Kurzemes Vārds

06:37 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Āžukalnos" cenšas izsmelt sausu vasaras labumu aku

Pēteris Jaunzems

Gadiem ritot, cilvēkam spēka kļūst aizvien mazāk, un gribot negribot pienāk brīdis, kad nepieciešams paškritiski izvērtēt, ko viņš spēj un ko vairs nejaudā celt. Tomēr tas nenozīmē, ka vispār ir jāsviež, kā mēdz sacīt, plinte krūmos. Ja Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Āžukalni" saimnieki Ērika Ržepicka un Ārvaldis Brencis vairs neaprūpē piena govju ganāmpulku, kā tas bijis senāk, tad nekas netraucējot viņiem aprūpēt bites, kā arī audzēt zemenes, avenes un upenes. Bet pirms trim gadiem tām pievienojušās arī greznu pinumu darināšanai nepieciešamās klūgas, ko iegūst, kultivējot kārklus. Tādējādi no pavasara līdz pat vēlam rudenim tiem izdodoties izsmelt sausu gandrīz visu pieejamo vasaras labumu aku.

Ogulājus izraut necēlās roka

Saprotams, ka šāda pārkārtošanās no lopkopības uz dārzkopību neesot notikusi uzreiz, bet prasījusi vairākus gadus. Ērika atcerējās, ka pievērsties upenēm lielākos apjomos viņu pamudinājuši SIA "Pūres dārzi" ogu pārstrādātāji, jo arī mūspusē toreiz izveidojies uzņēmums "Ābolīts", kas plānojis cieši sadarboties ar tukumniekiem. Sākumā zemnieki ar to slēguši līgumus arī par lauka gurķu audzēšanu. Tomēr, kā tas nereti atgadās, cilvēks gan labi visu izdomā, taču dzīvei labpatīk ieviest savas korekcijas, kas nesakrīt ar plānoto.

Izrādījies, ka "Pūres dārziem" daudz izdevīgāk sadarboties ar Polijas un citu zemju lauksaimniekiem nekā ar pašmāju zemes arājiem, un bunceniekiem nācies domāt, ko iesākt ar aptuveni pustūkstoša krūmu plašo plantāciju. Labi iesakņojušos ogulājus, kas jau bija sākuši sparīgi ražot, ārā raut necēlusies roka, tādēļ viņi sākuši apgādāt Pētertirgu. Tur ražu liepājniekiem un pilsētas viesiem pārdevusi un arī tagad to turpina darīt meita Patrīcija Andersone. Viņa apgalvo, ka svaigajam gardumam Pētertirgū netrūkst pieprasījuma.

Lai ogu sortiments būtu plašāks un to realizācijas termiņš izstieptos maksimāli garš, "Āžukalnos" lielākās platībās iekopuši arī zemenes un avenes. Tagad arī to raža dodas uz Liepāju. Upeņogu cena pašlaik svārstoties no 1,30 līdz 1,50 latiem par kilogramu. "Ja esmu atvedusi 70 kilogramu ogu, man tās jārealizē, kamēr ir svaigas, tāpēc nevaru prasīt augstu cenu," sacīja tirgotāja.

Palīgā nāk skolas bērni

Saimniece atzina, ka tagad ogu stādījumi gan nedaudz sašaurināti, jo mājās trūkstot spēku, lai ogas laikus novāktu. Talciniekus pagastā nevarot pat ar uguni sameklēt. Lielākā daļa cilvēku aizbraukuši kur kurais, strādātāju trūkst. Īpaši cimperlīga esot aveņu ievākšana, jo to sārtie uzpirkstenīši ir sulīgi un maigi, tādēļ no gandrīz metru augstajiem dzinumiem jānoņem saudzīgi. Tas esot nogurdinoši. Lasītāji sūdzoties, ka netur muguras. Arī Ērika pati šo darbu nespējot strādāt. Pie upeņu vai ērkšķogu krūmiem, kas ir zemāki, vismaz varot kādu brīdi apsēsties. Tad arī groziņi pildoties straujāk.

Tomēr ik vasaru ogu lasīšanā tiekot iesaistīti skolasbērni, kas brīvdienās labprāt nopelna kādu latu. Turklāt samaksa nav slikta, jo saimnieki necerot kļūt bagāti, bet tikai gribot nopelnīt kaut ko pie pensijas, tādēļ daloties ieņēmumos ar talciniekiem. Pie avenēm, ja čakli strādā, izdodoties saņemt pat vairāk nekā piecus latus dienā, jo par kilogramu ogu tiekot maksāti 40 santīmu. Patrīcija teica, ka sākumā labprāt izpalīdzējuši dēla Ata draugi, bet tagad dārzā sastopama meita Dana ar savām draudzenēm Sabīni un Aneti, un Ēvalds. Upeņu novākšanā, kur darbu apjoms ir liels, iesaistoties vēl arī citi puiši. Kaut arī ērkšķogu krūmi skrāpē rokas, vislabprātāk skolasbērni vācot to ogas, jo tās ir lielākas un darbs sokas veicīgāk. Taču galu galā iznāk, ka mazie cinīši gāž lielu vezumu.

