Kurzemes Vārds

17:45 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Lietuvieši un igauņi izrādās naskāki
Dina Belta

Par starptautiskiem sadarbības projektiem ar Liepājas rajona pašvaldībām interesējas ne tikai lietuvieši, bet arī Igaunijas pašvaldības. Abās kaimiņvalstīs atvērta Eiropas Savienības programma "Interreg" pārrobežu sadarbības projektiem, Latvija pagaidām palikusi iepakaļ.

Pagājušajā nedēļā 12 Liepājas rajona pašvaldību pārstāvji kopā ar Rajona padomes darbiniekiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas dienvidu puses pašvaldībām – Druskininkiem, Traķiem, Kauņu, pastāstīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš.

Lietuvieši galvenokārt pauduši interesi par iespējamu sadarbību tūrisma jomā. Taču, sacīja I.Ozoliņš, Liepājas rajona pašvaldības pašlaik nejūtas īsti gatavas tik vērienīgiem projektiem, kādus piedāvā lietuvieši, turklāt uzmanīgas tās darot arī lielais attālums, kas šķirtu vienu projekta partneri no cita. "Maksimālais apjoms, uz kādu šāds projekts var pretendēt, ir divi miljoni eiro, ko lietuvieši piedāvā dalīt uz pusēm, tam vēl līdzi nāk arī attiecīgi liels pašvaldības lidzfinansējums..." šaubās Rajona padomes izpilddirektors. Lietuvā reģionālā reforma notikusi jau kādu laiku atpakaļ, tur izveidotās pašvaldības ir apmēram Latvijas rajonu plašumā. Tātad arī to iespējas ir lielākas, salīdzinot ar apjomā nelielajiem Liepājas rajona novadiem, kas sāks strādāt nākamgad.

Patlaban kaimiņvalsts projektu iniciatori īpaši aktīvi darbojas tāpēc, ka pirmais projektu uzsaukums programmā būs jau jūnija beigās. Nākamais gaidāms rudens pusē, tad varbūt liepājnieki tajā iesaistīšoties nopietnāk.

Rajona padomē interesi par sadarbību izrādījušas arī pašvaldības no Igaunijas vidienes, tām liekoties saistoša kopīga sadarbība ūdenstūrisma jomā. Iespējams, projekta partnerus igauņi varētu meklēt Sakas vai Bārtas pusē, pieļāva I.Ozoliņš. Ņemot vērā tuvīno reģionālo reformu, Rajona padomes uzdevums tagad esot dažādi palīdzēt nākamajiem novadiem, meklējot partnerus un plānojot sadarbības iespējas. I.Ozoliņš pieļauj, ka novadi šai nolūkā varētu veidot arī apvienības.

Latvijā pagaidām projektu konkursi šajā programmā nav izsludināti, sacīja Rajona padomes izpilddirektors. "Mums ir neliela aizture gan ar šo, gan ar citu Eiropas Savienības finanšu avotu piesaistīšanu."

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis par Priekules, Rucavas un Nīcas sadarbības plāniem ar Skodu un Klaipēdu.

Šajās dienās Lietuvā, Druskininkos, tiekas visu triju Baltijas valstu valdību pārstāvji, lai pārrunātu aktualitātes valsts un pašvaldību attīstības jomā.


Trauksmi ceļ Kalnišķu iedzīvotāji
Pēteris Jaunzems

Aprīļa beigās "Kurzemes Vārds" jau rakstīja par Papes ezera problēmām. Zemais ūdens līmenis tajā ļoti satrauca Rucavas pašvaldības darbiniekus, kas prognozēja, ka, iestājoties sausākam laikam, varētu sākties zivju slāpšana.

Viņiem diametrāli pretēju viedokli toreiz pauda Papes dabas parka projektu vadītājs Ints Mednis un inženieris Imants Rožkalns. Komentējot šīs domstarpības, Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Leonīds Zeļenskis skaidroja, ka pēc tam, kad valdība ezeru nodevusi Vides ministrijas valdījumā, iestājies tāds kā pārejas periods, kad ir aizmirsts, kādam tad īsti jābūt pieļaujamajam ūdens līmenim ezerā. Viņš teica, ka par situāciju informējis Valsts vides dienesta ģenerāldirektoru Vili Avotiņu, kā arī mudinājis tikties I.Medni un rucavniekus.

