Kurzemes Vārds

03:13 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Balansē un koķetē uz visatļautības robežas
Edgars Lūsēns

Nu jau gada īsākā nakts pieder pagātnei, bet, kamēr ritēja gada garākās dienas, politiķi vaiga sviedros pūlējās, lai pie Jāņu ugunskuriem citu runu starpā līgotājiem gribētos patrīt mēles arī par politisko vidi pašu mājās, kas guva ievērību, balansējot uz gaumes, ētikas, morāles un visatļautības robežas.

Vai tiešām izredzētie?

It kā jau nav nekādas tiešas saistības starp skaļākajiem notikumiem, kas pagājušajā nedēļā tricināja Latviju. Jo iekšlietu ministrs Mareks Segliņš sūtīja preses pārstāvei kategoriskas vēstis, integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns tika kārts pie tikumības zvana par to, ka lustējies ar meitieti, premjers Ivars Godmanis cieta autoavārijā, bet KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs teicās pārsūdzēt visus pēc kārtas, kas viņu metīs nost no amata. Un pēc būtības jau nekādi grēku plūdi nav notikuši – īsziņas ir visai vienkārša saziņas forma, meiteņu aplidotāji gozējas uz katra otrā iedzeltenā žurnāla vāka, autoavārijās ik gadu cieš vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet Loskutovam pakļautajā KNAB pazudušie simts tūkstoši būs vien tādas kaķu siekalas, salīdzinot ar juku laikos nezināmus ceļus aizstaigājušajiem miljoniem latu.

Tā tas patiešām būtu, un tomēr, lai cik arī sabiedrība ir pieradusi pie visatļautības, ļoti jau nu kārotos, lai tie tautas priekšstāvji, kuri taču jau no labas gribas un mīļa prāta uzņēmušies nest kārtības un cēlu vērtību karogu, tomēr publiski tik ļoti necenstos atšķirt runas no darbiem. Jo, lai arī cilvēciski saprotams, ka Marekam Segliņam varētu būt piegriezusies atsevišķu preses izdevumu un žurnālistu gānīšanas viņa un partijas virzienā, tomēr pats Segliņš nav vis viens no pārdesmit Liepājas juristiem, bet gan iekšlietu ministrs, kura pakļautībā ir virkne represīvo struktūru, tāpēc katrs viņa dusmu uzplūds var tik tulkots arī kā drauds.

Oskaram Kastēnam, kad viņš izdomā iesaistīties eksperimentālos amizieros ar meitiešiem, droši vien arī gribas būt tikai cilvēkam ar vīrišķīgām interesēm vai atcerēties laikus, kad viņš iejutās studenta lomā Liepājas augstskolā. Tomēr status quo viņš ir ne tikai integrācijas lietu ministrs, bet viens no spices biedriem konservatīvā partijā, kas savā karogā redzamiem burtiem paudusi ģimenes vērtību sargāšanu.

Premjeram Godmanim dažādu rūpju netrūkst un laika vienmēr ir par maz, bet, ja reiz kārtības nodrošināšana un avāriju skaita samazināšana ir viena no viņa valdības Iekšlietu ministrijas galvenajām rūpēm, tad valdības mašīnu visai kategoriskais vadības stils, kāds Rīgā novērojams jau gadiem, ir sabiedrības diskusiju papildu temats.

Visbeidzot, Loskutova vadītais KNAB virknei politiķu droši vien ir nepatīkamāks par dadzi acī vai naglu dibenā. Tomēr, lai kādu atsevišķu sabiedrisko organizāciju atbalstu baudītu KNAB vadītājs, ja reiz viņš nespēj būt tik perfekts, lai viņa atrašanos krēslā vienlaikus neapšaubītu Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja vadītāji, kā tas noticis pagājušajā nedēļa, tad nudien jāpiekrīt Valsts prezidentam, ka spītīgā turēšanās pie krēsla var likt sabiedrībai domāt, vai tai nepieciešams pats KNAB, lai gan šī iestāde ar visiem saviem mīnusiem nenoliedzami devusi daudzus plusus.

Ja šīs četras epizodes sarindo citu aiz citas, turklāt piepluso tām, piemēram, kultūras ministres Helēnas Demakovas plosīšanos, tiklīdz kāds plašsaziņas līdzeklis uzdod jautājumu, kas neglauda pa spalvai sakarā ar Nacionālās bibliotēkas projekta milzīgajiem tēriņiem, vai arī paraugās uz kārtējiem korupcijas skandāliem Rīgas domē, tad, manuprāt, diezgan stingri iezīmējas līnija, kas visus šos notikumus tomēr saslēdz vienotā ķēdē. Proti, arvien vairāk šķiet, ka, neatkarīgi no partejiskās piederības, pārliecības vai atrašanās vienā vai otrā politiskās filozofijas ierakumu pusē, valsts politisko vidi pārņēmis sava veida mesiānisma vai izredzētības sindroms.

