Kurzemes Vārds

05:12 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Sava zemīte ir labi jāpazīst
Vita Cielava, Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste

Šī vasara lauku ļaudīm atnesusi kārtējās raizes. Kopš maija vidus ieilgušais sausums un augsni kaltējošie ziemeļaustrumu vēji ietērpuši zemes virskārtu cietās bruņās. Rudens arumā aina vēl ir ciešama, bet pavasara arums, it sevišķi laukos, ko saimnieki nav paguvuši laikā nokultivēt, mālainākās vietās kļuvis līdzīgs ķieģelim. Tas traucē sējumiem pieņemties spēkā un sakuplot, izskatās pat, ka tie tiecas līst augsnē atpakaļ. Šajos gadījumos par erozijas ierobežošanu zemnieku saimniecībās saņemtie atbalsta maksājumi nez vai būs attaisnojušies. Nauda it kā ir nonākusi lauksaimnieku kabatā, taču gaidāmā raža var izrādīties zemāka, nekā bija cerēts, un cirtīs robu ienākumos. Tas kārtējo reizi apstiprina patiesību, ka, laukos strādājot, nedrīkst rīkoties neapdomīgi. Katram saimniekam sava zemīte ir jāpazīst un jāizvēlas tai piemērota agrotehnika. Tad jebkuros apstākļos ir iespējams atrast veidu, kā izgrozīties.

Kaut gan vālodzi kliedzam man pašai nav gadījies dzirdēt un mājai tuvākajā dīķī kurkst tikai zaļās vardes, nekļūdīšos sakot, ka lietus, protams, pašlaik ir ļoti vajadzīgs visiem, izņemot lopbarības vācējus, kuriem jāsteidz ievākt siens un jāpļauj zāle, kas strauji sacietē. Tomēr pašreizējo situāciju par kritisku es vēl nesauktu. Ja kādu lietavu mākoni izdosies sagaidīt, apstākļi tūlīt manāmi uzlabosies. Lai gan ražas lielumu šis sausums katrā ziņā iespaidos, uzskatu, ka bads mūs vēl nekādā ziņā neapdraud.

Apbraukājot laukus Vērgales pusē, pagājušās nedēļas nogalē novēroju, ka rudzi ir labi noziedējuši, bet ziemas kvieši savārpojuši. Pārliecinājos arī, ka, neraugoties uz to, ziemāji vietumis sākuši dzeltēt. Labāka aina ir sējumos, kur, miglojot nezāles, saimnieki pievienojuši arī lapu mēslojumu. Tas ir spēcinājis labības augšanu. Ievērojami grūtāk klājas vasarājiem. Dažviet kvieši un mieži sākuši jau cerot, bet citur tie vēl nav pat sadīguši. Tur neko nevar labot. Ja arī, kā tagad sola sinoptiķi, tuvākajās dienās nolīs, labība, protams, sadīgs, taču tik un tā laukā veidosies pleķi, graudaugi ienāksies nevienādi un to nokulšana sagādās problēmas.