Kurzemes Vārds

14:24 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Valsts sekretāru fenomens

Lai gan ministriju īstais vadītājs un augstākā amatpersona ir pats ministrs, ne mazāka loma ir ministriju valsts sekretāriem, kuri ir šo institūciju administratīvie vadītāji. Jāatzīst, ka valsts sekretārs ir pat labākās pozīcijās nekā pats ministrs, kura krēsls var sašūpoties par katru nepārdomāti pateiktu vārdu vai spontānu rīcību. Sekretārs ir ierēdnis, un tad nu šie ierēdņi dažkārt sajūtas kā Dieva vietnieki zemes virsū. Vismaz tāds iespaids rodas, jau vairāku gadu garumā vērojot Veselības ministrijas valsts sekretāru uzvedību, kad tie ierodas mūspusē.

Kad pirms trim gadiem virmoja kaislības, lai apvienotu Psihoneiroloģisko un Onkoloģisko slimnīcu, izveidojot apvienību, kuru nosauca par "Piejūras slimnīcu", ministrijas uzdevumā šos darbus koordinēja Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops. Viņš vairākkārt apmeklēja šīs iestādes un tikās arī ar darbiniekiem, lai skaidrotu situāciju un apvienošanās nepieciešamību. Taču skaidrošana lielākoties izpaudās nevis kā saruna, bet gan diktatoriska norādījumu vēstīšana no augšas. Šajās sarunās pat dzima U.Līkopa teiktais, ka psihoneiroloģisko slimnieku ārstēšanai jāizvēlas cita vieta, piemēram, Priekule, lai "trakie vairs neskraidītu pa pludmali". Valsts amatpersonas cienīgs izteikums!

Gandrīz ar tikpat cienīgu rīcību nupat izcēlās Veselības ministrijas tagadējais valsts sekretārs Armands Ploriņš, pagājušajā piektdienā viesojoties Priekulē. Līdzīgi kā priekšgājējs, Ploriņa kungs sarunās ar priekulniekiem izturējās tikpat augstprātīgi, vīzdegunīgi un ar pavisam skaidru attieksmi, ka no augšas viss ir labāk redzams. Un kur tad vēl viņa vietnieka Rinalda Muciņa iepriekš veiktās aktivitātes, ko nekā citādi kā par meliem nenosaukt, kad viņš nokārtoja, ka Priekules slimnīcai nākamgad finansējuma vairs nebūs. Kad izrādījās, ka vietējā pašvaldība par to nav informēta, lai gan šīs rīcības bija jāsaskaņo, Muciņa kungs savu neizdarību naivi attaisnoja, ka tas taču neesot iespējams.

Tāpēc prieks par sirmo kundzi, kas piektdien Priekulē, skatoties Ploriņa kungam tieši sejā, no kuras ne mirkli nenozuda nicinošs smaids, skaidri un gaiši pateica, lai neņirgājas par cilvēkiem, kas viņam maksā algu. Jā, mēs visi maksājam algu katram ierēdnim, un viņus neviens nav iecēlis Dieva vietā, tāpat kā neviens viņiem nav devis tiesības ņirgāties par cilvēkiem. Pat tad, ja viņiem būtu taisnība.

Kristīne Pastore