Kurzemes Vārds

09:57 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Pieņem likumu par rajonu padomju likvidēšanu
Dina Belta

Saeima vakar trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu par rajonu pašvaldību reorganizāciju.

Likums noteic, ka reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni saskaņā ar rajonu reorganizācijas plānu pārņem attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību.

Rajona padomes pilnvaras beigsies 2009.gada 1.jūlijā.

Pašreizējām rajonu padomēm līdz šā gada 31.decembrim jāizstrādā un jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Ja padome nespēs plānu pieņemt, noteikumus par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju izdos Ministru kabinets.

Likumā teikts, ka reorganizācijas plānā būs jānosaka viena no bijušā rajona teritorijā izveidotajām pašvaldībām, kuras padome pēc 2009.gada koordinēs reorganizācijas plāna izpildi, nodrošinās juridisko personu darbības nepārtrauktību un veiks citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis vakar pēcpusdienā vēl nebija ar likuma galīgo lasījumu pilnībā iepazinies, tāpēc atturējās to komentēt konkrētāk. Taču viņš norādīja, ka likumā nav ņemts vērā pašvaldību ieteikums reorganizācijas plāna īstenošanu uzticēt īpaši izveidotai rajona izpildinstitūcijai, tā vietā uzkraujot to kādai no novadu pašvaldībām. "Kas tad notiks ar visiem Rajona padomes darbiniekiem? Tad sanāks, ka šai vienai pašvaldībai tie visi būs jāpieņem darbā un tad jādomā, kā ar viņiem šīs darba attiecības turpināt vai izbeigt," A.Šilis norāda uz apgrūtinājumu, kas tiks kādai novada domei. Viņaprāt, šāda sistēma radīta tāpēc, lai izvairītos lietot jēdzienu likvidācija, kaut gan faktiski tieši tas ar Rajonu padomēm notiks. "Ja nolemts tās likvidēt, tad tā arī likumā to vajadzēja nosaukt, nevis minēt reorganizāciju," viņš piebilda.

Reorganizācijas izdevumus 2009.gadā finansēs no rajona pašvaldības budžeta.


Embūtes pagastvecis tomēr neatkāpsies
Viktors Ulberts

Lai arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Embūtes pašvaldībai 200 tūkstošu latu neiedeva, tā to sola izdarīt nākamgad. Tāpēc Embūtes Pagasta padomes priekšsēdētājs Oļegs Jurjevs tomēr neatkāpsies no amata, kā iepriekš bija solījis.

Jau rakstīts, ka Embūtes Pagasta padome nosūtīja RAPLM nepieciešamos dokumentus, lai saņemtu solītos 200 tūkstošus latu, ko valsts apsolīja katrai pašvaldībai, kas piekritīs iesaistīties novadu veidošanā. Vajadzēja tikai detalizēti uzrādīt, kā šī nauda tiks tērēta. 90 procentu no šīs naudas pašvaldība bija paredzējusi tērēt komunālās saimniecības sakārtošanai Vībiņu ciemā – jaunas attīrīšanas iekārtas uzstādīšanai un kanalizācijas pārsūknēšanas aparatūras iegādei. Atlikusī nauda, iespējams, būtu tērēta autobusa iegādei, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu.

Taču pēc dokumentu nosūtīšanas parādījās informācija, ka vairākiem pagastiem nauda nav piešķirta. Tad arī O.Jurjevs paziņoja, ka atkāpsies no amata un rosinās to darīt arī pārējos deputātus. "Lai tad nāk kāds no Rīgas un strādā," pikts tobrīd bija O.Jurjevs. Tomēr pēc paskaidrojumu saņemšanas viņš vairs tik radikāli nedomā. "Naudu jau neatteica, vien solīja, ka būs nākamgad. Tā notiek tāpēc, ka sākumā naudu pašvaldībām dalīja rindas kārtībā – kurš pirmais pieteicās, tas saņēma. Bet tad pieteikumus iesniedza daudzi, naudas vairs visiem nepietika. Tad nu izdomāja jaunu kritēriju – naudu piešķir pēc iedzīvotāju skaita pašvaldībā. Kam iedzīvotāju vairāk, tas ātrāk tiek pie naudas. Diemžēl iedzīvotāju skaita ziņā mēs neesam tie bagātākie," piebilda O.Jurjevs.


Bērni visu vasaru strādā NVA projektā
Viktors Ulberts

No 1. līdz 29. augustam Grobiņas pagasta teritorijā strādās 20 bērnu no pagasta un arī Grobiņas pilsētas, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece.

Pieci no bērniem, kuri pietiekušies vasarā strādāt, sasnieguši 15 gadu vecumu, pārējie bērni ir vecumā līdz 14 gadiem.

Maijas Ķepales un Andra Leimanta vadībā bērni sāks velotūrisma takas iezīmēšanu. Apmēram ik pēc 100 metriem tiks uzstādīti speciāli mietiņi, marķēti ar krāsu, lai būtu pamanāmi. Paredzēts, ka velotūrisma taka tiks iezīmēta visapkārt pagastam, taču šogad, visticamāk, izdosies iekārtot tikai vienu posmu.

Papildus tam bērni atjaunos un pielabos iepriekšējos gados uzceltās atpūtas nojumes ar šindeļu pārklājumu. Plānots uzcelt arī divas jaunas nojumes. Pagaidām vēl tiek spriest, kurā vietā tās būtu vislietderīgāk ierīkot.

