Kurzemes Vārds

15:07 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Veram durvis uz e–pasauli?
Pauls Kaufmanis

Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta komiteja akceptēja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izstrādāto plāna projektu par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi tuvāko divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka vēlētājiem nebūs jāiet uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nobalsotu par kādu no partijām. Kā atceramies, pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa e–vēlēšanas, bija Igaunija, kur vairāki desmiti tūkstoši vēlētāju šo iespēju jau pārbaudījuši praksē.

Uzreiz gan jāsaka, ka vēlēšanu norise nebūs tāda kā, piemēram, daudzas aptaujas dažādos portālos. Lai nodrošinātu godīgas un aizklātas vēlēšanas, ir nepieciešams izveidot spēcīgu un drošu sistēmu. Sekretariāts arī min, ka e–balsošana vispārējā vēlēšanu dienā tiešsaistē būtu pāragra, tādēļ šo iespēju piedāvāts īstenot iepriekšējas nobalsošanas formā. Interesanti, ka viens no iemesliem šādam piedāvājumam ir "nespēja ātri adaptēties novitātēm". Te gan gribētu pajautāt, cik lielu uzmanību sekretariāts ir pievērsis sabiedrības izglītošanai šajos jautājumos?

Viens no priekšnoteikumiem elektroniskai dalībai vēlēšanās ir elektroniskais paraksts, kas vairumam sabiedrības joprojām ir bieži dzirdēts, bet līdz galam neizprasts jēdziens. Zināms arī tas, ka jau ieviesti vairāki e–pakalpojumi, kuros šis paraksts ir nepieciešams. Tomēr vai varam apgalvot, ka tie ir plaši pazīstami un elektroniskajā vidē bieži izmantoti pakalpojumi?

Ne mirkli nešaubos, ka jāturpina papildināt elektronisko pakalpojumu klāsts, tāpat kā nav šaubu, ka jābūt tādai institūcijai kā e–lietu sekretariāts, kas šos darbus koordinē un veic. Galvenais – lai ieviestie jaunumi funkcionētu patiešām kvalitatīvi un to priekšrocības izmantotu pēc iespējas lielāks cilvēku skaits. Citādi kāda jēga par bargu naudu izveidot pakalpojumu, kuru cilvēki neizmanto nezināšanas dēļ? Ņemot vērā e–paraksta ieviešanas gaitu, atļaušos būt nedaudz skeptisks arī par e–vēlēšanu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Katrā ziņā e–vēlēšanas varētu būt labs stimuls cilvēkiem, lai iepazītos ar e–parakstu, kas lielākajai sabiedrības daļai pašlaik ikdienā ir pilnīgi nevajadzīgs.

Kā zināms, tehnoloģiju attīstība skrien pa priekšu daudziem ikdienas notikumiem, tādēļ kavēties vienkārši nav laika, it īpaši, ja vēlamies, pēc ministres Signes Bāliņas vārdiem, panākt vai pat apsteigt Igauniju informācijas tehnoloģiju jomā. Pašlaik mums pat nav elektronisko identitātes karšu, kamēr Eiropas Savienības 13 valstis (arī Igaunija) un Īslande jau cenšas apvienot elektroniskās identitātes sistēmas, lai iedzīvotāji sabiedriskos pakalpojumus tiešsaistē varētu veikt visā ES teritorijā. Šķiet, vajadzēs diezgan iespringt, lai panāktu Igauniju, nemaz nerunājot par daudzām citām valstīm.