Kurzemes Vārds

04:59 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Pētīs mežu īpašnieku samezglojumus
Pēteris Jaunzems

Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošā pētniece Lelde Vilkriste informēja "Kurzemes Vārdu" par Liepājas rajona mežu īpašnieku aptaujām, ko paredzēts veikt, lai noskaidrotu viņu vēlmes un vajadzības, uzzinātu problēmas un viedokļus mežu apsaimniekošanas jautājumos, kā arī novērtētu, kā atsevišķu mežu īpašnieku darbība izskatās uz kopējā fona.

Aptauju, ko īstenos pēc īpaši izstrādātas metodikas, finansēs par Meža attīstības fonda pētījumiem atvēlēto finansējumu. Šādas aptaujas jau notikušas gan 2001. gan 2004. gadā. Katrā reizē ziņu ievākšanai izraudzīti citi valsts rajoni. Šogad aptauju paredzēts veikt Liepājas, Madonas un Daugavpils rajonā. Ir zināms, ka mūsu rajonā ir aptuveni 7 tūkstoši meža īpašnieku. Protams, tik lielu cilvēku skaitu aptaujāt ir problemātiski, tādēļ aptaujas organizatori katrā no rajoniem informācijas apkopošanu paredzējuši veikt tikai trīs pagastos. Mūsu pusē šis gods uzticēts Cīravas, Embūtes un Grobiņas pagastam. L.Vilkriste ziņo, ka aptaujas rezultātā iegūto informāciju un datus izmantos, lai konsultāciju jomā pilnveidotu valsts sniegto atbalstu mežu īpašniekiem.


Vēstule
Papes ezeru spēj glābt pārgāzne

Atsaucoties uz "Kurzemes Vārdā" daudz iztirzāto problēmu par Papes ezera ūdens līmeņiem un tās apspriešanai veltīto amatpersonu sanāksmi, vēlos izteikt arī pensionēta, Liepājas rajona meliorācijas problēmām daudzus gadu desmitus veltījuša hidrotehniķa viedokli.

Katrs velk uz savu pusi

Ezera problēmas ir risinātas jau daudzus gadu desmitus, pat vairākus simtus, un tās nevar atrisināt tikai amatpersonas bez speciālistu izstrādātiem priekšlikumiem, kuri pamatoti ar daudzu gadu novērojumiem un teorētiskiem aprēķiniem. Par Papes ezera ūdens līmeņa režīmiem šādi pētījumi ir veikti un priekšlikumi izteikti daudzu gadu gaitā, sākot no 19.gs. otrās puses. Ūdens režīma regulēšanai būvētas un sagruvušas vairākas (pat piecas) slūžas, ilgstoši bijis nodarbināts algots apkalpes dienests. Mainoties laikiem un daļēji arī ezera saimnieciskās izmantošanas mērķiem, nedaudz mainījušies arī speciālistu piedāvātie, ezerā nodrošināmie ūdens līmeņu augstumi, kurus katrs ieinteresētais izmantotājs velk uz savu pusi, reizēm ietekmējot arī slūžu apkalpotāju cilvēcisko faktoru.

Par pēdējo, jaunāko, ezera ekspluatācijai rekomendēto labāko ūdens līmeņu režīmu var atzīmēt 1997.gadā "Melioprojekta" izstrādātos "Papes ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus". Tajos ir zinātniski pamatots, dabas kaprīzēm un saimnieciskām vajadzībām iespējami pielāgots ūdens līmeņu režīms dažādos laikposmos visa gada garumā. Amatpersonu uzdevums tādējādi būtu tikai darīt savu darbu un nodrošināt ūdens līmeņu uzturēšanas iespējas ilgstošā laikposmā.

Kā jau pieminēju, visas daudzu gadu garumā būvētās slūžas kā svešķermeņi dabā ir agrāk vai vēlāk nolietojušās, sabrukušas pilnīgi vai daļēji un savas funkcijas nepilda. Arī diennakts apkalpes personāls visa gada garumā būtu smags finansiāls slogs pašvaldībām. Speciālistu vidū līdzīgos gadījumos ir pazīstams cits ūdens līmeņu regulēšanas veids – ūdens pārgāzne, kas kautrīgi pieminēta arī Rucavas amatpersonu sanāksmei veltītajā rakstā.

