Kurzemes Vārds

00:26 Trešdiena, 15. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Dabas parki – tikai uz papīra?
Trūkst līdzekļu attīstībai, bet saimnieku par daudz
Dina Belta

Brīvi pieejama jūras piekraste, kur nav jābīstas potenciāli niknu zemes īpašnieku un viņu suņu. Daudz klusākas un mierīgākas sauļošanās un pastaigu iespējas nekā pilsētā. Savvaļas zālēdāji valgām acīm un lieliem ragiem tepat blakus, tomēr drošā attālumā. Iespējas iznomāt laivas un velosipēdus. Brīnišķīgas daudzveidīgas ainavas. Iespējas vairāk uzzināt par apkārtējo dabu un vidi.

To visu piedāvā trīs Liepājas rajonā izveidotie dabas parki – Bernātu, Papes un Embūtes.

Taču dzīvē viss tomēr nav tik gludi. Daba ir, turklāt ļoti skaista, bet ar apsaimniekošanu un dažādu iespēju piedāvājumu klājas grūtāk.

Valstij nav skaidras politikas, kā finansiāli atbalstīt dabas aizsardzību, uzskata pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Turpretī pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas dabas parki, nav ne pietiekami līdzekļu to apsaimniekošanai, ne cilvēku, kas varētu to darīt.

"Patiesībā tie ir vien tādi papīra parki," ar sarūgtinājumu piebilst Papes dabas parka fonda vadītājs Ints Mednis. "Vides ministrija pat īsti nezina, kas šajos parkos notiek."

Ierobežojumi ne visiem pa prātam

Dabas parks nav vienkārši parks, uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Apsaimniekošanas daļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš. Tās ir plašas teritorijas, kurās jāsaglabā dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, līdztekus tam organizējot arī cilvēku atpūtas un izglītošanas iespējas, kā arī saimniecisko darbību. "Tas ir tāds gabaliņš Latvijas," viņš paskaidro.

Protams, šajā gabaliņā ir noteikti ierobežojumi, kas ne vienmēr sader ar pašvaldības vai privātu zemes īpašnieku plāniem. "Taču ierobežojumi ne vienmēr ir tik būtiski un kopējo attīstību traucējoši," uzskata M.Kalniņš. Dabas parkos nedrīkst attīstīt lielus infrastruktūras objektus, bieži ir ierobežotas zemes transformācijas iespējas, īpašām dabas vērtībām nepieciešama sevišķi rūpīga aizsardzība. Lai saglabātu vidi, jārūpējas, piemēram, par pļavu izpļaušanu. "Tiesa, valsts likumdošana nav sevišķi atsaucīga zemniekiem, kuriem jārūpējas par pļavu apsaimniekošanu dabas aizsardzības kontekstā," Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis piekrīt.

Var makšķerēt, laivot, brist

Dabas parks "Pape" kopumā aizņem vairāk nekā 51 tūkstoti hektāru, tas atrodas divos pagastos – Rucavā un Nīcā. Parka kodolu veido Papes ezers un Nidas purvs, kas ir aizsargājamas un no dabas daudzveidības viedokļa īpaši vērtīgas teritorijas. Putniem bagātajā apvidū apkārtnes lidoņus iespējams vērot no diviem torņiem, jo bez jau pierastā, niedrēm apjumtā, kas atrodas Papes ceļa malā, uzsliets vēl viens – Priediengalā. Bez īpašām grūtībām izejama dabas procesu taka, grūtāk varētu klāties tiem, kuri apņemsies doties pa taku apkārt ezeram, jo taka vairs nav tik labā kārtībā, kā pirms dažiem gadiem, tagad tā vietām grūti caurbrienama. "Bet piedzīvojumu meklētāji tur droši var doties," uzmundrina Papes dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs I.Mednis.

Vēl dabas parka teritorijā ir savvaļas zirgi, tauri, sumbri, ir iespējas makšķerēt un laivot. Par visām iespējām var izlasīt informācijas stendos, Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojā un informācijas centros pieejamajos materiālos, interneta lapā www.pdf–pape.lv.

Bet vai Papes dabas parks patlaban atbilst priekšstatam par to, kādam būtu jābūt šādam parkam? "Neatbilst," uzreiz atbild I.Mednis.

Valsts netiek galā ar savām funkcijām

Jau kopš 1990.gadu beigām, kad Pasaules dabas fonds sāka rosīties Papē, izveidojot tūrisma infrastruktūras pamatus, piemēram, putnu vērošanas torni, un atvedot uz šejieni pirmos savvaļas zirgus, šis Rucavas ciems pamazām sāka veidoties par tuvāku un tālāku ceļu mērojušiem tūristiem interesantu vietu.

