Kurzemes Vārds

07:40 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Katrs latvietis sirdī ir bitenieks

Pēteris Jaunzems

Sestdien un svētdien Liepājas rajonā risinājās Latvijas biškopju vasaras saiets, uz kuru bija pulcējušies vairāki simti interesentu no visiem mūsu valsts novadiem. Pirmajā dienā visi notikumi risinājās Cīravā, kur saietu svinīgi atklāja, garšīgākā medus noteikšanas un degustēšanas konkurss, biškopības inventāra izstāde un tirdzniecība, ka arī jautras sacensības, lai kurš prasmīgāk prot apieties un pielietot biškopības atribūtiku. Bet otrajā dienā saieta dalībnieki apmeklēja Ilgmara Petrovica dravu Lažas pagasta "Īpašās" un Jāņa Zeltiņa biškopības saimniecību Priekules pievārtē.

Ar pliku medu tālu netikt

Saieta rīkotājas un reizē mājasmātes lomu šoreiz bija uzņēmusies Biškopības biedrības valdes locekle cīravniece Baiba Tikuma. Starp pirmajiem viesiem bija arī Latvijā pazīstamākais un pieredzējušākais biškopības lietpratējs Andrejs Mizis, kurš nebija ieradies tukšām rokām, bet piedāvāja nogaršot savu produkciju, kuras sagatavošanai izmantoti bišu sarūpētie produkti. Vēlāk viņš vadīja semināru saieta dalībniekiem.

Sniedzot ekspresinterviju "Kurzemes Vārdam", A.Mizis uzsvēra, ka piedāvājums medus tirgū pašlaik ļoti liels. To veido ne tikai pašu valstī saražotā, bet arī no citām zemēm ievestā produkcija, kas dažādu iemeslu dēļ ir daudz lētāka. Ķīnā, piemēram, viena tonna medus maksājot 475 dolārus. Esot skaidrs, ka ar tik lētu produktu mūsu dravnieki konkurēt nespēj. Tādēļ, lai noturētos pozīcijās, biteniekiem nopietni jādomā un jāanalizē tirgus pieprasījums, lai secinātu, kā strādāt turpmāk.

A.Mizis teica, ka pašlaik ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē medus produkti nāki modē. To klāsts jau tagad ir visai plašs, taču joprojām iespējams noskatīties no citiem vai pašam izdomāt ko jaunu, vēl neizmantotu. Arī, braucot uz ārzemēm, vajag turēt acis plati vaļā, lai pamanītu, ko no turienes var pārvest mājās un izmantot savā saimniecībā.

"Ar pliku medu vien tālu netikt. Tādēļ pašiem ir jādomā un jāievieš ražošanā savi jaunatklājumi," mudināja zinošais speciālists, piedāvājot nogaršot pudelītēs sapildīto medus alu un limonādi.

Garšīgākais medus ir Latgalē

Pie galda, kur no dravniekiem pieņēma degustēšanas konkursam "Garšīgākais medus" atvestās burciņas, brīžiem bija pat drūzmēšanās. Iesniedzot paraugus no savas nelielās dravas, spēkoties ar daudz pieredzējušajiem kolēģiem tur bija nolēmuši arī jaunie rucavnieki Natālija Kačanova un Gatis Graudužis. Viņi teica, ka tā darīt izlēmuši, ne tikai lai uzzinātu, cik kvalitatīvs ir viņu iegūtais medus, bet arī lai vairotu savu pašapziņu tālākajam gājumam.

Te jāteic, ka degustēšana un garšīgākā medus noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta un delikāta. Tādēļ konkursa organizēšanā palīdzību Biškopības biedrībai sniegt bija piekritusi arī Mārketinga padomes kvalitātes speciāliste Maija Placēna. Viņa pastāstīja, ka pavisam pieņemts 51 paraugs, kas esot vairāk nekā iepriekšējos saietos, un medu degustēt tikšot uzaicināti visi pazīstamākie bitenieki. Bet biedrības pētniece Ineta Eglīte piebilda, ka vēlāk paredzēts veikt arī iesniegto paraugu kvalitātes analīzi laboratorijā. Kad bitītes vāc medu, tajā nejauši nokļūst arī ziedputekšņi. Nosakot to klātbūtni medū, var secināt, kādus ziedus medus nesējas ir apmeklējušas, pēc garšas īpašībām vien to noteikt esot ļoti grūti. "Mums Latvijā nav tādu speciālistu, kas to varētu izdarīt," teica I.Eglīte.