Traucēja birokrātija

Jautājumu risināt 2007.gadā uzņēmās Pasaules dabas fonda pārstāvji saskaņā ar projektu "Life – Nature". Konkursa kārtībā tika pasūtīts un izstrādāts Papes ezera ūdens līmeņu regulēšanas tehniskais projekts. Izstrādāšanas gaitā iepazinos arī ar pasaules pieredzi līdzīgu jautājumu risināšanā. Ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem tika pamatota iespēja "Melioprojekta" rekomendētos ezera ūdens līmeņu augstumus nodrošināt dabiskā ceļā bez slūžām, liekot ūdeņiem plūst pāri dažāda augstuma un platuma akmens bēruma pārgāznēm. Ar noteikumu – jo augstāks līmenis ezerā, jo garāka novadošā pārgāzne un ātrāka ūdens novadīšana. Akmens pārgāznes ir drošākas pret izskalošanos, vieglāk un lētāk būvējamas, arī remontējamas un galvenais – to ekspluatācija neprasa cilvēka pastāvīgu klātbūtni.

Operatīvi jautājumu risinot, arī pārgāžņu izbūvei būtu bijuši līdzekļi no Pasaules dabas fonda. Jautājuma atrisināšanā iejaucās amatpersonu birokrātiskie šķēršļi. Laikā netika noformētas ezera īpašuma tiesības, nenotika būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana, tās atbilstības noteikšana pašvaldību teritoriālajam plānam, Nīcas pagasta Būvvaldes arhitektūras–plānošanas uzdevuma izstrāde un vēl vairāki līdzīgi juridiska rakstura šķēršļi projekta noformēšanai un tālākai īstenošanai.

Līdz ar to nokavēja būvniecības uzsākšanu un zuda Dabas fonda līdzekļu izmantošana šim nolūkam. Šķēršļus novēršot un piesaistot pārgāžņu izbūvei nepieciešamos līdzekļus, projektu varētu viegli pilnveidot un īstenot. Tas nodrošinātu dabisku ūdens režīma regulēšanos samērā optimālās, tuvās "Melioprojekta" rekomendētajās robežās un novērstu ieinteresēto resoru nevajadzīgos strīdus un iespējas līmeņu augstuma jautājumā pavilkt deķīti uz savu pusi.

Viesturs Vīksna,
būvpraksē hidromelioratīvajā būvniecībā sertificēts inženierzinātņu maģistrs


Atkal aicina aplūkot Nīcas dārzus

26.jūlijā notiks tradicionālā Nīcas Dārzu diena, kad interesenti varēs aplūkot sētu daiļdārzus, informēja Nīcas pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime.

Nīcas Dārzu diena norisināsies jau ceturto gadu. Un šogad savu sētu vārtus apskatei piekrituši vērt "Lūšu", "Sīpolu", "Rubeņu", "Rudzīšu" un "Valtu" saimnieki.

Dalībnieku reģistrācija – Nīcas parkā no pulksten 9 līdz 15. Bet sētu skaistumu interesenti varēs vērtēt no pulksten 10 līdz 18.

Ja pasākumu vēlas apmeklēt lielākas grupas, būtu vēlams, lai tās iepriekš pieteiktos pa tālruni 63489495 vai 28313084.

Nīcas Dārzu diena aizsākās 2003.gadā, kad tur notika puķu draugu saiets. Interese par nīcenieku veikumu bija tik liela, ka aizvien uz šīm dārzu dienām brauc lielas ekskursantu grupas.


Izbūvē ielu apgaismojumu

Par Sakas Novada domes līdzekļiem iesākta Pāvilostas ielu apgaismojuma izbūve, pastāstīja domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Ielu apgaismojuma būvniecības darbi noris vecajā Pāvilostas daļā, Krastu, Celtnieku un Lašu ielā. Darbus veic SIA "Pro Energo", kas vecos koka stabus ar vadiem nomaina pret zemē ieraktiem kabeļiem. "Piekrastes apdzīvotajās ielās tas ir ļoti aktuāli. Kad pie mazākā vēja pūtiena saskārās gaisvadi, apgaismojums pazuda. Tagad šī problēma būs atrisināta," norāda U.Kristapsons.

Sākotnēji bija paredzēts, ka šim mērķim izlietos valsts piešķirto dotāciju par iesaistīšanos novadu veidošanā, taču Sakas Novada dome ir to pašvaldību skaitā, kuras šogad, visticamāk, šo naudu nesaņems. Taču ielu apgaismojuma sakārtošanu pašvaldība uzskatīja par neatliekamu, tāpēc šai vajadzībai atvēlēja 29 tūkstošus latu no Ceļu fonda līdzekļiem.