Tomēr pašlaik situācija ar 2003.gadā izveidotā Papes dabas parka, tāpat kā ar citu parku, apsaimniekošanu nav vienkārša. Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" gan nosaka: "Aizsargājamās teritorijās, saskaņojot ar Vides ministriju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju." Taču valsts līdzekļus tam faktiski neatvēl, bet pašvaldībām tam nepietiek ne naudas, ne spēku, norāda I.Mednis. Likumā "Par pašvaldībām" dabas aizsardzības organizēšana nav paredzēta, bet, ja tā tomēr jāuzņemas, tad šim nolūkam nepieciešams norādīt konkrētus finansējuma avotus. Turklāt valsts, aizbildinoties ar naudas trūkumu, nespējot tikt galā arī ar tām funkcijām, kas tai likumā paredzētas, piemēram, ar savu īpašumu reģistrēšanu zemes grāmatā.

Papes dabas parks no valsts pērn esot saņēmis tikai 2,5 tūkstošus latu, no tiem vienu tūkstoti mājaslapas izveidošanai un pusotru tūkstoti niedru pļaušanai ezerā.

Dabas māja tagad būs Nīcā

Pagājušā gada janvārī Eiropas Savienības "LIFE Nature" projekta ietvaros nodibināts Papes dabas parka fonds, kurā bez I.Medņa darbojas arī Rucava Pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Čamans, par zivju resursiem atbildīgi ir Ēvalds Urtāns un Māris Eglītis, par medību resursiem atbildīgs ir Kārlis Altītis. Tomēr arī šāds nodibinājums nespēj piesaistīt parka nostiprināšanai un attīstīšanai gana daudz līdzekļu. Bet tādi būtu nepieciešami gan zivju resursu stabilizēšanai Papes ezerā, gan citiem darbiem. Pietiekami daudz līdzekļu prasa arī informācijas zīmju regulāra mainīšana, jo netrūkst neapzinīgu ļaužu, kuri tās ik pa laikam noposta.

"Viss, kas līdz šim brīdim šeit noticis, bijis projektu līmenī, ar Pasaules dabas fonda atbalstu – tā tika izveidota Dabas māja, tūrisma infrastruktūra, organizēta izdevējdarbība, publicējot un izplatot dažādus informatīvus materiālus," stāsta I.Mednis, kurš Papē strādājis kā Pasaules dabas fonda projektu direktors un arī tagad darbojas fondā. Pasaules dabas fonda vērienīgais projekts Papē beidzās pērn. Tā laikā izstrādāts dabas parka dabas aizsardzības plāns, kas gan naudas trūkuma dēļ neesot ieviests, izveidots teritorijas ilgtspējīgas attīstības modelis, paveikta virkne praktisku darbu.

Pirms vairākiem gadiem Pasaules dabas fonds Papē iegādājās ēku, kur ierīkoja Dabas māju. Tajā varēja apskatīt ekspozīcijas, dzirdēt putnu balsu ierakstus, gūt informāciju un pie vajadzības pārnakšņot. Tagad māja ir sašķiebusies, durvīm priekšā atslēga. Nav vairs bijis līdzekļu tās uzturēšanai, turklāt tūristi ne ar autobusiem, ne velosipēdiem nemaz netiecoties mērot astoņus kilometrus garo un ne vienmēr labā stāvoklī esošo grants seguma ceļu līdz Papei. Un, tā kā secināts, ka galvenā tūristu plūsma ved nevis uz Papi, bet uz lielo savvaļas zīdītāju ganībām Kalnišķu virzienā Nīcas pagastā, tad Papes dabas parka fonds ar Nīcas pašvaldību vienojies par Dabas mājas pārcelšanu uz Kalnišķiem. Drīzumā esot plānots sākt reālus pārcelšanās darbus.

Tāpēc tagad Papē var izveidoties situācija, kad tur vairs nebūs nevienas sabiedriski pieejamas atpūtas vietas, kas nebūtu privātīpašums. Turklāt jāņem vērā tā sauktais lietuviešu atpūtnieku faktors, kas šai apkaimei otrpus Papes ezera slūžām piešķir īpašu gaisotni.

Neierobežotu iespēju vieta liepājniekiem

Būtu labi, ja šādi parki būtu ne tikai vārda pēc, bet tajos patiešām būtu ko redzēt un ko darīt, saka Nīcas pašvaldības Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Vecbaštika. Dabas parks "Bernāti" izveidots 2004.gadā.

"Ja tiešām būtu izveidotas takas, un būtu, kas par tām rūpējas, ja būtu informācijas stendi, kurus nenoposta, ja zinātu, ka cilvēki iet tikai tur, kur tas paredzēts..." viņa domīgi uzskaita. "Bet tagad Bernātos ir tā, ka gadu gadiem liepājnieki ir pieraduši šurp braukt sauļoties, peldēties, izvest suņus darīšanās, uztvēruši to kā brīvas un neierobežotas pieejas vietu."

Lielākā problēma, pēc D.Vecbaštikas domām, ir daudzie īpašnieki, kuriem pieder katram pa samērā nelielam zemes gabalam, un tas, ka nav pašiem savas parka administrācijas.

