Kurzemes Vārds

18:39 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Atgriežas 90. gadi?
Ita Cērmane

Jau pusgads, kopš Latvija pievienojusies Šengenas zonai un robežkontrole uz Eiropas Savienības valstu robežām atcelta. Visbiežāk nākas saskarties ar nebūšanām, kas saistītas, ļaudīm no savas valsts izbraucot bez personu apliecinošiem dokumentiem. Gan mūsu, gan lietuviešu robežsargi atzīst, ka latvieši, dodoties uz Lietuvu atpūsties vai iepirkties, bieži nepaņem līdzi pasi, kas mūsu valsts iedzīvotājiem ir vienīgais personu apliecinošais dokuments. Atšķirībā no kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem – mums identifikācijas karšu vēl nav. Kāds mūsu robežsargs pēc pirmajiem šādiem pārkāpumiem gada sākumā pravietiski izteicās, ka tie ir tikai ziediņi, ka odziņas vēl tikai būs.

Diemžēl viņa prognozes izrādījās pareizas. Kopš robežkontroles atcelšanas blakus pozitīvajam, ka nav jāstāv rindā, lai uzrādītu pasi, nostājas arī negācijas. Brīvo pārvietošanos izmanto arī ļaundari. Kā zināms, gada sākumā Rucavā tika aplaupīta minibanka. No namiņa, atlaužot tā sētas puses durvis, nozaga seifu ar naudu. Lieta nav atrisināta, taču likumsargi joprojām uzskata, ka seifs, visticamāk, aizbraucis Lietuvas virzienā. Aptuveni mēnesi vēlāk Embūtē apzaga veikalu, un arī šajā gadījumā pieļauj iespēju, ka likumpārkāpums ir uz lietuviešu sirdsapziņas. Turklāt pierobežas iedzīvotāji balsī kliedz, ka viņu īpašumos regulāri viesojas vandaļi no pārrobežas. Un šāda situācija nav tikai mūsu rajonā. Saldus rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Juris Briķis atzina, ka arī tur pierobežas pagastos kopš pievienošanās Šengenas zonai dzīve kļuvusi daudz nemierīgāka.

Par kārtības nodrošināšanu pierobežā gādā gan policija, gan robežsargi. Lietuvas robežapsardzības dienesta Šauļu pārvaldes priekšnieks Vitauts Dabuļskis atzīst, ka viņu robežsargu spēki diemžēl esot mazāki par mūsējiem, tāpēc arī par notiekošo pierobežā Lietuvas pusē sīkas informācijas viņiem neesot. Savukārt mūsu robežsargi citu pēc cita atklāj likumpārkāpumus. Piemēram, 29.maijā Dunikas pagastā robežsargi pārtvēra pārrobežu ļergas biznesa pavedienu. Mājās pašā pierobežā atklāja vērienīgu ļergas tecinātavu, un robežsargi notvēra mirkli, kad busiņš ar lietuviešu numuru bija ieradies pēc gatavās produkcijas.

Reģistrētie pārkāpumi, īpaši jau pārrobežu ļergas biznesa jomā, atgādina 90.gadus. Robežas mūsu pusē vai ik sētā bija dzimtenītes darinātava, bet no Lietuvas puses apņēmīgi darboņi nāca produkcijai pakaļ. Savukārt Latvijā tika ienesti kārumi. Nopietna sunīšu spēlēšana starp blēžiem un robežsargiem iznāca. Nekad neaizmirsīšu maisu ar desām, ko mežā zem priedes, bēgdams no robežsargiem, bija pametis nobijies lietuvietis.

Gribu jautāt: vai tik Šengenas zonai nepievienojāmies par agru? Brīžiem šķiet, ka neesam tam vēl gatavi, ja jau katru atvieglojumu tiecamies izmantot ļaunprātīgi. Jo vairāk tādēļ, ka atvērtās robežas nav atvieglojušas un paātrinājušas burlaku tvarstīšanu pārrobežu līmenī. Valsts policijas darbinieki pēc Rucavas laupīšanas gadījuma atzina, ka atklāt noziegumu, ja to pastrādājuši no citas valsts iebraukušie, ir sarežģīts un laikietilpīgs process, jo daudz prasa sadarbības dokumentārā puse. Un, tā kā burlaki nereti blēdību uzgudrošanā apsteidz likumsargus, kur ir teikts, ka mūsu pašu zēni neizmet kādu līkumu caur kaimiņu teritoriju, lai pašmājās pastrādātu ko nelāgu, ko pēc tam norakstīs uz kaimiņu rēķina?