Kurzemes Vārds

19:53 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Attīstīs ostas Kurzemē

Kurzemes plānošanas reģiona administrācija sākusi darbu pie projekta "Ostu attīstība Kurzemes reģionā". Projektu ir plānots ieviest Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada septembrim.

Viens no svarīgākajiem projekta uzdevumiem ir infrastruktūras uzlabošana ostu teritorijās. Liepājas rajonā tas paredz jahtu ziemošanas laukuma bruģēšanu ostas "Pāvilosta Marina" teritorijā un ceļa asfaltēšanu, kas savieno šīs ostas teritorijas.

Projekts tiks ieviests EEZ/Norvēģijas valdības finanšu instrumenta prioritātē "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība".


Izvēlas "Nīcas cerību"

Jau astoto gadu Nīcas vidusskolas izlaidumā kādam 12.klašu absolventam tiek pasniegta Pagasta padomes balva "Nīcas cerība", pastāstīja Pagasta padomes pārstāve Gunita Šime.

Šogad šo balvu100 latu apmērā par ļoti labām un teicamām sekmēm, sekmīgu piedalīšanos mācību olimpiādēs, aktīvu sabiedrisko darbību, sasniegumiem sportā saņem Raivis Kalējs.

Savukārt atzinības 30 latu apmērā "Par ieguldīto darbu kādā no skolas darbības jomām" saņems Elvis Šķilvalts, Zane Uldriķe un Endija Nolle.


Nupat pabeigts Pāvilostas plānojums
Dina Belta

Jūnijā stājies spēkā Pāvilostas pilsētas teritorijas plānojums 2008. – 2020.gadam, informē teritorijas plānošanas uzņēmuma "Metrum" pārstāve Aija Ševele. Tas apskatāms Novada domē.

Jaunais teritorijas plānojums paredz vēsturiskajai pilsētas daļai jeb vecajai Pāvilostai atjaunot vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statusu. Jaunā apbūve Pāvilostā nākamajos 12 gados tiks virzīta uz neapgūtajām un brīvajām teritorijām tuvāk Liepājas – Ventspils šosejai.

Pilsētā esošās ostas un jaunu tūrisma un atpūtas saimniecības objektu attīstība plānota Sakas upes kreisajā krastā – otrpus pilsētas vēsturiskajai daļai. Jaunajā teritorijas plānojumā Pāvilostas pelēkās kāpas dabas liegumā ir iekļauti 4,6 hektāri Pāvilostas pilsētas teritorijas.

Plānojumu izstrādājis "Metrum" sadarbībā ar Sakas Novada domi.

Izstrādātais Pāvilostas teritorijas plānojums ir apskatāms ne tikai Sakas Novada domē, bet arī uzņēmuma "Metrum" mājaslapā www.metrum.lv sadaļā "Projekti" un drīzumā arī Sakas Novada domes mājaslapā www.pavilosta.lv .

Izlietota puse fonda naudas

Astoņi tūkstoši latu, kas iztērēti no Neparedzēto izdevumu fonda otrajā ceturksnī, tika iestrādāti šā gada budžeta izdevumos, par Liepājas Rajona padomes sēdē lemto informēja padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš.

I.Ozoliņš pastāstīja, ka šogad Neparedzēto izdevumu fondam tika atvēlēti 40 tūkstoši latu. Pirmajā ceturksnī izlietoti 10 tūkstoši, otrajā ceturksnī – astoņi tūkstoši. Šajos izdevumos iekļauti dažādi tēriņi, piemēram, 1500 latu izmaksājuši transporta pakalpojumi, ko segusi Liepājas Rajona padome, nodrošinot nokļūšanu dažādās vietās un pasākumos. Nauda piešķirta arī Vernera Bokuma vadītā Mediju fonda atbalstam. Tāpat neparedzēti izdevumi radās, sagatavojot Priekules slimnīcas prezentāciju Saeimas komisijai.

"Apmēram puse no Neparedzēto izdevumu fonda ir izlietota. Tas arī atbilst aizvadītajam laikposmam," piebilda I.Ozoliņš.


