerģijai;
biotīns un pantotēnskābe – vitamīni, kas ģenerē enerģiju;
vitamīns A – būtisks imūnsistēmai;
kālijs un magnijs – sirds veselībai;
selēns – minerāls preventīvai vēža profilaksei;
tiamīns B vitamīns, kas īpaši svarīgs atmiņai;
linolēnskābe nozīmīga taukskābe, kas cīnās ar dažāda veida vēža attīstību. Dažādos pētījumos atklāts, ka šī taukskābe nogalina cilvēka ādas un krūts vēža šūnas, kā arī samazina holesterīnu un novērš aterosklerozi. Šī viela sastopama vienīgi tādas govs pienā, kura barota ar zāli.

Izgudrotājiem viegli neklājas

Skaidrs, ka pirmie piena ieguves paņēmieni bija slaukšana ar rokām, un daudzviet Latvijas viensētās nekas arī nav mainījies. Tomēr, lai iegūtu pienu lielākos apjomos, bija jādomā par šī procesa mehanizēšanu. Nav īstu ziņu, kad radies pats pirmais mēģinājums izveidot slaukšanas aparātu, taču ir zināms, cik daudz iebildumu saistībā ar to izgudrotājiem bija jāuzklausa. Jau 1892.gadā laikraksts "The National Dairyman" rakstīja, ka "piena slaukšanas aparāti pazemina piena kvalitāti un grauj piensaimniecības fermu standartus". Un, kamēr vieni mēģināja pārliecināt, cik šādi aparāti ir vajadzīgi un kā tie palīdzēs attīstīt šo nozari, tikmēr citi nāca klajā ar paziņojumiem, ka to lietošana ir nedabiska un traumējoša govij.

Ir zināms, ka sākotnējās slaukšanas mašīnas bija veidotas no koka caurulēm, kas atradās uz govs pupiem tā, lai spiestu atvērties muskulim, kas nodrošinātu piena izdalīšanos. Jau profesionālākas un prasmīgākas caurules no sudraba un ziloņkaula izveidoja 19.gadsimta vidū, un dažus tādus aparātus pārdeva vēl arī 20.gadsimtā. 19.gadsimta otrajā pusē ASV patentēja vairāk nekā 100 slaukšanas ierīces. Savā veidā unikāla ierīce, kas patentēta 1910.gadā, bija vakuuma slaukšanas aparāts, kas piestiprināts baterijai, lai piespiestu govi nolaist pienu ar elektriskā šoka palīdzību.

Pienu gan iekšķīgi, gan ārīgi

Ieskatoties pētījumā par to, cik litrus piena gadā vidēji patērē viens iedzīvotājs mūsdienās, starpība dažādu valstu vidū ir milzīga. Vislielākie piena dzērēji ir rumāņi, kas izlieto 163 litrus piena gadā, viņiem ar lielu starpību seko ASV iedzīvotāji, kas izdzer 98 litrus, bet Eiropas Savienībā dzīvojošajiem vajag ap 72 litriem (neizdevās atrast pētījumu par to, cik gadā izdzer Latvijā dzīvojošie). Ēģiptē, ko tagad daudzi izvēlas par savu ceļojumu galapunktu, piens nav cieņā – turienes iedzīvotājiem pietiek ar 21 litru gadā, bet vismazāk šo produktu lieto ķīnieši – tikai 8 litrus gadā.

Taču pienu kopš seniem laikiem izmanto ne tikai pārtika, bet arī skaistumkopšanā. Slavenais arābu fiziķis un filozofs Avicenna (980.–1037.), kurš veicis arī nopietnus pētījumus medicīnā, jau teicis, ka piens ir visvērtīgākais, kas dabā satopams, jo tas labvēlīgi iedarbojas gan iekšķīgi, gan ārīgi lietots. Viņš uzskatīja, ka katru dienu, izdzerot glāzi piena, var atbrīvoties no tumšajiem pigmentu plankumiem, kas mēdz veidoties uz ādas. Mūsdienu kosmetologi nereti vasarraibumus iesaka balināt ar skābpiena produktiem. Ar sarūgušu pienu iesaka arī mazgāt matus, lai tie kļūtu mīksti un spīdīgi. Turklāt pienu izmanto arī dažādu kosmētisko līdzekļu ražošanā.

Sagatavojusi Kristīne Pastore