Kurzemes Vārds

08:19 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Manā un tavējā Liepājā

Liepas zied
Mīlestības, ģimenes, prieka, veselības un Liepājas koks
Nora Driķe

Rīgas ielu, kas pirmā sagaida Liepājas stacijā izkāpušos iebraucējus, par pārāk skaistu nenosauksi. Bet tajās dienās, kad šajā citādi paskarbajā ainavā sajaucas ziedošo liepu un siltas maizes aromāts, kuru vasaras siltais gaiss nes no ceptuves, – tad labākas apsveicināšanās ar šo pilsētu nevar būt.

Jaunu liepu maz

Sestdien Latvijas Dendrologu biedrība paziņos, kura ir Latvijas skaistākā liepa. Šķiet, tā nebūs Lejaskurzemes liepa. Konkurss bijis kluss, un tajā piedalījušies maz cilvēku no Liepājas rajona. Pērn parastā liepa – vienīgā īstā Latvijas liepa – bija pasludināta par Latvijas gada koku, tā pievēršot uzmanību tam, ka šīs sugas liepas no pilsētām un apstādījumiem strauji izzūd. Latvijā jau arī sen vairs nav dabisko liepu mežu, lai gan liepas vietām atrodamas Zemgales upju ielejās platlapju mežos.

Liepājā liepu ir ļoti daudz, bet saskaitītas tās nav. Vai tas ir pilsētai raksturīgākais koks? Iespaidi ir dažādi. Viens no Latvijas slavenākajiem dendrologiem Andris Zvirgzds esot izteicies, ka viņš Liepāju drīzāk sauktu par kaštanku tās kastaņu dēļ. Kastaņām jau arī nav ne vainas, tāpat kā jebkuram veselīgam kokam.

Ielu apstādījumos liepas – skaitā mazāk nekā divdesmit kociņu – pēdējoreiz stādītas Peldu ielā 2006.gadā, pastāsta SIA "Komunālā pārvalde" dārzniece Aiga Stoņus. Savukārt ar pilsētas domes Vides daļas svētību no 2000. līdz 2004. gadam Liepājā iestādītas 167 Holandes liepas, taču pēdējos gados apstādījumos priekšroka dota citiem kokiem – sarkanajam ozolam, vītolam, melnalksnim, Zviedrijas pīlādzim. Šogad Brīvības ielā nozāģēto vītolu ielā stādīs melnalkšņus. "Ir jābūt arī daudzveidībai," uzskata A.Stoņus.

"Prioritāte nav liepām, jo tām veidojas lapu izsvīdums, kas cilvēkiem nepatīk, tām ieviešas kaitēkļi, laputis. Atjaunojot stādījumus, vērtējam, vai koku suga iekļausies ainavā, pieskaņojam to arhitektūrai. Šaurā ielā kokam ar platu vainagu nebūs vietas, bet platā ielā mazs kociņš neizskatīsies," stāsta domes Vides daļas ainavu arhitekte Alda Damberga. Viņa atzīst, ka laikā, kad pilsētā intensīvi būvē mājas, ielas, atjauno komunikācijas, koks no pilsētas tiek izspiests. "Pēc noteikumiem kokus nedrīkst stādīt tuvāk par 1,5–2 metriem no apakšzemes komunikācijām. Komunikācijām ir prioritāte, kokiem nereti vairs nav vietas," saka A.Damberga. Viņa arī pažēlojas, ka jaunajiem kociņiem klājas ļoti grūti, tie ļoti daudz cieš no vandaļiem, tiek nolauzti un ir nemitīgi jāatjauno, un tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām.

Kāpēc tieši liepa?

Liepa ir pilsētas ģerboņa koks. Tātad pirms četrsimt gadiem tam vajadzēja būt īpašam kokam toreizējo liepājnieku acīs. Kādēļ? Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš stāsta, ka nav ziņu par to, ka Liepājas apkārtnē būtu bijušas kādas izcilas liepu audzes, un pilsētas nosaukums, domājams, ir tikai skaniska sakritība ar šo skaistā koka vārdu. Taču liepa ir bijusi sevišķas nozīmes koks gan latviešiem, gan vāciešiem, kuri toreizējā mazajā miestiņā bija galvenie noteicēji. Latvieši vēl tagad mēdz stādīt liepas, gan meitām piedzimstot (tāpat kā ozolus – dēliem), gan precoties. Liepa tiek uzskatīta par mīlestības un ģimenes koku, arī par sievietes vai sievišķības simbolu. Latvijas simboliskie koki esot divi – liepa un ozols. "Aiz upītes auga ozoliņi, pretim auga liepu rinda, kas ozolus kaitināja." Latvijā vēl saglabājušās dažas Elku liepas – diži senču svētkoki.