Konkursi uztur sacensības garu
Dina Belta

Konkursi, kuros meklē sakoptākās sētas, pagastus un novadus, ir vēl viena iespēja, lai sapurinātos un paskatītos paši uz sevi no malas. Tāpēc tie aktualitāti nezaudē, domā Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš.

Pagājusi pirmā nedēļa, vērtējot pagastus un novadus konkursā "Sakoptākais Liepājas rajona pagasts". Trīs dienās konkursa komisija pabijusi sešos pagastos un Sakas novadā. I.Ozoliņa vadītā vērtētāju grupa ceturtdien viesojās Bārtas, Kalētu un Gramzdas pagastos. Jāņu noskaņas gaisā virmojušas nepārprotami, piemēram, Bārtā gan Pagasta padomes priekšsēdētāja, gan citas padomes darbinieces bija tērpušās tautas tērpos un pašā pagastmājā jasmīni un peonijas smaržoja taisni vai apdullinoši. "Pagastu centri ir safrizēti, sakopti," sacīja I.Ozoliņš.Un, kā viņam atzinies kādas pašvaldības darbinieks, šādas konkursa komisijas liekot drusku saņemties.

Pagastu sakoptības vērtēšanas konkursa nolikums šogad faktiski neatšķiroties no iepriekšējā. Tajā paredzēts vērtēt ne tikai vizuāli redzamo sakoptību, bet arī virkni citu pašvaldības darba jomu, kas ikdienā nav tik pārskatāmas, piemēram, izglītību, komunālās saimniecības darbu, sabiedrisko organizāciju aktivitāti. Komisija šogad sadalījusies pavisam četrās grupās, trīs pārējās vada Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds, Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis un Bunkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Edgars Dargužis.

Komisija katrā pagastā meklē arī savas odziņas. Vienu tādu uzreiz "Kurzemes Vārdam" pieminēja arī I.Ozoliņš – viņam pārsteigums bijis pie Ziemeļu mājām Ķīburos ierīkotā bērnu un jauniešu atpūtas vieta ar labirintu, šķēršļu joslām, desiņu cepšanas vietu.

Pēc Jāņiem, 25.jūnijā, vērtēšanas komisija darbu turpinās, pēdējās pašvaldības tā apmeklēs 1.jūlijā.

Ne vienā vien pašvaldībā pēdējā laikā atdzimst arī padomju gados visai aktīvi piekoptie sētu konkursi. Turklāt, piemēram, Grobiņas pagastā un Vērgalē tos plāno tā, lai katru gadu pievērstu uzmanību kādam vienam akcentam sētā, piemēram, žogam vai atpūtas vietai. "Tas neļauj konkursam ieslīgt vienveidībā un uztur sacensības garu," uzskata I.Ozoliņš.


Cilvēki ar invaliditāti iegūst jaunus arodus
Dina Belta

Lielu paldies par piedzīvotajiem mirkļiem vakar savā izlaidumā Cīravas arodvidusskolā teica cilvēki, kas šeit mācījušies projekta "Invalīdu profesionālā apmācība un rehabilitācija" ietvaros.

Diplomus par apgūtajām pavāra, galdnieka, automehāniķa palīga un grāmatveža profesijām saņēma 66 cilvēki ar invaliditāti.

Pēc nedēļas Cīravas arodvidusskolā būs izlaidums dienas nodaļas audzēkņiem. "Mēs jau otro reizi te rīkojam izlaidumu divās kārtās," sacīja arodvidusskolas direktors Kārlis Fricsons. 39 pavāri, automehāniķa palīgi un galdnieki vienu gadu ilgušo mācību programmu skolā pabeidza jau pērn, šogad šo profesiju apguvējiem piepulcējās arī divus gadus ilgušā grāmatvežu kursa beidzēji.