Nīcas pašvaldība ar Latvijas Vides fonda atbalstu iezīmējusi Bernātu dabas parka teritoriju dabā, lai cilvēki zinātu, ka iebrauc aizsargājamā dabas teritorijā. Pagājušovasar ar fonda palīdzību ierīkotas divas pieejas jūrai – viena ir ceļa galā pie "Veckrūmu" mājām, otra ir no padomju armijas laikiem palikušā betonētā laukumā aiz bijušās "Villas "Alma"". Pašvaldība arī algo divus cilvēkus, kas rūpējas par kārtības uzturēšanu parka teritorijā.

Informācijas stendi tagad vietām stāv tukši, bet visā drīzumā tā vairs nebūs, sola D.Vecbaštika.

Embūte ir izmēģinājumu trusītis

Sava administrācija, kas saņem pastāvīgu garantētu valsts finansējumu, Latvijā ir vienīgi nacionālajos parkos un rezervātos. Bet tās teritorijas, kurās pašiem savas administrācijas nav, pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

"Embūte savā ziņā ir izmēģinājumu trusītis," saka pārvaldes pārstāvis M.Kalniņš. Vides ministrija te pašlaik īsteno ideju, ka Dabas aizsardzības pārvaldei jāveido reģionālas nodaļas. Dabas parkā "Embūtes pauguraine" šogad sākusi darboties Dienvidkurzemes Reģionālā nodaļa, kuras pārraudzībā ir Liepājas, Saldus un Kuldīgas aizsargājamās dabas teritorijas. Tā ierīkota vienā no vecajām muižas ēkām Bruņinieku pils drupu pakājē. Domāts, ka tur atradīsies arī ekotūrisma centrs. Tiesa, pagaidām tas vairāk tikai ieceres līmenī, jo tam trūkst darbinieku.

Taču atpūtniekiem jau tagad iespējams Embūtē iznomāt velosipēdus, lai dotos izbraucienos pa velotūrisma maršrutiem. Iezīmēta arī kājāmgājēju taka pa ainavisko apkaimi, ir skatu tornis, arī platforma Induļa pilskalnā.

Dabas aizsardzības pārvaldes nodaļā pagaidām strādā viens darbinieks, domāts, ka viņa uzdevums būs izstrādāt dabas aizsardzības iniciatīvas, kuras ieviest arī citās teritorijās. Taču tam vēl nepieciešams sagaidīt lielāku finansējumu.

Plāno mainīt politiku

Vienam cilvēkam pārraudzīt visu, kas šajā jomā notiek Lejaskurzemē, – tas nav iespējams, uzskata I.Mednis. Tāpēc, iespējams, visi būtu ieguvēji, ja Lejaskurzemes dabas parkus apvienotu vienā nacionālā parkā. Vai arī valsts varētu slēgt teritorijas apsaimniekošanas līgumu ar kādu sabiedrisku organizāciju.

Kad vienai lietai ir pārāk daudz saimnieku, tad ar pašu saimniekošanu vairs tik gludi neiet, domīgi saka Mārtiņš Kalniņš. Dabas aizsardzībā iesaistīts daudz spēlētāju: valsts, pašvaldības, zemes īpašnieki, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži", sabiedriski nodibinājumi.

Iespējams, nākotnē Latvijā dabas aizsardzības politikā varētu likt citus uzsvarus, kas veicinātu dabas saglabāšanu, saka M.Kalniņš. Tie varētu būt vērsti uz tādas saimnieciskas darbības atbalstīšanu, kas palīdzētu saudzēt dabas vērtības, kā arī mudināt šai nolūkā iesaistītās puses sadarboties. Citur Latvijā jau tas mēģināts – valsts palīdzējusi zemniekiem iepirkt lopus, kas noganītu un tā saglabātu no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgās pļavas. "Mēs palīdzējām sākt, bet tālākais darbs un peļņa jau ir zemnieku pašu rokās," piebilda M.Kalniņš.

Uzziņai
– Latvijā ir 42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.
– Citas aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāts, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, atsevišķi dabas pieminekļi.
– Dabas parks "Bernāti" izveidots 2004.gadā, tā platība ir 2945 ha.
– Tā teritorija veidota jūrmalas biotopu un retu augu un dzīvnieku aizsardzībai. No Eiropas Savienībā aizsargājamiem biotopiem sastopamas ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas, jūras piekrastes smilts sēkļi, mežainas jūrmalas kāpas u.c. Atrasti aizsargājami augi.
– Dabas parks "Embūtes pauguraine" dibināts 1977.gadā, tā platība ir 481 ha.
– Tā teritorija veidota izcilu gravu un nogāžu mežu aizsardzībai, kas ir arī ES Biotopu direktīvas aizsargājams biotops. Embūtes gravām ir arī ģeomorfoloģiska nozīme.
– Dabas parks "Pape" dibināts 2003.gadā, tā platība ir 51777 ha.
– Teritorija izveidota, lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus. Papes ezers ir lagūnas tipa sekls ezers – nozīmīgs ES Biotopu direktīvas biotops. Te sastopami arī citi aizsargājami biotopi, piemēram, pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju, kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi, sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs.