Kurzemes Vārds

05:05 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Mototrasē ievieš kārtību

Aizputes Pilsētas domes sēdē nolemts Misiņkalna mototrases izmantošanas laiku saskaņot ar motoklubu "MX Aizpute", pastāstīja Aizputes Domes deputāte Jolanta Berga.

Motokluba "MX Aizpute" pārstāvji paši nākuši uz pašvaldību ar ierosinājumiem, kā optimizēt Misiņkalna mototrases izmantošanu, lai tur valdītu lielāka kārtība un netiktu traucēts apkārtējo iedzīvotāju miers. Tāpēc Aizputes pašvaldība nolēma, ka treniņbraucieni mototrasē tiks atļauti otrdienās un ceturtdienās no pulksten 16 līdz 21. Savukārt sestdienās motobraucējiem trasi izmantot ļaus no pulksten 11 līdz 15.

Ārpus šiem noteiktajiem laikiem trases izmantošana būs aizliegta, un pašvaldība arī apņēmusies kontrolēt, kā šie jaunie noteikumi tiek pildīti.


Stāstīs par progresīvām metodēm

SIA "Liepājas RAS" un Vides ministrija no 10. līdz 11. jūlijam poligonā "Ķīvītes" Grobiņas pagastā rīko semināru "Progresīvās atkritumu apsaimniekošanas metodes Liepājas reģionā", informēja SIA "Liepājas RAS" lietvede Inese Brūdere.

SIA "Liepājas RAS" un Vides ministrija jau tradicionāli organizē semināru, kura laikā būs iespēja dalīties ar iegūto praktisko pieredzi un teorētiskajām zināšanām par tādām tēmām kā deponējamo atkritumu samazināšana un procesa ietekmes sviras, atkritumu pārstrādes un utilizācijas tehnoloģijas, kā arī otrreizēji izmantojamo atkritumu apsaimniekošana.

Šoreiz seminārs ir īpaši aktuāls ar to, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi gatavojas Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma piesaistei, kas dotu iespējas uzlabot atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti reģionā. Turklāt saskaņā ar Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu ir paredzēts paplašināt Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionu, pievienojot klāt Saldus rajona un daļu Kuldīgas rajona pašvaldības.

Seminārā uzaicināts piedalīties arī vides ministrs Raimonds Vējonis.


Apspriedīs grozījumus

Liepājas rajona teritorijas plānojuma grozījumu pirmās redakcijas un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana notiks no 30.jūnija līdz 15.augustam, informēja Liepājas Rajona padomē.

Plānošanas dokumenta īstenošanas ilgums ir 12 gadu. Teritorija, kuru ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana, ir Liepājas rajona administratīvā teritorija.

Sanāksme teritorijas plānojuma grozījumu un vides pārskata projekta apspriešanai notiks 18.jūlijā pulksten 11 Liepājas Rajona padomes konferenču zālē.


Būs lielāki sodi
Viktors Ulberts

Saeimas Juridiskā komisija vakar atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz stingrākus sodus par nelikumīgu būvniecību un arī kāpu izbraukāšanu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Sods par būvniecību bez tehniskajiem noteikumiem fiziskām personām plānots robežās no 100 līdz 5000 latiem pašreizējo 50–250 latu vietā, bet juridiskām personām – no 300 līdz 10000 latu pašreizējo 100–700 latu vietā. Līdz šim samērā nelielie sodi veicināja situāciju, ka samaksāt sodu ir lētāk nekā ievērot vides aizsardzības prasības. Tāpēc būvniecība ļaunprātīgi tiek uzsākta bez tehnisko noteikumu saņemšanas un vēlāk legalizēta.

Savukārt sods par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpumiem Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā būs robežās no 50 līdz 100 latiem iepriekšējo 20–50 latu vietā. Ja autovadītājs pārkāpumu gada laikā izdarīs atkārtoti, sods būs no 100 līdz 250 latiem. Līdzšinējais naudassoda apmērs daudzus neattur no kāpu izbraukāšanas – gada laikā konstatēti 352 šādi pārkāpumi.