"Sākumā, kad tikko šo projektu sākām, arī paši bijām bikli, nezinājām, kā un ko darīt. Mazliet arī raizējāmies, kā tie, kam jau ir augstākā izglītība, tagad uztvers to, ka jāmācās arodskolā," K.Fricsons uzrunāja absolventus, atceroties apmācību projekta aizsākumu. Bet viss izvērties labi, to apliecināja absolventu smaidi, pateicības, ziedi un uzgavilēšana saviem pasniedzējiem.

Grāmatvežu aroda apmācības kuratore bija Dace Pole, automehāniķu palīgus kūrēja Agris Braša, pavārus – Rota Reboka, galdniekus – Ilmārs Šķuburs.

Lai tiktu līdz izlaidumam, audzēkņiem bija jākārto arī kvalifikācijas eksāmeni neitrālas komisijas priekšā, tajā strādāja iespējamo darba devēju pārstāvji. Un K.Fricsons neslēpa gandarījumu, ka komisija audzēkņu zināšanas atzinusi par labām un pietiekami profesionālām.

Divus gadus ilgušais projekts "Invalīdu profesionālā apmācība un rehabilitācija Cīravas arodvidusskolā" noslēdzas 30.jūnijā. Tā laikā cilvēkiem ar invaliditāti bija iespēja ne tikai apgūt arodapmācību – teoriju, praktiskās apmācības un kvalifikācijas praksi uzņēmumos, bet iziet arī sociālās rehabilitācijas kursu. Pēc mācību stundām bija iespējams apmeklēt dažādas vakara nodarbības, piemēram, floristikā, stikla apgleznošanā. Vislielākā interese no četriem arodiem bijusi par grāmatveža un pavāra specialitāti.

Apmācības notika Sociālo pakalpojumu pārvaldes administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros. Projekta sadarbības partneri ir Liepājas Neredzīgo biedrība, Liepājas Pilsētas domes Sociālais dienests, sociālās aprūpes centrs "Iļģi" un Liepājas invalīdu reģionālā nodaļa "Kristīne".


Apgūst valsts naudu
Viktors Ulberts

Aizputes pagastā pilnā sparā rit valsts piešķirtās dotācijas apgūšana 200 tūkstoš latu apmērā, pastāstīja Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Jau rakstīts, ka lielāko daļu no valsts piešķirtās dotācijas par iesaistīšanos novadu veidošanā Aizputes pagasta pašvaldība nolēma izlietot, lai nomainītu skolas kompleksa ēkām jumtu un veco šīferi ar moderno firmas "Rannilas" materiālu. Konkursā par tiesībām veikt šos remontdarbus uzvarēja SIA "Aizputes ceļinieks". "Viss normāli rit savu gaitu, un domāju, ka līdz jaunajam mācību gadam viss tiks padarīt," prognozē A.Šilis.

Citām pašvaldībām gan tik raiti ar valsts dotācijām nesokas, jo, piemēram, Embūtes pašvaldībai 200 tūkstošu latu komunālās saimniecības sakārtošanai sola tikai nākamgad, jo tagad visiem prasītājiem pietrūkstot naudas, ko izmaksāt. A.Šilis norādīja, ka nav nekādas īpašas attieksmes pret Aizputes pagastu. Vienkārši šī pašvaldība bija viena no pirmajām, kas pērn iesniedza nepieciešamos dokumentus, un prasītā nauda tika ātri ieskaitīta pašvaldības kontā.

Salabos sliktākos ceļu posmus

Pēc Līgo svētkiem tiks uzsākti remontdarbi tajos Aizputes pagasta ceļu posmos, kas ir vissliktākajā stāvoklī, pastāstīja Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Sliktāko ceļu posmu remontdarbiem, lielākoties grants seguma virskārtas atjaunošanai un grāvju tīrīšanai, Aizputes pagasta pašvaldība tērēs savus līdzekļus, kopumā 60 tūkstošus latu. Lielāko daļu no šīs summas veido Ceļu fonda ietaupījumi, un papildus tika piešķirti līdzekļi no budžeta, jo ceļu remonts ir neatliekama vajadzība.

Izsludinātajā konkursā uzvarēja firma "Zauer", kas pēc Līgosvētkiem ķersies pie darba.


