Kurzemes Vārds

07:47 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Spēcīgo elkoņu stratēģijas dominante
Edgars Lūsēns

Jūlija otrā puse pašmāju politiskajā dimensijā sola gan viļņošanos, gan pamatīgu villošanos, turklāt tā sola notikt uz šaurās robežas ar likuma ievērošanu, kurai savukārt fonu veidos rudens inflācijas draudu gaidas.

Mērķi joprojām attaisno līdzekļus?

Šai vasarai pagaidām nekādi neizdodas mazināt sociālo spriedzi, un būtiskus pavērsienus cilvēku noskaņojumā, kā arī mediju darbakārtībā nav raisījuši ne Dziesmu un deju svētki, ne Pekinas olimpiādes tuvošanās un Latvijas delegācijas gatavošanās tai. Inflācijas sakarībā arvien biežāk tiek piesauktas rudens un ziemas prognozes, kad cenu augšupskrējienu būtiski varētu pasteidzināt energoresursu sadārdzināšanās.

Viņnedēļ plašsaziņas līdzekļi skrupulozi vētīja Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča piesardzīgā optimismā vēstīto par pozitīvajām tendencēm inflācijas apkarošanā, kā arī analizēja, cik pamatotas ir valsts galvenā baņķiera prognozes par inflācijas samazināšanos. Tikmēr patēriņa eksperti pauda, ka esošais apgrozījuma samazinājums tirdzniecībā ir tikai ziediņi un taupības režīma kulminācija gaidāma ziemā. Toties faktiski vairs netiek runāts par to, ka ekonomiskās krīzes kulminācija gaidāma vasaras vidū, jo ir skaidrs, ka cieši savilktās jostas nāksies iespriegot vēl minimālākā režīmā.

Nav jābūt sabiedrības komunikācijas procesu pārāk viedam pārzinātājam, lai prognozētu, ka notiekošais agri vai vēlu atstās ietekmi uz politiku. Un var nojaust, ka ekonomisko grūtību celšana politisko aktivitāšu kategorijā notiks tieši rudens pusē, tuvāk ziemai, kad cilvēki jutīs cenu kāpumu, bet līdz pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām būs atlicis pusgads.

Šķiet, valstij nav sviru, lai apturētu šos draudus, un vienīgā iespēja, kā mazināt sociālo spriedzi, varētu būt pabalstu sistēmas pārstrukturizēšana un pilnveidošana, kur smagākās rūpes varētu gulties uz pašvaldību pleciem. Nopietnākas kļūdas šajā reizē pilnīgi droši visnotaļ plaši pavērtu durvis uz panākumiem populistiem un kreisajiem vairāksolītājiem, taču šajā gadījumā tieši plašsaziņas līdzekļu uzdevums būtu pārliecināties, vai varas kāro rīcībā patiešām ir krīzes pārvarēšanas recepte, vai tikai glīti iesaiņoti, taču nereāli solījumi.

Varas partijas gan ar savu darbību steidz apliecināt, ka tās bez cīņas no politiskā Olimpa neatkāpsies, un spilgtākais piemērs tam ir partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu palielināšana. Varētu jau paslavēt likuma pieņēmējus, ka tie ar šiem labojumiem mazinās cirku, kas politiskajā orbītā valdīja pirms iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, kad lielākās partijas klaji ignorēja pašu pieņemtos likumus. Diemžēl neatstāj iespaids, ka arī jaunā versija drīzāk ir dekorācija, kas apliecina, ka partijas patiešām tērēs vairāk, tomēr nepieciešamības gadījumā diezin vai īpaši lūkosies uz pašu noteiktajiem griestiem.

Amizanti, ka par partiju tēriņiem savas pārliecības paušanai un viedokļu reklāmai pirmā tūlīt zem palielināmā stikla būs liekama opozīcijas partiju apvienība, kas līdz šim skaļi iebildusi pret lielo partiju visatļautību. Jūlija beigās tieši opozīcija apņēmusies sabiedrību mobilizēt augusta sākumā paredzētajam referendumam par Satversmes grozījumiem. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka sabiedrības atbalsts šim referendumam palielinās, un opozīcija noteikti nežēlos spēkus, lai apliecinātu, cik liela ir sabiedrības neapmierinātība ar valdošās elites darbības stilu, ko netieši rādītu referendums.

Vienlaikus jau tagad redzams, ka, aģitējot par piedalīšanos referendumā, opozīcija gatavojas izmantot tieši tos pašus robus likumdošanā, kurus pirms tam veiksmīgi izspēlēja tās politiskie pretinieki. Ja patiešām tiks pielietoti visi, arī slidenie sabiedrības atbalsta gūšanas paņēmieni, var prognozēt, ka politiskajā vidē arvien biežāk sāks dominēt spēle bez noteikumiem, kurā prioritāra būs spēcīgāko elkoņu stratēģija.