Bērni tiks nodrošināti ar transportu, kā arī atspirdzinošiem dzērieniem. Atalgojuma izmaksas bērniem kopīgi sedz gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan Grobiņas Pagasta padome. Bērni līdz 14 gadu vecumam saņems pusi no minimālās algas, savukārt vecākie bērni saņems minimālo algu, kas patlaban valstī ir noteikta 160 latu apmērā.

13 un 14 gadu veci bērni kopīgi ar Nodarbinātības valsts aģentūru šovasar jūnijā un jūlijā strādā arī Pāvilostā, "Kurzemes Vārds" uzzināja Pāvilostas Pilsētas domē. Apmēram 12 pusaudžu katru mēnesi strādās pilsētas sakopšanas darbos. Šis projekts tiek īstenots arī citās pašvaldībās.


Dubeņu dārzā izaug brīnumzemenes
Viktors Ulberts

"Šitādus brīnumus varbūt citi arī grib redzēt," – tā ierodoties redakcijā, saka pensionāre Ilga Sneibe no Grobiņas pagasta Dubeņiem. Un ceļ galdā pavisam dīvaina izskata zemenes.

Viena zemene ir no viena zieda izveidojušās četras cieši kopā saaugušas ogas, otrajā ir pat piecas ogas.

I.Sneibe stāsta, ka zemeņu stādus, kuros viņa atrada dīvainās ogas, iedevusi kaimiņiene, un viņa tos iestādījusi savā mazdārziņā. Un, kad ogas nākušas gatavas, tad arī ieraudzījusi dīvainu formu zemenes. "Ko tādu es redzu pirmoreiz, to pašu man teica arī kaimiņienes, kurām ogas parādīju," saka I.Sneibe.

Versijas, kāpēc izveidojušās brīnumzemenes, ir vismaz divas. Pirmā no tām ir iespēja, ka vainojamas bites, kuras zemenes ziedu šādi apputeksnēja. Otra iespēja ir, ka zemenes ziedu sabojājis dārza kaitēklis smecernieks, tāpēc arī oga attīstījusies dīvaini. No smecernieku uzbrukumiem zemeņu stādus sekmīgi var aizsargāt, ziedēšanas laikā stādus apberot ar pelniem.


Pelēkā kāpa starp divām pretējām nometnēm
Dina Belta

Šonedēļ Pāvilostā visai sakarsētā atmosfērā noritēja dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" dabas aizsardzības plāna izstrādes pirmā informatīvā sanāksme.

Sanāksmē piedalījās tie īpašnieki, kuriem ir zeme lieguma teritorijā, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji, kopumā apmēram 30 cilvēku, pastāstīja dabas aizsardzības plāna projekta vadītāja Ieva Rove.

Plāna izstrādātāji sanāksmes dalībniekiem pastāstījuši par teritoriju un tajā esošajām dabas vērtībām, par problēmām, kas skar pelēko kāpu. "Ir tā, ka kāpa pamazām aizaug ar priedēm, praktiski tādas atklātas ainavas, kāda bija pirms desmit gadiem, tur vairs nav," sacīja Latvijas Dabas fonda pārstāve I.Rove. Kāpai apaugot, tiek apdraudēti īpaši aizsargājamie biotopi, retās sugas un to dzīvotnes. Tāpēc nepieciešamas zinātniski pamatotas un pārdomātas darbības tās savdabības nosargāšanai.

Taču tikšanās laikā acīm redzami viena pret otru nostājušās divas diezgan radikālas nometnes – dabas draugi un īpašnieki, sacīja I.Rove. Dabas draugi ir priecīgi un gandarīti par to, ka izdevies šai teritorijai iegūt lieguma statusu, turpretī daļa zemes īpašnieku, kuri piedalījās šajā sanāksmē, kategoriski pauduši viedokli, ka nepiekrīt šādām dabas aizsardzības prasībām, jo grib savu zemi apbūvēt. Šķiet, vienīgā iespēja saskaņot viedokļus būtu valsts kompensāciju sistēmas izveidošana, lai tie īpašnieki, kuru zemes ir aizsargājamās nemeža teritorijās, varētu saņemt atbilstošu atlīdzību.

Tādēļ projekta autori uz kādu no nākamajām sanāksmēm aicinās Vides ministrijas pārstāvi, lai tas izstāstītu, kāda šajā jomā ir situācija.

"Reizēm dabas liegumu teritorijā var būt vietas, kur nav īpaši aizsargājama biotopa, un tur ir vairāk iespēju saimnieciskai darbībai. Bet šeit praktiski visa platība sastāv no īpaši aizsargājamiem biotopiem, tāpēc šeit nav iespējams nekāds kompromiss," piebilda I.Rove.

Dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas Dabas fonds, tā veidošanu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Turpmāk ik pa diviem mēnešiem Dabas fonds rīkos uzraudzības sanāksmes, uz kurām aicinās visus interesentus, lai izstāstītu, kā norit plāna izstrāde. Pēc tam sekos arī dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana.

Dabas aizsardzības plānam ir ieteikuma raksturs, tas ir ekspertu viedoklis, ko un kā vislabāk darīt, lai saglabātu neskartu saudzējamu dabas teritoriju, stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāve.

Liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" ir Latvijā visjaunākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, tā izveidota tikai 2007.gadā.

Uzziņai
– Pāvilostas pelēkā kāpa ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām Latvijā.
– Dabas lieguma statuss ir daļai no tās 39,8 ha platībā.