Nav miera pie ūdeņiem
Pēteris Jaunzems

Lai pārskatāmāk izvērtētu aizvadīto mēnešu veikumu, Liepājas iekšēju ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš reidu rezultātus apkopojis, ņemot vērā atsevišķu zivju sugu nārsta periodus. Aina, kas atklājas, uzskatāmi apliecina, ka miera pie ūdeņiem nav nekad, taču maluzvejnieki aktivizējas tieši tajā laikā, kad ūdens iemītnieces ir saudzējamas. Tādējādi zivju krājumi tiek īpaši apdraudēti.

Uzcērt stintas ar trīsžuburu āķiem

Stintu makšķerēšana martā noliegta nebija. Tomēr, to darot, vajadzēja ievērot noteikumus un āķu skaitu. Taču likuma pārkāpēji to nedarīja. Lai tiktu pie lieliem lomiem, viņi meklēja mazo zivtiņu koncentrēšanās vietas, kur nekavējās likt lietā neatļautus zvejas paņēmienus.

18.martā tika aizturēti divi Aleksandri, jo tēvs un viņa nepilngadīgais dēls salakas, aizcērtot ar trīsžuburu āķi, ķēra Ālandes upītē pie akciju sabiedrībai "Liepājas metalurgs" piederošā aizsprosta. Šādā veidā viņi bija ieguvuši gandrīz septiņus kilogramus zivju. Tomēr tās izmaksāja dārgi. Tēvam nācās samaksāt 50 latu, bet dēlam – 40 latu lielu naudassodu, turklāt katram atsevišķi bija jāsedz zivju resursiem nodarītie zaudējumi.

Par stintu makšķerēšanas noteikumu ignorēšanu bargi sodīts arī lietuvietis Dmitrijs no Mažeiķiem un tēvs Sergejs ar dēlu Vladimiru, kuri, tāpat kā abi Aleksandri, zivtiņas piecirta ar āķiem, bet, ieraugot inspektorus, laida ļekas vaļā. Tomēr maluzvejniecības rīki un sešu kilogramu lielais loms aizbēgt kavēja.

Spiningo līdaku nārsta laikā

Sevišķi daudz pārkāpēju aizturēt izdevies līdaku nārsta laikā. Bārtas upē Dunikas pagasta teritorijā ar spiningu un 57 centimetrus garu līdacēnu maisiņā iekrita lietuvietis Virginijs no Skodas, kuram nācās šķirties no 80 latiem. Arī viņa tautieši Algimants un Aļģirds pārkāpa noteikto kārtību, spiningojot līdaku nārsta laikā, un tiem nācās samaksāt naudassodu, kaut arī zivju loma nebija. Bet Liepājas ezerā pie tā saucamā Golodova dambja līdzīgā situācijā nonāca liepājnieks Normunds.

Nelāgi klājās nepilngadīgajiem liepājniekiem Jānim un Ernestam, kurus 22.martā autobusa pieturā K.Ūliha ielā, ar spiningiem bruņojušos, pamanīja zivju aizsardzības inspektors. Puišeļu izturēšanās viņam likās aizdomīga, un pēc nepilnām četrām stundām zivju sargi abus sastapa, mētājot zvejas rīkus pie Bārtas vecupes. Katram nācās samaksāt 40 latu lielu naudassodu. Līdzīgs liktenis piemeklēja Aleksandru, kurš spiningoja Parka dīķī Priekulē un protokola rakstīšanas laikā centās inspektoriem nolasīt pamācošu lekciju par tematu, cik nelietderīgs esot šo amatpersonu darbs.

Savukārt ukrainis Igors bez makšķernieka kartes darbojās Cīravas dzirnavezerā un, nosūtīts uz mājām pēc pases, pie kontrolieriem neatgriezās. Vēlāk viņu aizturēja Aizputes policijas iecirkņa darbinieki. Šis atgadījums vainīgajam beidzās ar 50 latu lielu naudassodu. No nepatikšanām neizbēga arī Konstantīns un Jurijs, kā arī Harijs un Vidmants, kuri spiningoja līdaku nārsta laikā Reiņu poldera kanālā Nīcas pagasta teritorijā. Viņi samaksāja sodu gan par zivju krājumiem nodarītajiem zaudējumiem, gan par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu. Summas sanāca itin prāvas, jo lomi nebija mazi.