Protams, ogošana neilgst cauru dienu. Saimnieki saprot, ka bērniem nepieciešams gan izbaudīt vasaras priekus, gan ieturēt sātīgas pusdienas. Kad pāris stundu nostrādāts un muguras sasvīdušas, talcinieki dodoties izpeldēties netālajā Dzirnavu dīķī vai arī izvingrinot rokas, spēlējot bumbu. Zēni nelaižot garām iespēju pamakšķerēt. Reizēm laimējoties izvilkt itin prāvus lomus.

Ogas ēd svaigas vai sablenderē

Par ogu ražu mūspusē šovasar nudien nevarot sūdzēties. Kaut gan sākumā baiļojušies. Maijā uznākušais sausums žāvējis ārā zemenes. Ērika teica, ka dīķi izpumpējuši gluži tukšu, lai aplaistītu stādījumus. Tādēļ avenēm ūdens neesot palicis, un šķitis, ka nekas prātīgs no tām šogad nesanāks. Arī mežu izcirtumos, cik dzirdēts, avenāji izkaltuši. Tomēr iznācis patīkami vilties. Aveņu ogas ir lielas, kārdinošas un kaitēkļu neskartas.

Vislabāk tās lietot svaigas. Ievārījumi, kā sprieda Ērika, vairs neesot cieņā. Tagad ogas mēdzot sablenderēt un tad likt saldētavā. Tad tās arī ziemā garšo kā svaigas. "Āžukalnos" audzē vairākas šķirnes. Visprāvākās ogas dod šķirne "Norma", toties saldāks kārums nogatavojoties uz šķirņu "Zorenta" un "Kirzač" zariem. Ražīga esot arī šķirne "Rubin", kas mūspusē skaitoties diezgan izplatīta.

Saimniece pastāstīja, ka aveņu dārzam, gluži tāpat kā zemeņu laukiem un upeņu plantācijai, ir jābūt saules labi apspīdētiem. Tādēļ rindstarpas gar avenāju stādījumiem veidojuši divus metrus platas, bet, lai tās neaizaugtu, regulāri izpļaujot. Augu mēslošanai pielietojot "Kemiru". Vislielākā nelaime avenājiem esot mizas plaisāšana. Lai tāda nesāktos, tūlīt pēc ražas novākšanas vecie dzinumi tiekot izgriezti.

Rapši pieveikšot bites

Saimnieks, kas līdz šim bija viszinoši klusējis, iesaistījās sarunā, tiklīdz tā aizskāra biškopību. "Par to būs garš stāsts, jo ministrs Roze grib nobeigt bites," strikti teica vecais vīrs, sākot šķetināt savu, pie stropiem stāvot savirpināto pārdomu kamolu. Sagrautās cukurfabrikas un likvidētie cukurbiešu lauki esot tikai puse no nelaimes, kas mūsu valsts lauksaimniecību piemeklējusi.

Otru pusi bēdas drīz vien sagādāšot rapšu audzēšana. Buncenieks ir pārliecinājies, ka tas medus, ko bites ievāc kā viens liels paklājs dzelteni ziedošajos laukos, nevienam neesot vajadzīgs. "Pircēji no tā atsakās, tas medus ir ne tikai balts, bet arī drīz sacukurojas. Kam tāds vajadzīgs?" viņš teica. Turklāt rapšu lauki tiekot apstrādāti ar dažādām indēm, kuras bitēm ir nāvējošas. Neesot grūti iedomāties, kas notiks ar dravām, ja rapšu sējumi vērsīsies plašumā.

Pagaidām gan "Āžukalniem" laimējies izvairīties no rapšu sējumu tuvuma, jo saimniecība atrodoties vietā, kur apkārtējās zemes savulaik nav meliorētas. Taču tāds prieks, kā sprieda Ārvaldis, viņus nepavadīšot ilgi, jo eļļas augu platības nemitīgi paplašina, un valdība tādu rīcību cenšas tikai atbalstīt.

Bet labu alternatīvu zemenēm, avenēm un upenēm saimnieki saskata kārklu audzēšanā. Šai nodarbei viņi pievērsušies pēc tam, kad izlasījuši sludinājumu laikrakstā, ka Rīgas firma "Pinumu pasaule" mudina zemniekus to darīt, slēdz ilgtermiņa līgumus un turklāt apņemas apgādāt audzētājus ar stādāmo materiālu. Atsaucoties šim aicinājumam, "Āžukalnos" bijušā kartupeļu tīruma vietā izveidots pushektāru liels kārklu lauks, ko pirmajā gadā, kamēr spraudeņi kārtīgi iesakņojušies, nācies arī izravēt. Pēc tam gan vairs nekas neesot jādara, tikai jāgaida rudens, kad sākas jauno dzinumu pļauja. Pirmo kārtīgo ražu pieredzējuši pērn – trešajā gadā pēc iestādīšanas, kad klūgas izaugušas divus metrus garas. Tās tiekot pļautas ar trimeri un sietas kūlīšos. Par tūkstoti klūgu audzētājam maksājot 3,5 latus. Samaksa būtu lielāka, ja zemnieki uzņemtos arī kārklu dzinumus novārīt un nomizot, taču tas neesot viņu spēkos. "Lielas pūles audzēšana neprasa, bet tomēr kāds kapeiķis rudenī, tieši tad, kad beigušās ogas, mums sanāk," paskaidroja saimniece.