Kurzemes Vārds

22:50 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tas nebija sapnis, tā bija īstenība

Aija Engelmane

Otrdienas vakarā Liepājas teātrī ar neatlaidīgiem aplausiem, kas mijās ar klusumu, kad, šķita, publika pat neelpo, līdz ilgstošām stāvovācijām nobeigumā izskanēja pasaulslavenā kamerorķestra "Kremerata Baltica" un paša Gidona Krēmera koncerts.

Šā gada orķestra festivāla "Spēlējam (arī) klasiku" noslēdzošais koncerts notika pie mums. Kamerorķestris "Kremerata Baltica" savas darbības vienpadsmit gados uzstājies pasaules prestižajās koncertzālēs, kurās tam uzgavilējuši izsmalcināti un zinoši klausītāji. Katru gadu orķestris dodas piecās, sešās koncertturnejās, tas ierakstījis septiņpadsmit kompaktdisku labākajās ierakstu kompānijās. Taču līdz šim orķestra ceļi nebija skāruši Liepāju.

Tiesa gan, cītīgākie "Kremeratas" fani no 2004.gada var baudīt kamerorķestra ikgadējos festivālus nedēļas garumā Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis". Atceros vienu no tiem – "Šostakovičs un Šnitke – nepagājušais gadsimts", kad nakts koncertā Siguldas ev. lut. baznīcā skanēja D.Šostakoviča sarežģītais un filozofiskais stīgu kvartets. To atskaņoja tik meistarīgi, ka mana mazmeita Ieva sēdēja kā sastingusi. Lūk, mēraukla, visaugstākais izpildījuma etalons, kas fascinē klausītāju. (Būtu šī mūzika vidēja izpildījuma līmenī, diez vai tīne to tik uzmanīgi klausītos.)

Tikpat meistarīgi, atraisīti un spilgti klausītājus uzrunāja otrdienas koncerts. Ievadošais Arvo Perta "Cantus" stīgu orķestrim un zvaniem kā meditācija par nāves tēmu izskanēja lakoniski ar zināmu nolemtību. Cik daudzveidīgi var skanēt šie radniecīgie instrumenti, izmantojot visdažādākos spēles paņēmienus, mainot stilu, tempu, atklājās Bendžamina Britena "Variācijās par Frenka Bridža tēmu". Solistu Evas Binderes un Andreja Goļikova saspēlē J.S.Baha koncertā divām vijolēm bija gan baroka mūzikas līniju skaidrība un motorika, gan lēnās daļas apgarotība.

Un tad jau uz skatuves nāca meistars, vijoles burvis, orķestra izveidotājs un iedvesmotājs – Gidons Krēmers. Viņš savos mūziķa mācekļa gados ne vienu reizi vien koncertējis Liepājā. Ciklā "Liepājas vasara" Gidons Krēmers muzicēja kopā ar mūsu simfonisko orķestri maestro Valda Vikmaņa vadībā. Un kaut arī pagājuši daudzi gadi, man vēl spilgtā atmiņā solokoncerts Melngaiļa koncertzālē un virtuozi sarežģīto H.Ernsta variāciju par īru melodijas "Pēdējā roze" tēmu vijolei solo atskaņojums.

Gidona Krēmera personības starojums liek elpot kopā ar viņu, pārdzīvot mūziku kopā ar viņu un pilnībā pārņem klausītāju. Vairākus gadus ar orķestri sadarbojas sitaminstrumentu virtuozs vibrafonists Andrejs Puškarjovs. Georga Pelēča skaņdarbā "Plaukstošais jasmīns" vijolei, vibrafonam un stīgām iemirdzējās svaigas, neparastas tembra krāsas. Un pašlaik visbiežāk spēlētā Astora Pjacollas izaicinošā mūzika bija kā radīta koncerta izskaņai. Izskaņai, pēc kuras šīs muzikālās atmiņas būs ne tikai dienu garumā. Tāpēc tik atbilstošs bija domes priekšsēdētāja pirmās vietnieces Silvas Goldes teiktais: "Tas nav sapnis, tā ir īstenība."

P.S. Maestro Gidons Krēmers ir brīnišķīgs stāstnieks. Pašlaik var iegādāties viņa pēdējo, autobiogrāfisko grāmatu "Ceļā". Atgādināsim, ka 2004.gadā tulkotāja liepājnieka Vinifreda Krauča latviskojumā iznāca vēl viena slavenā vijolnieka autobiogrāfiskā grāmata – "Virstoņi".