Īpašība, ko politiskie oponenti tik ļoti pārmeta nu jau labu laiku malā pagājušajam "Jaunā laika" līderim Eināram Repšem, tagad gluži kā neapstādināmas sērgas bacilis staigā no vienas partijas spices uz citu. Politikas ārmalas stāvētājus un vērotājus neatstāj iespaids, ka politiķi nudien svēti tic tam, ka viņi ir vienlīdzīgāki par citiem tajā aspektā, ka ar viņiem ir personificējama Latvijas valsts, un tas dod tiesības atļauties vairāk un dzīvot pēc īpašākiem dubulto standartu noteikumiem nekā pārējai sabiedrībai. Vienlaikus varas elite negrib saprast, ka lietussargu protesti bija un līdzīga neapmierinātība rūgst tieši tādēļ, ka sabiedrība vēlas, lai šās varas elites vārdi iespējami pietuvotos darbiem, nevis valsts varas ietvaros notiktu nepārtrauktas interpretācijas un manipulācijas, tikko tas kādam ir izdevīgi.

Katrā ziņā pašlaik šķiet, ka, varai sildoties pašpietiekamības saulītē, plaisa aug, bet kopā ar kritisko ekonomisko situāciju diezgan izteikti veidojas simptomi, kas pieļauj jaunu vai kreisu spēku uzplaukumu jau gaidāmajā rudenī, kad sāksies priekšdarbi nākamā gada pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām.

Problēmu dzirnavas atkal griežas

Pagājušajā nedēļā diplomātijas druvās briedinātos graudus problēmu dzirnavās nācās iebērt divām Rietumos un arī visā pasaulē ārkārtīgi ietekmīgām organizācijām.

Lai arī Ziemeļatlantijas alianses spice bija visnotaļ centusies, lai izstāstītu savas pozīcijas tai Ukrainas sabiedrības daļai, kas neatbalsta savas valsts tiekšanos NATO virzienā, lai arī oficiālā Kijeva pauž, ka protestētāji vienkārši ir skaļāki nekā tie, kas atbalsta tiekšanos Rietumu un to drošības struktūru virzienā, tomēr skaļu toņu netrūka. Kaut arī pastāv versija, ka decembrī Ukraina, tāpat kā Gruzija, varētu saņemt uzaicinājumu sākt gatavošanos iestāšanās sarunām, un tikai tad šajās valstīs būs nepieciešams pilsoņu referendums, kas arī parādīs patieso sabiedrības attieksmi, nav jau nekāds noslēpums, ka Ukrainas un Gruzijas galvenā problēma šajā aspektā būs lielās kaimiņvalsts Krievijas izteikti negatīvā attieksme pret integrāciju NATO.

Krievija jau oficiāli paziņojusi, ka šāds abu valstu solis noteikti neveicinās pozitīvas Maskavas attiecības ar kaimiņvalstīm, un Kijevas virzienā pat raidīti konkrēti ekonomisko ierobežojumu draudi, kamēr NATO cenšas Krieviju mierināt, ka neapdraud tās drošību, bet rūpējas par Eiropas un pasaules miera stabilitāti. Lai kādus taktiskos trikus lietotu diplomāti, šā brīža situācijā Ukrainā un Gruzijas ceļš uz NATO solās būt gana ērkšķains un ilguma ziņā neprognozējams.

Ne mazāk sūri diplomātijas dubļi gaida Eiropas Savienības spices vadoņus. Jūnija vidū saņēmuši pārsteidzošu "nē" no Īrijas pilsoņu referenduma Lisabonas līguma jeb, vienkāršoti runājot, liberalizētās konstitūcijas sakarībā, ES vadītāji bija tik apjukuši, ka nedēļas nogalē notikušajā samitā spēja tikvien, kā nopūsties, ka nepieciešams laiks tālākas rīcības scenārija izstrādāšanai. Situācija gan nav bezcerīga, jo pie precīza politiskā menedžmenta nav izslēgts, ka pārējās ES dalībvalstis nobalso par Lisabonas līgumu un Īrija pēc tam to izdara atkārtotā referendumā. Tomēr, godīgi sakot, neticu, ka šis process virzīsies bez problēmām un klupieniem. Katrā ziņā Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kas pēc nedēļas kļūs par būtisku atslēgas figūru šajā procesā, jo no jūlija Francija būs ES prezidējošā valsts, būs kur likt savu enerģiju un diplomāta prasmes.

Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība un drošības struktūru priekšnieki rosina Saeimu atlaist KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu.
Tiek sākti Gaismaspils jeb Nacionālās bibliotēkas būvdarbi, kas izmaksās vairāk nekā 135 miljonus latu.
Latvijas okupācijas dienā pirmizrādi piedzīvo totalitāros režīmus apsūdzošā, sabiedrību šokējošā filma "Padomju stāsts".

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Premjers Ivars Godmanis tik nopietni cieš autoavārijā, ka uz laiku spiests pārtraukt pildīt valdības vadītāja pienākumus.

Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Eiropas Savienības samits beidzas bez risinājumiem Lisabonas līguma krīzes sakarībā.
Pasludināts pamiers starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu "Hamas".
Ukrainas sabiedrība šķeļas NATO aģitācijas kampaņas laikā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Eiropa šokā – vai tiešām izrādīsies, ka brīvības cīnītājs un Polijas prezidents Lehs Valensa būs bijis komunistu specdienestu aģents Boļeks?