Kurzemes Vārds

00:17 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Īsa bija Jāņu nakts…

Tā jau nu gluži nebūs, ka parīt vakarā dimdēt dimdēs visi mežu gali, Jānītim pa gadskārtu nākot savus bērnus apraudzīt. Un diez vai visi tā arī Jānīti daudzinās, ja tautasdziesmās ar to domāta tāda jēdziena kā darba tikums slavināšana. Kad pļavām jābūt nopļautām un nezālēm izravētām, ar vārdu sakot, – savai apkārtnei sakoptai, vienalga, laukos vai pilsētā. Kad līgotāju mudinājumi Jāņu mātei pēc siera un Jāņu tēvam pēc alus nenozīmē tikai prasību klāt galdu, bet gan apliecināt, vai esi visu to pratis sarūpēt, tātad – vai esi bijis strādīgs un čakls.

Nē, ar to es nedomāju līgosvētkiem atrast ikdienišķīgu pamatojumu, atņemot tiem romantiku un par visu varu ieguldīt šauros rāmjos. Tas jau ir darīts, līgosvētkus mēģināts arī ideoloģizēt un izmantot tautu draudzības cildināšanai brāļu saimē. Vēl vairāk, bīstoties no tautas pašapzināšanās, līgosvētki pasludināti par kaitīgiem un nevēlamiem. Taču, lai arī ko mēģināts darīt, lai arī ugunskuri izmīdīti un līgodziesmas apklusinātas, tomēr gada īsākās nakts romantika nekad nav izdzisusi. Tā stāv pāri visam.

Vēl šodien murdēs tirgi, ļaudīm iegādājoties ne tikai cienastus svētku galdam, bet arī jāņuzāles, un tās ienāks dzīvokļos ar vasaras un pļavu aromātu. Taču parītvakar Liepājas ielas droši vien būs klusas un tukšas. Jo ne jau uz pilsētas akmeņiem izjust gada īsākās nakts romantiku. Kad pirtsakmeņi čūkst un sprēgā, bērzu slota veldzē ne tikai miesu, bet arī dvēseli, kura iegavilējas, skatoties birzs ielokā jāņuguņu dzirksteles skrienam stāvus debesīs un dzirdot tām līdzi paceļamies līgodziesmas. Kad alus putas tik aicinoši kāpj pāri krūzes malām, jāņtārpiņi visapkārt spīd kā mazas zvaigznītes, un tad jau rasa sāk rotāties rīta saules staros, bet papardes zieds novītis.

Var jau būt, ka kādam tas viss izklausās salkani un pliekani. Jo ne jau visiem prātā jāņošana, un gan jau arī skarbā ikdiena kādam tā nocietinājusi dvēseli, ka līgonakts burvība un romantika nespēj izlauzties cauri šīm bruņām. Iespējams, citam Jāņi ir vienīgi brīdis, kad vasara tikai sākas, kamēr citam – kad košākais laiks dabā beidzies un saule sāk ripot no kalna lejup. Var jau arī tā. Un tomēr varbūt pamēģiniet saklausīt gada īsākās nakts aicinājumu, jo vai tad tā nu gluži būs, ka neizdosies sadzirdēt Jānīti nākam pa gadskārtu ar ziedu vainagu galvā. Protams, ja tikai to gribēs.

Andžils Remess