Cenšas paslēpt zandartus un ķer mazizmēra zivis

No 16.aprīļa līdz 31.maijam spēkā bija aizliegums ķert zandartus. Tomēr atradās drošsirži, kas, neraugoties uz stingrajiem noteikumiem, to darīja. Cerot, ka izdosies palikt nesodītiem, notvertās zivis viņi centās paslēpt zālē, krūmos vai mola spraugās. Neraugoties uz pielietotajām viltībām, pie Karostas kanāla tika aizturēts Iļja, kas šķīrās no 50 latiem, un Leonīds, kurš samaksāja naudassodu par noteikumu pārkāpumu, kā arī par sagūstīto līdaku un zandartu. Lomu slēpt centās arī liepājnieks Arnis un Vidmants no Bunkas, kuri lomā turklāt bija paturējuši mazizmēra zivis.

Arī pie Reiņu poldera kanāla un Reiņu ezera izdevies aizturēt zivju bendes. Mazizmēra zivju tvērēju pulkā darbojies Valdeks, kas paturēja lomā 37 centimetrus garu līdacēnu, bet Jānis un Elvijs pirms atļautā laika spiningoja no laivas. Savukārt Māris un Elmārs spiningoja Lažas ūdenskrātuvē. Pamanījuši vajātājus, abi metās bēgt. Tie labi zināja, ko pārkāpuši, jo bija centušies tikt pie lomiem, neiegādājoties makšķernieku kartes.

Bet nākamajā reizē sektora vadītājs solīja informēt lasītājus par maluzvejniekiem, kas aizturēti, darbojoties ar tīkliem.


"Akmentiņu" vēži pārziemojuši labi
Viktors Ulberts

"Ir! Viss ir kārtībā!" Tā pēc tam, kad šogad pirmo reizi dīķī bija ielicis vēžu ķeramo tīklu, izsaucās Medzes pagasta "Akmentiņu" saimnieks Haralds Šulcs.

Jau rakstīts, ka pirms trim gadiem H.Šulcs atklājis, ka viņa piemājas dīķis ir pilns ar vēžiem. Un ar makten lieliem eksemplāriem. Tos viņš pats pirms 10 gadiem bija ielaidis, pirms tam vēžus saķerot Grobiņā, bijušās "Lauktehnikas" dīķī. Protams, viņa nolūks bija, lai tie savairotos, taču H.Šulcs nebija paredzējis tik labu iznākumu. Viņš secina, ka, visticamāk, dīķa ūdens kvalitāte gadījusies vēžiem tīkama, jo šīs radības var iznīkt pat pie neliela piesārņojuma.

"Akmentiņu" dīķī mitinās viena no trim Latvijā izplatītajām sugām – šaurspīļu vēži, ko var viegli pazīt pēc garajām un šaurajām spīlēm. Tie ir izturīgāki pret vides kvalitātes pazemināšanos un piesārņojumu, kā arī daudz agresīvāki cīņā par barības resursiem un mājokli.

Jau pērn Haralds Šulcs vēžus sāka piegādāt viesu namiem un citiem interesentiem, jo vēži aizvien ir pieprasīta delikatese. Un arī šogad kārumnieki varēs tikt pie šī garduma. Cita lieta, ka jāstrādā nopietni, lai gūtu peļņu no šī biznesa. "Akmentiņu" saimnieks neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu arī tam pievērsties, jo citās Eiropas valstīs vēži maksā ļoti dārgi. Un tad arī vajadzīgi lieli apjomi.

Bet pagaidām H.Šulcs meklē speciālo literatūru, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas par vēžiem, viņu dzīves ritmu un vajadzībām. "Nu vismaz atšķirt mammu no papa tagad protu," smejot piebilda "Akmentiņu" saimnieks.