Piena frontē nav miera
Pēteris Jaunzems

Lauksaimnieki pauduši sašutumu par Latvijas Piensaimnieku paziņojumiem par it kā sadrumstalotības veicināšanu, kas izplatīti sakarā ar piena pārstrādes uzņēmumu veidošanu, ko uzsākušas kooperatīvās sabiedrības. "Zemnieku saeimas" sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne izteikusies, ka šāda piena pārstrādātāju reakcija tikai liecina par viņu bailēm, ka tiem var pietrūkt valstī ražošanas izejvielu.

Tomēr piena ražotāji neapstāsies, jo meklēt tālredzīgu risinājumu, lai izkļūtu no strupceļa, kas izveidojies, viņus spiež vēlēšanās izdzīvot un turpināt strādāt. Tomēr piena iepirkuma cenas straujā pazemināšanās šādu iespēju liedz. To apstiprināja arī kooperatīvās sabiedrības "Nadziņi 1" vadītāja Anita Pelude, kura uzskata, ka pārstrādes uzņēmuma veidošanā vai arī iegādē vajadzētu aicināt iesaistīties visām kooperatīvajām sabiedrībām. "Atbalsts piena ražotāju kooperatīviem ir pats svarīgākais, citas koncepcijas piensaimniecības glābšanai nav. Tikai apvienojot apjomu, piena lopkopējus var izvest no krīzes," sacījis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lauksaimnieki uzsver, ka vaina samezglojumos, kas radušies, meklējama galvenokārt pašu pārstrādātāju attieksmē un līdzšinējā rīcībā. "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēris, ka ražotāji izpētījuši un izanalizējuši visus iespējamos darbības variantus, lai stabilizētu ienākumus no ražošanas. Ir iepazīta arī Eiropas Savienības pieredze, kur attiecība starp piena cenu veikalā un to samaksu, ko saņem ražotājs, ir 2:1, nevis tā, kā tas ir pie mums, kur lauvas tiesa no ieņēmumiem tiek tirgotājiem un pārstrādātājiem.

"Visefektīvāk tirgu stabilizē lauksaimnieku kooperatīvu īpašumā esoši pārstrādes uzņēmumi," izteicies J.Lazdiņš. Viņaprāt, līdz šim pārstrādātāji gadiem ilgi neracionāli investējuši naudu, taču šie ieguldījumi neesot attaisnojušies un nav palīdzējuši nonākt pie tādām iepirkuma cenām, kādas pastāv citur Rietumvalstīs. Patlaban Latvijā izveidojusies netaisnīga situācija, kad piena patērētāji ir spiesti maksāt dārgi, jo veikalos Latvijā piena cenas ir starp augstākajām Eiropā, bet slaukuma ražotāji saņem to, ko viņiem atmet.

Un tomēr lauksaimnieki atzīst, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārmetumiem par stratēģijas trūkumu nozarē un vājo ministra darbu varot piekrist. "Mēs esam vienā dārziņā un kopjam vienas un tās pašas rozes," tēlaini izteicies kooperatīvās sabiedrības "Trikāta KS" valdes loceklis Uldis Krivārs, kategoriski noliedzot apgalvojumus, ka krīzes situācija piensaimniecībā valstī tiek veidota mākslīgi. Bet Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca paudusi cerību, ka zemnieki, pārstrādātāji un tirgotāji piena ķēdē uzvedīsies atbilstoši tirgus likumiem, jo Eiropā un pasaulē pēc piena produktiem pastāv milzīgs pieprasījums un ražotājiem ir jādod iespējas iekļūt šajā plašajā tirgū, jo pretējā gadījumā to izdarīs viņu konkurenti.


Lauku mielastam pulcēsies Kuldīgā

Bioloģisko zemnieku, biedrības "Slow Food" un lauku audzējuma pārstrādātāju rīkotais ikgadējais sarīkojums "Lauku mielasts", kas pirms tam notika Liepājā, Preiļos un Madonā, šovasar tiek organizēts Kuldīgā. Par to presi informējis biedrības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš.

Sarīkojums paredzēts 19.jūlijā, un piedalīties tajā ir aicināti bioloģisko zemnieku saimniecību īpašnieki un pavāri no visas Latvijas. Viņus sagaida dažādi jauki pārsteigumi. Piemēram, ciemiņi no Austrijas apsolījuši sniegt koncertu, kuros paredzējuši muzicēt uz dārzeņiem, bet pēc priekšnesumiem instrumenti tikšot nodoti pavāru rīcībā un tikšot izmantoti dažādu neparastu ēdienu gatavošanai. Organizatori apgalvo, ka esot padomājuši arī par citiem saistošiem pasākumiem, tāpēc "Lauku mielasta" dalībniekiem garlaikoties nenākšoties.