Par minētajām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā, galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Abi šie grozījumi ir ļoti aktuāli Liepājas rajonā, kur turīgi ļaudis nereti iesāk būvēt savus namus pie jūras, nesaskaņojot attiecīgo dokumentāciju, jo bieži vien izrādās, ka būvniecību tajā vietā nemaz nedrīkst atļaut.

Tāpat Liepājas rajona piekrastes kāpas nemitīgi izdangā bezkaunīgi motociklisti un kvadriciklisti. Skaļākais gadījums notika vēl šopavasar, kad atklājās, ka kāds neapzinīgs motociklists pamatīgi drasējis pa Pāvilostas pelēko kāpu, nodarot tai ievērojamus postījumus.


Akcionāri tiekas pilnsapulcē
Pēteris Jaunzems

Vakar priekšpusdienā notika likvidācijai nolemtās akciju sabiedrības "Liepājas Cukurfabrika" akcionāru pilnsapulce.

Uzņēmuma ģenerāldirektore Valija Zabe pastāstīja, ka sapulce bija slēgta un tās dienaskārtībā bija ziņojums par pērnā gada darbības rezultātiem, zvērinātā revidenta ziņojumu, gada pārskata apstiprināšanu, kā arī valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par 2007.gada darbību. "Ražošana vairs nenotiek. Pēc plāna risinās fabrikas restrukturizācija. Pārdodam noliktavās esošos cukura krājumus. To realizāciju gan nevar saukt par visai sekmīgu, jo iedzīvotāju pirktspēja ir zema," stāstot par pilnsapulci, teica V.Zabe. Viņa apstiprināja, ka pārskata apspriešanā piedalīšoties arī bijušie cukurbiešu audzētāji, kas vēl nav saņēmuši maksājumus par atteikšanos no saldo sakņu ražošanas, taču tas neesot jautājums, kas jāapspriež akcionāru vidū, jo šīs lietas administrē Lauku atbalsta dienests.

Savukārt bijušais cukurbiešu audzētājs Ēriks Putra, kuram pieder arī sabiedrības akcijas, par pilnsapulci bija uzzinājis tikai vakarrīt pa radio. Viņš pastāstīja, ka naudu par pārstrukturizēšanos saimniecībai solīts samaksāt šī gada jūnijā, taču līdz šim brīdim tas neesot noticis. Zemnieks ļoti cerot, ka finansējums viņam tomēr tiks pārskaitīts noteiktajos termiņos, jo nauda esot ļoti vajadzīga, lai pārorientētos uz kartupeļu un rapšu audzēšanu lielos apjomos. Šim mērķim patlaban tiekot iegādāta Polijā ražota tehnika, kas gan nav tik kvalitatīva kā Holandē izlaistā, toties ir stipri vien lētāka, kā arī sakārtotas noliktavas ražas uzglabāšanai. "Es ļoti ceru, ka naudu līdz 1. jūlijam varēšu saņemt," lauksaimnieks teica.


Piensaimnieki atsakās no protestu akcijām
Pēteris Jaunzems

Sarunas, kas pirms Jāņiem risinājās starp piena ražotājiem un Zemkopības ministrijas amatpersonām, devušas rezultātus, tādēļ protestu akcijas, kuras bija iecerēts rīkot, pagaidām ir atceltas.

Lai uzlabotu situāciju nozarē, piena ražotāju kooperatīvās sabiedrības apņēmušās apvienot spēkus, lai patstāvīgi pievērstos slaukuma pārstrādei un nebūtu pilnīgi atkarīgas no pārstrādātājiem. Zemnieki pauduši apņēmību būvēt jaunu piena ražotni vai arī iegādāties kādu no pastāvošajiem uzņēmumiem. Šajā ziņā viņu skatieni apstājušies pie akcionāriem piederošajiem – "Bauskas piena" vai "Valmieras piena", taču iegādāšoties kādu no tiem par cenu, kas atbilst šo kombinātu reālajai vērtībai. Piena ražotāju mērķi ir diezgan apjomīgi. Viņi vēlas pārņemt savā pārziņā aptuveni vienu trešo daļu no Latvijā izslauktā piena, jo tikai tādējādi esot iespējams radīt konkurenci lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri līdz šim diktējuši iepirkuma cenas, dzenot zemniekus izmisumā.