Tomēr tagad kļuvis zināms, ka par ezerā nārsta laikā slāpstošajām zivīm trauksmi sacēluši Kalnišķu iedzīvotāji. Vairāk nekā trīsdesmit iedzīvotāji parakstījuši vēstuli, kas nosūtīta Reģionālās vides pārvaldes vadītājiem. Lai risinātu tur skartos jautājumus, L.Zeļenskis nākamnedēļ, 18.jūnijā, Rucavā rīkos Papes ezera problēmu identificēšanas sanāksmi. Tajā piedalīties aicināti visu ezera saglabāšanā un izmantošanā ieinteresēto struktūrvienību pārstāvji gan no vietējām pašvaldībām, gan Pasaules dabas fonda, gan Valsts vides dienesta un Vides ministrijas, lai vienotos kādam jābūt ezera līmenim un kā rīkoties, lai saglabātu ezera galveno vērtību – zivju krājumus. Pašreiz ūdenstilpei, kā uzskata juristi, nav īsta saimnieka, jo valstij trūkstot līdzekļu, lai tai valdījumā piešķirto teritoriju ierakstītu zemesgrāmatā.

Papes ezers
– Spoguļlaukums – 1205 ha.
– Ezers ir ļoti sekls, vidējais dziļums 0,5 m, lielākais dziļums ap 2 m.
– Tas pamazām aizaug ar niedrēm, meldriem, grīšļiem.
– Ilgstoši pūšot rietumu vējiem, ievērojama ietekme ezera ūdens apmaiņā ir jūras ūdeņiem, tie palīdz veidot īpatnēju bioloģisko daudzveidību.
– Līčains lagūnas tipa ezers ar ļoti izrobotu krasta līniju, daudz pussalu. Atkarībā no ūdens līmeņa pussalas pārveidojas par salām un otrādi

No www.pdf–pape.lv


Vidzemē un Kurzemē kooperatīvi sadodas rokās
Pēteris Jaunzems

Vakar Valmierā tikās trīs lielāko Latvijas piena ražotāju kooperatīvu – " Dzēses", "Piena ceļa" un "Trikāta KS" – pārstāvji, kuri parakstīja konceptuālu vienošanos par turpmāko sadarbību.

Sperts vēl viens solītis situācijas stabilizēšanai piensaimniecības jomā mūsu valstī. Kā pastāstīja sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics, sarunu laikā ar vidzemniekiem ticis uzsvērts, ka visiem Latvijas piensaimniekiem ir kopīgs mērķis un tādēļ nepieciešams cieši sadarboties un rast piensaimniekiem izdevīgāko risinājumu.

"Lai cik katrs atsevišķi mēs sev arī neliktos diženi, Latvijas mērogiem tas nav pietiekami," sacīja M.Petrēvis. "Tāpēc es uzsveru, ka Latvijas mērogiem vajadzīgs viens kārtīgs kooperatīvs un pāris pārstrādes rūpnīcu, kas atrodas kaut kur Kurzemē un Vidzemē. Un arī tad tikai tāpēc, lai varētu ražot daudzveidīgāku produkciju un piens nebūtu jāved patērētājiem no Liepājas uz Daugavpili pāri visai valstij," savus uzskatus skaidroja "Dzēses" vadītājs.

Valmierā panākto vienošanos viņš novērtēja atzinīgi, piebilstot, ka galvenais lēmums par sadarbību tomēr līdz jūlija vidum ir jāpieņem visu trīs kooperatīvo sabiedrību kopsapulcēm. Lai tas notiktu, esot visiem spēkiem jāvairo uzticība kooperatīviem, tāpēc ka joprojām un, ļoti iespējams, apzināti tiekot izplatīta informācija, ka uz tiem, tāpat kā pašlaik uz lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, nevarot paļauties.


Bārtā ielīgos jau laikus
Dina Belta

Jāņu ieskaņas sarīkojums ar dziedāšanu, dažādām izdarībām un tirdziņu Bārtas centrā notiks jau nākamnedēļ – 21.jūnijā.

