Kurzemes Vārds

21:20 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstule

Liepājas puika Alberts Jekste

Pirms 100 gadiem, 21.jūnijā, kad saule bija zenītā, Liepājā piedzima Alberts Jekste – latviešu patriots un celmlauzis filmā un elektronikā, pazīstamās latviešu aktrises Antas Klints brālis. Savā 79 gadus ilgajā mūžā, kas noslēdzās Monreālā Kanādā, Alberts Jekste palika uzticīgs savam paša deklarētajam dzīves moto: ticība, tēvzeme un arods.

Jau pirms pirmā elektrotehniskā izlaiduma beigšanas Liepājas tehnikumā 1926.gadā un studiju sākšanas Latvijas Mehānikas fakultātes Elektrotehnikas nodaļā Jekste uzbūvēja vienu no pirmajiem radiouztvērējiem Liepājā un iekārtoja pašas pirmās elektrotehniskās un radio laboratorijas, kā arī uzstādīja vairāku kanālu augstfrekvences telefonu sarunām starp Rīgu un Liepāju. Kārļa Ulmaņa valdības laikā Jekstem uzticēja izveidot pirmās profesionālās skaņu studijas filmu uzņemšanai, kā arī filmu laboratorijas.

1940.gadā Jekstem atļāva vadīt Rīgas mākslas filmu studiju, bet 1941.gada 1.jūlijā filmu grupa sāk sakārtot komunistu izpostīto latvijas radiofona raidītāju, un Alberts Jekste no atjaunotā radio ziņo, ka Rīga ir brīva, un aicina klausītājus izkārt sarkanbaltsarkanos karogus. Visas Latvijas himnas plates bija sabojātas, tādēļ pirmā dziesma, kas atskanēja radio viļņos, ir "Tev mūžam dzīvot, Latvija!". Pēc tam atrada un nospēlēja Dievs, svētī Latviju!

1942.gada 19.maijā Jeksti apcietināja un viņš nonāca Salaspils koncentrācijas nometnē. 1943.gada jūnijā Jeksti atbrīvoja, bet uz laiku izsūtīja no Latvijas. Kara juku laikos tomēr ar pirmskara vācu vadošo filmu producentu palīdzību izdevās nodibināt latviešu pašu uzņēmumu "Rīgas filma". Firmas uzticīgie darbinieki paspēj kara beigās evakuēt gan aparatūru, gan uzņemto dokumentāciju par komunistu varas briesmu darbiem. Pats Jekste nonāca latviešu leģionā un par kara ziņotāju piedalījās cīņās no Volhovas līdz Liepājai.

Pēc kara angļu zonā pakļautā bēgļu nometnē Blombergā Jekste ar filmu kolēģiem atkal ķērās pie filmu produkcijas atsākšanas, vispirms dokumentējot latviešu bēgļu dzīvi un darbus. Informatīvo filmu "Kas mēs esam, ko mēs spējam" nosūtīja uz dažādām iespējamām bēgļu emigrācijas zemēm. Nometnes likvidējot, neliels "Rīgas filmas" kodols ar kuģi 1952.gadā nonāca Kanādas austrumu Sentdžonsas pilsētā Ņūfaundlendā. 1957.gadā Monreālā Jekste nodibināja uzņēmumu "Atlantic Films, Ltd.", kas ne vien veiksmīgi izgatavoja 20 dokumentālās filmas, bet attīstīja jauninājumus filmu tehnoloģijā. Īpaši pieminamas inovācijas "Zenona" gaismas produkcijai, kas izmantotas pasaules izstādēs Kanādā, Japānā, ASV un Austrālijā. 1954.gadā Jekste panāca vienošanos ar ASV Ārlietu ministriju, ka kopā ar lielo filmu uzņēmumu "Warner Bros" izgatavos filmu "My Latvia" no līdzatvestiem dokumentālās filmas materiāliem, kuru pārtulkoja 22 valodās, un to plaši izmantoja ASV Informācijas aģentūra visā pasaulē.

Jau 1953.gadā Alberts Jekste nodibināja Amerikas Latviešu apvienības pirmo studentu stipendiju, nosaukdams to savas vecākās meitas Dzintras vārdā. Otra meita Zane līdz savas dzīves beigām aktīvi turpināja sava tēva iesākto darbu.

Uldis Grava