Kurzemes Vārds

21:19 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ezeru "izsmeļ" atšķirīgo interešu nesaskaņas

Pēteris Jaunzems

Amatpersonu viedokļi par to, kā vislabāk apsaimniekot Papes ezeru, ir krasi atšķirīgi, un tas nepavisam nenāk par labu pašam ezeram.

Vides reģionālās pārvaldes direktora vietnieks Leonīds Zeļenskis šajā situācijā uzņēmās sarīkot ezera apsaimniekošanā ieinteresēto amatpersonu tikšanos, lai rastu saskaņu, jo mērķi taču būtībā visiem esot kopīgi.

23.aprīlī "Kurzemes Vārds" publicēja rakstu "Papes ezers vieniem par dziļu, citiem par seklu". Rucavas pagasta pašvaldības vadītāji toreiz cēla trauksmi, jo uzskatīja, ka pavasarī ūdens līmenis ir par zemu, jo vasarā, kad laiks kļūs karstāks un sausāks, tas varot pazemināties vēl, un tad būs apdraudēti zivju krājumi. Taču Pasaules dabas fonda projekta vadītājs Ints Mednis un meliorācijas speciālists Imants Rožkalns pauda pretēju atziņu, apgalvojot, ka ūdens līmenis ir par augstu un tāpēc tiekot pārpludinātas palienes pļavas un polderi, cieš savvaļas dzīvnieku ganāmpulki.

Visvairāk satraukti ir vietējie

Tomēr, kā jau tas nereti vērojams, pagāja teju divi mēneši, līdz šādu tikšanos Rucavas pagastā izdevās noorganizēt. Tā notika šo trešdien un, kaut gan paši galvenie resoru vadītāji bija palikuši Rīgā, tajā piedalījās vairāk nekā pusotra desmita atbildīgu amatpersonu no Vides ministrijai pakļautajām struktūrvienībām, meliorācijas nozares un vietējām pašvaldībām. Programmā bija iekļauta arī ezera apskate, kas atklāja, ka situācija ar ūdens krājumiem, kā tika prognozēts, nu jau kļuvusi kritiska.

Par to, ka tā tas patiešām ir, tagad vairs viedokļi nedalījās. Jautājums bija par to, kā lietas labot. Taču, lai tas notiktu, vispirms bija nepieciešams saprast cēloņus. Melioratori apgalvoja, ka savulaik ūdens līmeni ezerā izdevies sekmīgi regulēt. Bet Pasaules dabas fonda projekta vadītājs Ints Mednis uzsvēra, ka pēdējos septiņos astoņos gados tas neesot vairs regulāri darīts. Tāpēc tieši viņš šopavasar uzņēmies šo funkciju pildīt. Viņam esot fotogrāfijas, kur redzams, kādi bijuši apstākļi un cik augstu sniedzies ūdens, kas spiedis darboties. Rucavas deputāti tādu rīcību gan nodēvēja par patvaļu, kas novedusi pie smagām sekām un zivju bojāejas. I.Mednis gan apgalvoja, ka nevienu beigtu zivi neesot redzējis.

Ezera krastā kompetentajiem vērtētājiem piebiedrojās vairāki vietējie iedzīvotāji, mednieki, makšķernieki un zvejnieki, kas pauda satraukumu un sāpi par notiekošo. Ojārs Balceris un Arnis Pese esot redzējuši, kā, izmantojot radušos seklumu, no ezera iedobēm prāvus līņus ar ķeselēm smeļ un pēc tam iedzīvotājiem iztirgo maluzvejnieki un kā mazos līdacēnus, satvertus knābjos, notiesāt aiznes kaijas. Raksturojot notiekošo, rucavnieks Voldemārs Timbra "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka, viņaprāt, izvēršas ezera izlaupīšana. Vīri stāstīja, ka redzējuši arī bojāgājušas raudas, karūsēnus un citas zivis.

Ezera apskate notika divās vietās – netālu no Brušvitu kapsētas un pie slūžām ezera Papes galā. Tika izteikts milzīgs daudzums gudru un kompetentu atziņu, taču likās, ka ezeram no tā vismaz pagaidām vieglāk nekļūst. Kaut nu lietas uz labo pusi mainītos vismaz tuvākajā nākotnē.

Vai jānotiek nelaimei, lai sāktu rosīties?

Daudzos amatvīrus bija sapulcinājis L.Zeļenskis. Te jāteic, ka viņu aktīvi darboties bija pamudinājis arī fakts, ka Vides reģionālā pārvalde bija saņēmusi Kalnišķu iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā tika ziņots par zivju bojāeju Papes ezerā. "Lūk, arī ir noticis tas, par ko mēs pavasarī brīdinājām sabiedrību," tūlīt komentēja Rucavas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis un lauku attīstības speciālists, deputāts Jānis Kairis. Tomēr neviens toreiz sacelto trauksmi un arī publikāciju laikrakstā neņēma vērā. Vai tiešām vienmēr vajag notikt kaut kam ārkārtējam un nelabojamam, lai būtu reakcija? Tas ir viens no apstākļiem, kāpēc valstī trūkst sakārtotības un var risināties dažādas patvaļības un nekārtības.

