Kurzemes Vārds

01:48 Sestdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kādam ceļojums, kādam putraimi
Kristīne Pastore

Jau gada sākumā, kad mūsu valstī inflācija sita augstu vilni, vietējās firmas, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, apgalvoja, ka šis process nekādi neiespaido cilvēku ceļotkāri un ceļojumu pieprasījums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav samazinājies. Pat gluži pretēji – palielinājies.

Šādas sarunas bija janvāra beigās. Nu ir pagājis pusgads, un līdzīgas aptaujas veiktas arī Rīgas lielākajās tūrisma firmās, kuru speciālisti visi kā viens apgalvo – inflācija nav iemesls tam, lai cilvēki atteiktos no ceļojumiem. Ir gan divas ļoti pretējas nianses šajā sakarībā. Viena no tām – cilvēki neatsakās no ceļojumiem, taču atsakās no komforta, daudzzvaigžņoto viesnīcu vietā izvēloties apmešanās vietas ar mazāku zvaigznīšu skaitu. Pie iespējamo izdevumu samazināšanas ceļojuma laikā noteikti var pieskaitīt arī to, ka cilvēki taupa uz pārtikas rēķina, plānojot, ko paņemt līdzi, lai pēc iespējas mazāk ēdamā būtu jāpērk pa ceļam, gastronomiskajiem priekiem atļaujoties vien kādu mazumiņu no apceļojamās valsts piedāvājumiem. Lai gan šī nianse nav nekas jauns – vismaz latviešiem taupīšana uz ēšanas rēķina ir gandrīz vai asinīs. Un tas nav nekas slikts.

Taču, kā atzīst tūrisma organizatori, tieši pēdējā pusgadā iezīmējas vēl kāda cita, taupībai pretēja nianse – aizvien pieprasītāki kļūst superdārgi ceļojumi uz ļoti eksotiskām valstīm. Un tas nozīmē tikai vienu – netrūkst cilvēku, kas to var atļauties. Un arī tas nebūtu nekas slikts, jo, ceļojot un iepazīstot pasauli, cilvēks savu naudu iegulda mantā, ko nebojā ne kodes, ne rūsa, bet kas dod jaunas zināšanas, prieku un pieredzi. Bet tad nāk cita ziņa, kas ir pilnīgā pretstatā dārgajām izpriecām – šomēnes atkal sāksies putraimu dalīšana trūcīgajiem iedzīvotājiem. Katram no viņiem kilogramu reizi divos mēnešos – tā paredz Ministru kabineta noteikumi.

Ja atceramies – pirms pāris gadiem trūcīgo personu atbalstam dalīja baltmaizi, taču tas izrādījās pārāk sarežģīti, jo maizīte ir produkts, kas ātri bojājas (vismaz salīdzinājumā ar putraimiem – K.P.). Palīdzēt ar pārtiku cilvēkiem, kam šajā laikā klājas visgrūtāk, protams, ir tikai slavējami, taču tā šķiet, ka šī viena putraimu paciņa divos mēnešos ir tāda acu aizmālēšana, lai ierēdņi vēlāk pateiktu – kā, bet mēs taču viņiem palīdzējām! Nē, neviens neprasa, lai dod lašmaizes vai ved uz Ēģipti vai Turciju izklaidēties, bet par to, ka plaisa starp bagātajiem un nabagajiem mūsu mazajā valstiņā ir nepiedodami liela, gan ir pēdējais laiks domāt. Lai nav tā, ka ģimenei, kas audzina vairākus bērnus, ir ļoti jākalkulē, lai viņi kopā ar klasi varētu aizbraukt ekskursijā kaut vai uz kaimiņrajonu, bet ģimenes kopējo ceļojumu kaut kur tepat pa Latviju nākas atlikt un atlikt. Un tā vietā priecāties, ka nu būs putraimi. Pazemojoši!