Laukumā pie Bārtas Kultūras nama viss sāksies jau no pulksten 9, pastāstīja Kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna. Rucavas Tradīciju klubs rīkos dažādus saulgriežu pasākumus, plānotas arī radošās darbnīcas, kur varēs izmēģināt roku, piemēram, pīšanā. Uzstāsies pašu pagasta pašdarbības kolektīvi, dejos Nīcas vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvs. Uzstāsies viens no "Latvijas talantiem" – Raivis Bružis, kā arī Bārtas meitene Kristīne Kurše. Protams, kā jau ap saulgriežu laiku, neiztikt arī bez alus un siera cienastā.

Gatavojoties Līgo svētkiem, Bārtā būs iespēja arī iepirkties tirdziņā. Tāpēc G.Klievēna aicina līdz 19.jūnijam pieteikties torgoties gribētājus pa tālruni 26246410.

Pašā Jāņu vakarā Bārtā kopīgas salīgošanas šogad nebūs, sacīja Kultūras nama vadītāja. "Pēdējo gadu pieredze rāda – ja nenotiek kādas patiešām lielas izdarības, tad nekādi masu svētki mums te neiznāk. Tādēļ šogad kopīgu ielīgšanu sarīkojam ātrāk, bet Jāņu vakaru katrs varēs pavadīt, kur vēlas," piebilda G.Kleivēna.


Beidzot labo ceļu uz Vaiņodi
Viktors Ulberts

Divu mēnešu laikā tiks salabots 3,7 kilometrus garš ceļa posms starp Priekuli un Vaiņodi, kas ilgstoši atradās katastrofālā stāvoklī, pastāstīja valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" Kurzemes reģiona Liepājas rajona nodaļas vadītāja Baiba Kampmane.

Būvuzņēmējs ir firma "Ceļu, tiltu būvnieks", kas jau ķērusies pie darba. Līgums paredz, ka firmai 60 dienu laikā no darba uzsākšanas ir jāveic ceļa remonts 3,7 kilometru garumā. Šajā ceļa posmā tiks veikta virskārtas atjaunošana, pamatu nomaiņa u.c. Remotdarbi sākti pie dzelzceļa pārbrauktuves Priekulē un turpinās Vaiņodes virzienā. Kopējās darba izmaksas ir 250 tūkstoši latu.

Jau rakstīts, ka šoseja starp Prieku un Vaiņodi atzīta par vissliktāko rajonā. Ceļa segums ir sabrucis, tāpēc arī bedrīšu lāpīšana būtisku uzlabojumu nedod. Vairāki automašīnu vadītāji uz šī ceļa ir pārsituši riepas, cietuši citādus zaudējumus un nopietni apsvēruši iespēju sūdzēt tiesā ceļu uzturētāju, lai piedzītu materiālos zaudējumus.


Visas lietas
Mirkli, apstājies, tu esi skaists!

Bārtas upē netālu no Nīcas centra uz dzīvi jau pavasarī apmetušies vairāki meža pīļu pāri. Daži no tiem jau sarūpējuši itin kuplus pēcnācēju pulciņus. Mazie pīlēni, vecāku uzraudzīti, velti nekavējot laiku, steidz apgūt dzīvei nepieciešamās iemaņas. Ar interesi var noraudzīties, kā tie airējas gar ūdenszālēm, meklējot kaut ko iztikai noderīgu.

Tomēr, gādājot par guzniņām, mazie brūndzelteno spalvu kamoliņi neaizmirst parūpēties par savu ārējo izskatu. Tiklīdz spārnu galiem pielīp kāda zaļa aļģe, tā tūdaļ tiek neatlaidīgi noskalota, pakūleņojot ūdenī. Kamēr mazie draiskojas, pīļtēviņš vērīgi seko, lai viņa ģimenes mieru neiztraucē kāds pārlieku ziņkārīgs pīļu sugas vientulis, kas savu saimi nodibināt nav pratis. Tiklīdz svešinieks mēģina tuvoties, tam tiek aizšķērsots peldējuma ceļš.

Viss ir tik jauki, ka gribas atkārtot doktora Fausta vārdus: "Mirkli, apstājies, tu esi skaists!" Un nemaz vēl negribas domāt par augusta otro sestdienu, kad ezeros un citās ūdenstilpēs rībēs šāvieni, jo mazie kamoliņi būs izauguši par putniem un sāksies meža pīļu medību sezona.