Kā uzskata kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics, tagad radušās iespējas visu nolikt savās vietās. Līdz ar to nokārtosies jautājums par peļņas sadali starp ražotāju un pārstrādātāju. Zemkopības ministrija konceptuāli piekritusi piensaimnieku vēlmēm apvienoties, lai tādējādi nostiprinātu pārstrādes jaudas, un viņi apņēmusies aicināt valdību šim mērķim piešķirt valsts līdzfinansējumu. Nozares ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka vispārējo taupības režīmu un jostas savilkšanu nedrīkst attiecināt uz piena ražotājiem, kuru samilzušo problēmu risinājumam nauda esot jāatrod. "Mēs nevaram taupīt uz tādiem pasākumiem, kas ir vērsti uz ekonomikas tālāko attīstību," viņš teicis, apstiprinot apņēmību turpināt cīniņu par vienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem Eiropas Savienībā, paužot savu viedokli komisārei.

Bet tas, vai valdība piekritīs dot garantijas piena ražotāju plāniem, kļūšot zināms jūlija beigās. Līdz tam laikam zemnieki apņēmušies nerīkot protesta akcijas, kaut arī ne visi piena ražotāji atzīst, ka situācija, kurā viņi tagad atrodas, būtu kaut nedaudz mainījusies uz labo pusi. Atslābums, viņuprāt, ir tikai iluzorisks. Kāda ir amatpersonu patiesā attieksme pret zemniekiem, uzskatāmi atklāj Tautas partijas biedru Aigara Kalvīša un Gundara Bērziņa nesenie izteikumi, piedaloties piensaimnieku sapulcē Valmierā, kur viņi piena ražotājiem pārmet bāšanos biznesā, no kura neko nesaprotot, un norāj lauku ļaudis par centieniem iegādāties ērtus traktorus, tīt sienu ruļļos un ierīkot modernas fermas, kas izmaksājot ļoti dārgi. Ja lauku ļaudis dzīvotu pa vecam, kredīti nebūtu jāņem – tāds ir viņu padoms, kas zemniekus kārtējo reizi ļoti saērcinājis. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Laura" valdes priekšsēdētājas Uldis Štoss no tā izsecinājis, ka cīņa par atbalstu piena ražotājiem valdībā būs grūta, jo abi politiķi tur nosaka toni. Taču tas nenozīmējot, ka ir jāatkāpjas. "Mēs nepadosimies!" viņš teica, atzīstot, ka pagaidām gan reālu panākumu vēl neesot.

"Vieglāk jau nav kļuvis. Grūtības pastāv. Iepirkuma cena nav palielinājusies, bet degviela kļuvusi dārgāka, un tas nozīmē, ka ražošanas izmaksas aizvien turpina pieaugt," teica kooperatīva "Nadziņi 1" vadītāja Anita Pelude, kas arī piedalījās protesta akcijā Rīgā. Viņa solīja, ka interesēšoties par kooperatoru sarunām ar ministriju un piena ražotāju centieniem pārņemt savās rokās slaukuma pārstrādi, kaut arī ne visas piensaimniecības sabiedrības šajā pasākumā pagaidām esot iesaistītas. "Jāredz, kādas būs perspektīvas," teica cīravniece, neizslēdzot iespēju, ka varētu iet pulkā. Arī Nīcas dižzemnieks Dainis Skrodis apstiprināja, ka piena ražošanas nozarē iepriecinošu jaunumu vēl nav, kaut arī sarunas norit un solījumu netrūkst. "Mainījies nekas nav. Pacietīgi gaidām. Cik ilgi tā spēsim izvilkt, nezinu. Lopbarība jāgatavo, sparīgi strādājam pie siena sagatavošanas, bet par piena litru saņemam nepilnus 18 santīmus. Turpretī, ieskatoties rēķinos par degvielu, kas saimniecībai pienāk, mati saceļas stāvus," viņš sacīja.