Mūsu priekštečiem liepa bija arī ļoti svarīgs koks no praktiskā viedokļa: vieglā koksne bija parocīga karošu grebšanai, dobumainie koki kalpoja kā bišu koki. Liepu lūki derēja apavu darināšanai, bet biezā lapotne sniedza ēnu.

Arī senie ģermāņi un slāvi pielūguši liepas kā svētus kokus. Uzskatīts, ka liepa spēj atvairīt zibeni un uzņemt sevī cilvēku slimības. Vācijā ir saglabājušās un tiek aizsargātas savdabīgi veidotas liepas, kuras sauc par Tanzlinde jeb deju koku, pastāstīja Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktors, Dendrologu biedrības vadītājs Andrejs Svilāns. Šo liepu vainags tika veidots, apakšējos zarus piesaistot koka režģu konstrukcijai tā, ka zemākie zari, papildināti ar dēļiem, veidoja otrā stāva grīdu, bet lapotne – it kā augstu koka paviljona jumtu. Uz lapeni veda speciāli ierīkotas trepes. Tā izveidojās telpa, kurā vasarās svinēt svētkus, dejot, kurā nav karsti. Tā ir pagānisma laika tradīcija, kad ģermāņi pielūguši liepu kā mīlestības un prieka dievietes Frejas koku, teikts vācu vikipēdijā – interneta enciklopēdijā. Turpat var redzēt šādu koku foto.

Varbūt tāpēc arī Liepājas vācu birģeriem bijusi godbijība pret liepu un paradums mājas sliekšņa priekšā stādīt divas liepas. Viens šāds koks vēl saglabājies Bāriņu ielā 21. Liepājas apstādījumu vēsture, šķiet, ir maz pētīta. Taču tiek uzskatīts, ka liepu aleju stādījumi ir veidojušies līdz ar ielu apbūvi, teica A.Damberga. Pilsētas galvas Kārļa Gotlība Sigismunda Ūliha laikā, 1870.gada pavasarī, pēc viņa ierosinājuma uz vaļņa pretī Republikas ielai (toreiz Nikolaja iela) iestādītas Holandes liepas. 1899.gadā ainavu arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kufalts izstrādājis Jūrmalas parka projektu un paredzējis arī liepu apstādījumus, bet 1910.–1911. gadā tapis Rožu laukuma projekts.

Jūrmalas parkā, ceļā uz stadionu, ir arī ļoti skaista Holandes liepu aleja. Holandes liepas var pazīt pēc stumbra paresninājumiem, skaidroja A.Svilāns. Reizē ar parku varētu būt radusies arī pilsētā vienīgā Krimas liepu aleja Liepu ielā. Šīs liepas varot pazīt pēc to spīdīgajām lapām un nedrīkst apzāģēt. Jūrmalas parkā atrodamas arī divas sudrabliepas – to lapu apakšpuse ir sudrabaina, bet stumbrs – īpatnējs, apakšpusē šaurāks, kā otrādi apgriezta pudele. Tas tāpēc, ka liepas audzētas potējot. Ja potcelms aug lēnāk par potējumu, tad veidojas īpatnā ačgārnā pudeles forma. Krimas liepas un sudrabliepas zied vēlāk nekā parastās liepas, bet visagrāk zied Holandes liepas. Daudzveidīgos liepu stādījumos saldās smaržas var baudīt pat veselu mēnesi.

Neklājas labi

Lai gan pēdējos gados koku kopšana, vainagu apcirpšana ir saudzīgāka nekā agrāk, Liepājas Universitātes pasniedzēja Inese Eistere uzskata – kokiem Liepājā neklājas labi. Viņa norāda uz jauno ietves bruģējumu Liepu ielā un uz ielas noasfaltēšanu, kur Krimas liepu saknēm paliek mazāk brīvas zemes elpošanai. Tikai četras Liepājas liepas atzītas par dižkokiem. Vienu, 4,52 metrus resnu parasto liepu rūpīgs meklētājs atradīs skvērā aiz kioska un publiskajām tualetēm (pretī veikalam "Kurzeme"), bet otru...

