Kurzemes Vārds

21:50 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Tukša runa

Kādā no Liepājas domes tuvākajām sēdēm deputātiem būs jāpieņem lēmums, vai atbalstīt Vides fonda piedāvātās trīs vietas suņu pastaigu laukumu izveidei. Vides fonda speciālisti ierosina tos iekārtot Slapjajā ielā 1, kas meklējama M.Ķempes ielas galā pie Liepājas ezera, Kristiāna Dāla ielā 2/8, kas atrodas Karostā, un Raiņa parka dienvidu daļā. Tas, ka meklē vietas šādām vajadzībām, neapšaubāmi ir slavējami. Ja reiz pilsētā suņus turēt ir atļauts, tad skaidrs, ka tiem kaut kur jāpastaigājas. Un pašlaik lielākoties tos ved, kur pagadās – pa ielām, skvēriem, zālieniem, ezermalu un citām vietām. Un tas arī ir skaidrs, ka suņu saimnieki no visiem pilsētas mikrorajoniem nevedīs savus mīluļus izskrieties uz pašlaik vienīgo pastaigu laukumu, kas atrodas Zvejnieku alejā.

Tikai nepriecāsimies par agru. Informējot, ka ir nosaukti iespējamie laukumi, pašvaldības amatpersonas jau uzreiz pasaka, ka tuvākajā laikā to vienalga nebūs, jo iekārtošanu var veikt tikai un vienīgi par līdzekļiem, ko iekasē tā sauktajās suņu nodevās. Taču pašlaik naudas nepietiek, lai ierīkotu kaut vai vienu laukumu. Tad jājautā – ja reiz naudas nav un ir skaidri zināms, ka vismaz otrajā pusgadā pie kaut vai viena laukuma iekārtošanas neķersies, kāpēc lieki jādzesē mute? Vai tikai tāpēc, lai vēlāk rakstītu pārskatus, kuros skaisti izskatītos statistika, cik bieži pašvaldība pie šī jautājuma atgriezusies, kas nozīmētu, ka tas ir viens no darba virzieniem? Tā ir tukša runa, kas bez reālas darbības pašvaldībai var kaitēt, jo ātrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad cilvēki tā būs atklausījušies tukšo runāšanu, ka nākamreiz, dzirdot atkal apspriežam šo jautājumu, viņi atmetīs ar roku – nav vērts klausīties, jo cik tad var solīt! Un neticēs vairs pašvaldības solījumiem.

Ja atceramies, jautājums par suņu pastaigu laukumiem, to iespējamām atrašanās vietām un tamlīdzīga informācija publiskajā telpā uzpeld vismaz reizi gadā, to izdiskutē, pašvaldība, tāpat kā šajā reizē, uzdod kādu jautājumu iedzīvotājiem, lūdzot, lai tie pauž savu attieksmi, un ar to arī viss beidzas. Līdz nākamajām runām. Un nav nekāda apliecinājuma, ka šoreiz varētu būt citādāk. Lai gan varbūt tomēr, jo ir nosauktas vismaz konkrētas vietas, kur šie laukumi varētu atrasties.

Kristīne Pastore