Tuvo Austrumu un Eiropas eksāmens

Ja vērtējam notikumus, kas bijuši pasaules rūpju lokā, tad nav jāšaubās, ka sava tiesa uzmanības visas vasaras garumā bijusi un būs Gruzijai, ap kuru saķērušās Krievijas un Rietumu intereses. Tāpat par sevi atgādina Izraēla, kurai regulāras galvassāpes un pārestības sagādā tās plašais naidnieku loks. Droši var arī prognozēt, ka jau tuvākajā laikā īpaša uzmanība tiks Irānai, ap kuru burzās un buras pasaules lielvalstis. ASV draudiem skanot un pašai Irānai izplatot agresīvus paziņojumus, vairākas ietekmīgas Rietumu pasaules kompānijas izvēlējušās atteikties no investīcijām šajā reģionā. Tikmēr situāciju izmanto Krievija, kas ar investīcijām un sadarbības projektiem steidz nostiprināt savas pasaules energoresursu lielvaras pozīcijas.

Un tomēr pāri visiem notikumiem dominēs arvien lielāka interese par rudens izskaņā gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Ļoti iespējams, ka šoreiz nesāksies tik saspringta sacensība starp demokrātu un republikāņu kandidātu, kā tas bija iepriekšējā sacensībā par pasaules ietekmīgākās lielvaras pirmo krēslu, kad uzvarētāja likteni izšķīra nieka pāris simtu balsu. Lai arī ar izšķirošām prognozēm nodarboties ir pāragri, tomēr nevar nepamanīt, ka demokrātu līderis Baraks Obama socioloģiskajās aptaujās nepārtraukti apsteidz savu sāncensi. Likumsakarīgi, ka tieši tāpēc Obamam tiek vairāk pasaules mediju uzmanības, kas šajās dienās īpaši rūpīgi vērtē, kā Tuvo Austrumu un Eiropas vizītes starptautiskajā eksāmenā veiksies politiķim, kuram ir reālas izredzes kļūt par ASV pirmo tumšādaino prezidentu visā šās valsts vēsturē.

Viņnedēļ Obama visai eleganti izkļuva no skandāla, ko cēla publicētā karikatūra, kurā demokrātu kandidāts attēlots kā islāma terorists. Bet vēl būtiskāka par šo sabiedrisko attiecību speciālistu uzvaru bija Irākas premjera atzinums, ka viņš piekrīt Obamas paustajam ASV armijas izvešanas plānam un grafikam tuvāko 16 mēnešu laikā. Kā zināms, tieši ārpolitika līdz šim tika uzskatīta par vienu no Obamas vājajiem punktiem, tomēr novērotāji pauž, ka Obama progresē. Vienlaikus dominē viedoklis, ka šonedēļ gaidāmo vizīšu laikā Tuvajos Austrumos un Eiropas lielākajās valstīs viņam jau būs jādemonstrē skaidri orientieri un viedokļi.

Pagaidām izskatās, ka Obama vēlētos kļūt par leģendārā Džona Kenedija diplomātisko prasmju pēcteci, kuram izdevās būt populāram abās okeāna pusēs. Vienlaikus eksperti norāda uz politisko situāciju atšķirību, un, iztaisoties par pārāk lielu Eiropas draugu, Obama var zaudēt to amerikāņu atbalstu, kas pret Veco pasauli izturas ar pārākumu. Tomēr politikas vērotāji ir vienisprātis, ka šās nedēļas vizīšu iznākumam būs būtiska loma vispirms jau demokrātu kandidāta diplomāta prasmju novērtējumā. Obamam svarīgākais būtu nepieļaut būtiskas kļūmes, jo viņa harizma un līdzšinējā darbība, kā arī Džordža Buša ietiepīgās politikas kļūdas jau tagad ir laba garantija Eiropas labvēlībai.

Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Latvijas bankas prezidents prognozē inflācijas samazināšanos.
Saeima nepiekrīt palielināt valdības pilnvaras.
Latvijas Olimpiskā komiteja nosauc valsts delegācijas sastāvu startam Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas prezidents Valdis Zatlers saka politiķu kļūdas analizējošu un sabiedrības ievērību gūstošu runu Saeimas pavasara sesijas nobeigumā un panāk strīdīgu izmaiņu svītrošanu no parlamentā pieņemtā likuma par noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu.

Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēlas un "Hezbollah" gūstekņu apmaiņas darījums.
Pentagons paziņo, ka Irānai ir raķete, kas spēj sasniegt Austrumeiropu.
Dānija atzīta par laimīgāko valsti pasaulē.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Brīvības cīņas un demokrātijas simbols – bijušais politieslodzītais un Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela svin savu 90. dzimšanas dienu.