Otrs dižais koks – 3,58 metrus resna Holandes liepa atrodas Svētā Jāzepa katedrāles dārzā, K.Valdemāra ielas malā. Tā apzāģēta tik nežēlīgi, ka var uzskatīt – koka vairs tikpat kā nav. Bet dižkokus apzāģēt ir aizliegts. Domes apstādījumu uzraudzības komisija par nelikumīgo apzāģēšanu tikai aizsūtījusi vēstuli katoļu draudzei, brīdinot, ka būs jāsedz zaudējumi "trīskāršā apmērā", ja koks aizies bojā, stāstīja A.Damberga.

Taču kāda gan nauda spēj kompensēt dižkoka nāvi? I.Eistere uzskata, ka vajag sodīt ne vien tos, kas kokus iznīcina, bet arī tos, kas koku kopšanu nepārrauga un nepilda savus pienākumus – tie ir I.Eisteres adresēti pārmetumi Vides daļai.

Vēl septiņas dižliepas atrodamas Jūrmalas parkā: ar 1,90; 1,92 un 1,98 metru apkārtmēru Krimas liepas (divas – alejā), trīs Holandes liepas (3,09; 3 un 2,88 metrus resnas) un viena 4 metrus resna parastā liepa. Šos dižkokus Vecliepājā 2004.gadā noteikuši studenti. Pārējās Liepājas teritorijā dižkoki neesot meklēti.

A.Svilāns iesaka – pašvaldībai ir ne tikai iespējas aizsargāt valsts nozīmes dižkokus, bet arī apstiprināt aizsargājamu koku statusu vietējas nozīmes dižkokiem un – vienkārši ainaviski skaistiem kokiem. Šādu koku meklējumos viņš ierosina iesaistīt skolēnus, kad tiem jāveic pētniecība projektu nedēļās.

Šāds saraksts pašvaldībai jau ir, teica A.Damberga, tiesa gan, precizējot noskaidrojās, ka vietējas nozīmes aizsardzība ir noteikta tikai deviņiem kokiem Vecliepājā. Starp tiem ir liepa pie Peldu ielas 1./5. nama un viena sudrabliepa. Savukārt citur Liepājā koki "nav uzskaitīti" vai par tiem pašvaldībai nav zināms.

Visvairāk pieprasītais koks

Apmēram puse no visiem koku dižstādiem, ko pieprasa pircēji, ir liepas, pastāstīja SIA "Stādaudzētava Blīdene" priekšsēdētājs Rinalds Rullis, katrā ziņā liepas esot visvairāk pieprasītās. Blīdenes stādus ļoti daudz pašlaik pērkot Rīga un Sigulda. R.Rullis pretēji A.Dambergai saka – cilvēkiem ļoti patīk liepas, jo tās ir ātraudzīgas, izturīgas, labi pārdzīvo sausumu, ir izturīgas pret slimībām un kukaiņiem, labi ieaugas. Holandes un platlapu liepu vainagi labi pakļaujas veidošanai – tas ir labs koks pilsētai. Pēc viņa teiktā, ļoti pieprasīti ir vairākus simtus latu dārgie dižstādi, 3–4 metrus augstie koki "aiziet rūkdami". Pērn audzētava, kas pēc tās vadītāja teiktā, ir viena no trim vai četrām lielākajām Latvijā, pārdevusi ap 400–500 liepu stādu.

Arī A.Svilāns iesaka – pilsētu stādījumiem piemērotākie ir dižstādi. Tieši tādēļ, ka, lai gan dārgi, tos vandaļi nevar vienā pēcballītes naktī nolauzt kā nieku. Tie vieglāk kopjami, tiem jau ir veidots vainags, un tie dzīvos ilgāk. Viņš uzsver – ja stāds ir labi audzēts, laikus pārskolots, tam izveidojas kompakts sakņu kamols, un koks ieaug labi. Arī importētie stādi var būt kvalitatīvi, ja vien nav cietuši un iekaltēti pēc transportēšanas. Bet tiklab vainīgs koka vārguļošanā var būt arī kopējs, ja paslinko ar laistīšanu un neiestāda, kā nākas – nesagatavo vietu, augsni, neparūpējas par atbalsta mietiem un augsnes drenāžu. Viņš piemin vēl vienu liepu īpatnību: tās ir ne tikai ātraudzīgas, bet arī spēj pašas sadziedēt savus savainojumus.