Kurzemes Vārds

00:46 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Tas ir brīnišķīgi
Leonīds Zeļenskis, Reģionālās vides pārvaldes priekšnieka vietnieks

Ja rodas jautājums par Jāņu svinēšanu krievvalodīgo vai citu mazākumtautību pārstāvju vidū, tad uzdrīkstos apgalvot, ka to cilvēku lokā, ar kuriem man nācies saskarties, es nekad neesmu dzirdējis noliedzošus izteicienus šajā sakarībā, ko gan nevarētu teikt par citiem svētkiem. Un citādāk arī nevar būt, jo runa ir par cieņas izrādīšanu nacionālajām tradīcijām, kas veido mūsu kopējo kultūru. Šāda sajūta manī ir vēl kopš bērnības, kad mūsu ģimene dzīvoja Rīgā. Mēs dzīvojām netālu no Mežaparka, un es biju liecinieks brīnišķīgajiem dziesmu, deju, uguņu un jautrības svētkiem. Mēs apmeklējām visus svētku pasākumus ne jau tādēļ, ka tā bija pieņemts, bet vienkārši tādēļ, ka tas bija lieliski. Tas, kas nenoskaņo vienu pret otru, bet apvieno visus. Pēc tam, kad ideoloģiskā spiediena dēļ radās ierobežojumi un pat aizliegumi, mēs vienalga ar draugiem pulcējāmies un atzīmējām svētkus kaut kur pie dabas krūts. Mūsu labajiem paziņām – poļu ģimenei, kura jau sen dzīvoja saskaņā ar vietējām tradīcijām, – bija māja Gaujas krastā, neparasti gleznainā vietā. Tur es pirmo reizi nobaudīju arī mājās darināto alu, pēc kaut kādām noslēpumainām receptēm pašu sieto sieru, tas viss, es teiktu, bija neaizmirstami.

Aizliegumi bija vislielākā, muļķīgākā kļūda. Pēc tam, kad, teiksim, slūžas atvērās un svētki izgāja uz plašā nacionālā ceļa, uz tiem nevarēja noraudzīties bez entuziasma. Vēl man dzīvē paveicās ar darbu dabas aizsardzības sfērā – radās iespēja pabūt ne tikai sava reģiona, bet arī visas Latvijas interesantākajos nostūros. Nereti dienesta pasākumi, piemēram, tematiskie semināri, kas noritēja citās pārvaldēs, bija pieskaņoti Līgosvētkiem. Es vienmēr esmu tos apmeklējis, aktīvi piedalījies, nācās dziedāt kopā ar domubiedriem, mēs apmeklējām arī latviešu folklorai raksturīgās vietas, piemēram, Rēzeknes, Daugavpils apkaimē, bija iespēja iedziļināties vēsturē, noklausīties leģendas.

Es ļoti gribētu un ceru, ka tieši tā arī būs, lai rastos savstarpēja cieņa pret visām tradīcijām, iedziļināšanās citu tautu nacionālajā kultūrā. Tas tikai stiprina sabiedrību. Tādēļ es arī jautrību gribu redzēt kā nopietnu sastāvdaļu. Jo tieši tas nopietnais arī paliek kopā ar cilvēku, ja viņš grib vairāk ieraudzīt un vairāk uzzināt. Ar viņu paliek arī skaistas melodijas un jūnija nakts valdzinājums. Tas viss, kā mēdz teikt, dvēselei, tās bagātināšanai. Taču tas rodas tikai tad, ja pats piedalies svētku norisē.

Ņemot vērā to, ka es strādāju dabas aizsardzības sistēmā, un to, ka šajās dienās pie mums viss notiek dabā, un tas ir tik lieliski, gribu aicināt visus netraumēt dabu un, ja gadījies piegružot, tad sakopt aiz sevis…