Vakar, kad degustēšanas konkurss bija beidzies, uzzinājām, ka pats garšīgākais medus šogad ievākts Latgalē. Tas izdevies Irēnai Malceniecei Preiļu rajonā. Otro vietu ieguvis Kuldīgas rajona pārstāvis Aigars Gūtmanis, bet trešo – alūksnietis Valdis Kaņkovs.

Ragavas taisa jau vasarā

"Mūsu rajona bitenieki garšīgākā medus konkursā pie godalgotām vietām netika, toties ļoti dūšīgi cīnījās jautrajās sacensībās," pastāstīja Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs. Liepājnieki demonstrējuši ne tikai veiklību un spēku stropu pārnēsāšanā, bet arī labas profesionālās zināšanas, kad vajadzējis noteikt medus augus.

Otrs būtisks labums, ko devis saiets, esot tas, ka dažu stundu laikā izdevies satikt gudrus praktiķus un speciālistus, lai vienotos par priekšlasījumiem biškopju mācībām nākamajā ziemā. "Tālredzīgs cilvēks ragavas taisa jau vasarā," viņš paskaidroja. Pērn ļoti daudz mūsu rajona dravniekiem devis Biškopības biedrības Vidzemes konsultantes Santas Beļinskas stāstījums par bišu mātēm un to lomu saimes attīstībā, tādēļ tagad šī speciāliste uzaicināta atbraukt uz Liepāju vēlreiz, lai tikpat izsmeļoši izgaismotu dravošanas tehnoloģiju no agra pavasara līdz pat magazīnas uzlikšanas brīdim.

Kāpēc šīs kūtis neceļ Dānijā?

Uzmanības centrā nonāca arī mūsu rajona dravniecības veterāns Jānis Zeltiņš no Priekules. Viņu gan intervēja plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, gan iztaujāja kolēģi. Tie bija televīzijas ļaudis, kas, sarunājoties ar meistaru, secināja, ka latvieši jau visi sirdī esot bitenieki, jo nāk no laukiem un ir dabas cilvēki.

"Kurzemes Vārdam" sirmais meistars teica, ka šā vasara medus ievākšanai padevusies un rezultāti būšot labi. Liepas noražojušas, tagad koši zied griķu sējumi, bet rudens pusē medu vēl dos viršu lauki. Priekulnieks pastāstīja, ka brīvdienās dravā viņam palīdz dēli Arturs un Raitis, kas pie stropiem radināti kopš bērnības.

J.Zeltiņš pauda pārliecību, ka Latvijas medum, kam ir augsta kvalitāte un liela tīrības pakāpe, nekad nepietrūks pieprasījuma. Gan jau pircēji, kas tagad iegādājas no ārzemēm ievesto medu, iemācīšoties atšķirt labu un veselībai noderīgu preci no mazvērtīgāka ražojuma.

Taču par to, ka mūsu medus kvalitāte citos pagastos ir nopietni apdraudēta, ļoti nopietni satraucies cīravnieks Imants Ozols. Viņa bažām pamatā dāņu lauksaimnieku nodomi Lažas pagastā. Jau līdz šim tur uzceltas divas lielas novietnes, bet tagad kompleksu plāno ievērojami paplašināt. Bet vietējo iedzīvotāju un pašvaldības protesti par vides kvalitātes pasliktināšanos netiek ņemti vērā. Vai patiešām vairs neesam saimnieki savā zemē? Kad cilvēki iebilst, ka vēlas dzīvot tīrā vidē, viņiem pārmetot, ka tiek kavēta ārzemju investīciju apgūšana Latvijā. "Cik viņiem vajag? Kur ir robeža? Kāpēc šās cūkkūtis netiek celtas Dānijā, bet tas notiek pie mums?" vaicāja dravnieks. Taču atbilde netika saņemta.