Lai kaut mazliet saglābtu ezera ūdens krājumus, pirms dažām dienām pašvaldības vadītāja vietnieks bija norīkojis ļaudis, kas ar smilšu kravu vismaz pagaidām aizbēra ezera izteku uz jūru. Taču šis solis neesot uzskatāms pat par problēmas pagaidu risinājumu, jo neko būtisku uzlabot nespēj. Ezera ūdens krājumi atjaunojas ļoti gausi. Tos kaut cik papildināt spēj vienīgi ietekošās Līgupīte un Paurupīte, taču tikai daļēji, bet lietavas, kas nesen nolija, neko nav spējušas izmainīt.

Patvaļu nedrīkstēja pieļaut

Abi vietējās varas pārstāvji, un ne tikai viņi, ir pārliecināti, ka lagūnas tipa ezera un seklā ūdens līmeņa dēļ aizvien straujāk aizaugošā ezera galvenā bagātība un prioritāte ir tā zivju krājumi, bet visu pārējo – gan niedru ieguvi, gan palienu pļavu apsaimniekošanu, gan citas aktivitātes – jāpakārto šīs vērtības saglabāšanai un vairošanai. Līdz šim diemžēl tā neesot noticis. Katram vairāk rūpējušas savas intereses un to nodrošināšana. Taču, rīkojoties uz savu roku, arī tas nav devis pozitīvus rezultātus. Ja, saskaņā ar I.Medņa skaidrojumu, pavasarī sumbru ganāmpulks aploku bija atstājis tāpēc, ka patvērumu dzīvniekus spieda meklēt pārplūdušās ganības, tad tagad, vasaras vidū, tie atkal devušies savvaļas pārgājienos pa tuvāko apkārtni, jo nu jau esot pieraduši izmantot apžogojumā radušos caurumus.

Par to, kā pēc ezera apskates tālāk noritēja amatpersonu domu apmaiņa, "Kurzemes Vārdam" pastāstīja L.Zeļenskis un J.Kairis. "Kā jau bija paredzams, par vainīgo notiekošajā atzīts pats trauksmes cēlājs, proti, pagasts," sacīja rucavnieks, kurš būtībā piekrītot tādam traktējumam, jo savulaik spēkā esošo līgumu par ezera apsaimniekošanu un zivju resursiem pēc valdības rīkojuma pieņemšanas par ezera nodošanu Vides ministrijas valdījumā neviens vēl neesot atcēlis. I.Medņa pašdarbību pie pašvaldībai piederošajām slūžām vietējās varas pārstāvji vienkārši neesot drīkstējuši pieļaut.

J.Kairis domā, ka amatpersonu tikšanās bija noderīga tāpēc, ka tā vismaz apturēja patvaļīgu rīcību un salika visus punktus uz "i", norādot, ka turpmāk melioratoriem, apsaimniekojot polderu sistēmu, un Pasaules dabas fondam, gādājot par dabas parku, ir obligāti jāsadarbojas ar Nīcas un Rucavas Pagasta padomēm. Bet Rucavas pašvaldībai jāuzņemas atbildība par slūžām, kuru uzdevums regulēt ezera līmeni. Tuvākajā sēdē deputātiem jāizlemj, kuram no uzņēmumiem tās uzdot aprūpēt. Bet pagasta policistam jāuzrauga, lai atkal kādā brīdī neatsāktos pašdarbība, un jānovērš tāda.

"Labi, saturīgi parunājām," tikšanos rezumēja L.Zeļenskis, pastāstot, ka Rucavas pašvaldībai tuvākajā laikā jāpilda 1998.gadā nosacītie slūžu ekspluatācijas noteikumi un jāuztur ezerā tāds līmenis, kāds toreiz tika noteikts. Bet gadījumos, kad rodas strīdīgi jautājumi, tie jāatrisina saskanīgi ar citām ieinteresētajām pusēm. Bet nākotnē slūžām ir nepieciešama rekonstrukcija vai arī tās, kā ierosinājis I.Mednis, jāaizstāj ar pārgāzi. Vislabāk būšot, ja līdzekļus šī mērķa īstenošanai Nīcas un Rucavas pašvaldības pieprasītu no valsts, bet ministrijas viņus atbalstītu šajā lūgumā. Kad slūžas būs atjaunotas vai to vietā ierīkota pārgāze, Papes ezera līmeņa regulēšanu savā pārziņā uzņemtos melioratori, jo tā galu galā ir vienota sistēma.