Kurzemes Vārds

17:15 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Cik droši jūtamies uz ielas?

Iespējams, par tālāk rakstīto iebildīs tie cilvēki, kuri ieceri Liepājas centrā rīkot autoralliju uzskatīja par kaut ko līdzīgu ceļa pavēršanai citplanētiešu iebrukumam pilsētā, kas apdraud visu un visus. Un neņēma vērā, ka savulaik ierasta lieta bija motobraucēju ātrumsacensības Dienvidrietumu rajona ielās un vēlāk turpat notika arī autosacīkstes, bet kā pierādījumu savam uzskatam minēja to, ka, lūk, šī rallija pirmajos posmos Liepājas rajona ceļos kāda sacīkšu mašīna jau iekūleņojusi skatītājos, kāda ietriekusies aiz norobežojuma stāvošajā autobusiņā, un abos gadījumos cietuši cilvēki.

Kamēr būs šādas sacensības, tikmēr nāksies rēķināties ar negadījumiem, gan sportistu, gan skatītāju izraisītiem. Un, tāpat kā nevienam sportistam piespiedu kārtā neliek piedalīties sacensībās un riskēt, tā arī nevienu skatītāju ar varu nedzen iet skatīties.

It kā varētu pievienoties bažām, ka, saskatījies sacīkšu mašīnas joņojam pa Liepājas ielām, dažs labs var gribēt pats pamēģināt to ikdienā. Tikai – kāpēc runāt par to iespējamā formā? Jo vai tad bez visa rallija ikdienā neredzam, kā automašīnas un motocikli kaukdami traucas pa pilsētas ielām, apdraudot ne tikai sevi, bet arī gājējus un citus braucējus? Un šādu braukšanu uzskata kā pašu par sevi saprotamu.

Protams, klauvēt pie trakulīgu, nemākulīgu vai iereibušu braucēju sirdsapziņas ir lieki, un katram tādam šmurgulim policists arī klāt neizstāvēs. Taču esmu pārliecināts, ka avāriju un traģēdiju būtu mazāk, ja Liepājas ielās nevaldītu visatļautība. Un ne jau Ceļu policijas reidi te līdzēs, un ne jau vienā nedēļā, vienā mēnesī vai pat vienā gadā panākama situācija, ka braucēji baidās pārkāpt satiksmes noteikumus, zinot, ka pāris minūšu dižošanās, redz, ko es varu atļauties, nav tā vērta un sods būs ļoti bargs. Bet kā panākt to – tas ir to uzdevums, kuri atbildīgi par drošību pilsētā. Un, ja likums neparedz rīkoties bargi, tad likums ir jāmaina.

Kad kāds braucējs ietriecas mājas sienā, kokā, stabā, autobusu pieturas nojumē vai uz gājēju pārejas notriec cilvēku, esam laikrakstā jautājuši, vai beidzot tā nebūs mācība, lai policija nopietni sāktu rūpēties par drošību? Tagad jājautā pilsētas vadītājiem: cik ilgi jutīsimies nedroši, izejot no mājām? Iet vai neiet skatīties ralliju – tā ir katra paša izvēle, bet uz ielas cilvēkiem jāiziet.

Andžils Remess