Kurzemes Vārds

09:57 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Eiropas putrainus izdala iedzīvotājiem
Dina Belta

Vakar ap pusdienlaiku lielākā daļa Grobiņas Sarkanā Krusta telpās sakrauto miežu putraimu kilogramu jau bija nonākuši apkārtējās pašvaldībās, kur tos saņems trūcīgās ģimenes.

Katram viens kilograms mēnesī

Pagājušajā nedēļā arī Liepājas rajonā sākās Eiropas Komisijas palīdzības iniciatīva, kas paredz pārtikas dalīšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tās gaitā Sarkanā Krusta Grobiņas nodaļa saņēmusi 868 kilogramus putraimu, kurus tā tālāk izdala Medzes, Bārtas, Virgas, Otaņķu, Vērgales, Gaviezes un Grobiņas pagasta pašvaldībām. Grobiņas pilsētas iedzīvotāji putraimiem nāk pakaļ paši, pastāstīja Sarkanā Krusta Grobiņas nodaļas vadītāja Valentīna Veita. Katra pašvaldība Sarkanajam Krustam jau laikus iesniegusi sarakstu ar to par trūcīgajiem atzīto iedzīvotāju vārdiem, kuriem šāds atbalsts pienākas. Katram ģimenes loceklim, gan lielam, gan mazam, pienākas viens kilograms putraimu mēnesī. Tā tas būs līdz jaunajam gadam.

"Cilvēki ņem putraimus labprāt, stāsta, ka vārīs tos biezputrās, gatavos arī saldos ēdienus – pat nezināju, ka var arī tā," sacīja V.Veita. Viņasprāt, labi, ka trūcīgajiem ļaudīm tiek vismaz šāds atbalsts, jo, ja virtuves plauktā nav nekā, tad putraimi ir labs atspaids. Visvairāk putraimu kilogramu saviem iedzīvotājiem Grobiņas Sarkanā Krusta pārraugāmajā teritorijā aizrunājušas Medzes un Bārtas pašvaldības – 111 un 100 kilogramu.

Putraimus iedzīvotājiem dala arī Sakas novada, Durbes novada, Cīravas, Kalvenes, Embūtes pašvaldības.

Ar pirmo reizi neizdevās

Lai šo iniciatīvu Latvijā īstenotu, Lauku atbalsta dienests noslēdzis līgumu ar akciju sabiedrību "Dobeles dzirnavnieks", kas putraimus atved sabiedriskajām organizācijām, kuras tos tālāk nogādā iedzīvotājiem.

Eiropas Komisija plāno palīdzēt trūcīgajiem iedzīvotājiem ar pārtiku arī nākamajā gadā. Paredzēts, ka 2009.gadā 50 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju izdalīs 32696 tonnas graudu produktu un 10989 tonnas vājpiena pulvera, informēja aģentūra LETA. Tad piedāvājums domāts plašāks, jo viens cilvēks varēs mēnesī saņemt puskilogramu auzu pārslu, puskilogramu četrgraudu pārslu, vienu kilogramu makaronu, 400 gramu miltu un 400 gramu vājpiena pulvera.

Saskaņā ar regulu Eiropas Komisija sagatavo ikgadēju plānu, kā dalībvalstīm sadalīt konkrētajā budžeta gadā paredzētos līdzekļus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām ģimenēm. Lai varētu īstenot putraimu piegādi, Latvijā nācās rīkot atkārtotu konkursu, jo pirmajā konkursā līguma slēgšanai ar Lauku atbalsta dienestu nepieteicās neviens uzņēmums.

Jau iepriekš ar Eiropas Komisijas atbalstu Latvijas trūcīgajiem ļaudīm tika dalīta baltmaize. "Lai gan daži uzskatīja, ka esam pārcentušies, lielākoties tomēr cilvēki to pieņēma ar pateicību, jo tas bija atbalsts," "Kurzemes Vārdam" izteikusies Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode. "Es savā praksē esmu redzējusi mājas, kurās putraimiem patiešām ir zelta vērtība."


Zalkši apsargā Botānisko dārzu
Pēteris Jaunzems

Ilmāra Graudiņa privātajā Botāniskajā dārzā Grobiņā savairojušies zalkši. "Tie man palīdz, jo sargā augus no grauzējiem, izķerot peles," uzskata dārza saimnieks.

Zalkši parādījušies dārzā pēc tam, kad pilsētiņas pašvaldība sākusi attīrīt no vecām lapām un kritušiem zariem dīķa apkārtni pie Grobiņas pilskalna. "Ūdenskrātuve ir savienota ar grāvi, kas sniedzas līdz Saules ielai. Meklēdami jaunu mājvietu, zalkši pārcēlās uz šejieni. Bet es, to redzēdams, ierīkoju blakus ūdens baseinam rāpuļiem zaru kaudzi, kur patverties," pastāstīja dendrologs.

Pērn zaru kaudzē izšķīlusies jaunā zalktēnu paaudze, un tagad rāpuļu dārzā esot vairāk nekā desmit. Līdz ar to pazudušas peles, kas agrākajos gados dārzniekam sagādājušas sarūgtinājumu, sagraužot retu augu sīpoliņus. "Esmu pasargāts arī no odzēm, jo tur, kur ir zalkši, tās nedzīvo," sacīja botāniķis.

Viendien pie viņa ekskursijā atbraukuši trīsdesmit skolēni no Madonas. Dārznieks, protams, esot brīdinājis bērnus par to, ka dārzā sastopami zalkši, taču viņi tam neesot noticējuši. Līdz brīdim, kamēr paši ieraudzījuši čūsku, kas tobrīd lēnām rāpojusi pa nolīkušu bērza zaru. "Tad nelīdzēja vairs mani mierinājumi, ka zalkši cilvēkiem neuzbrūk. Bērni vienā brīdī atstāja dārzu," sacīja Ilmārs.


Medzes svētki pirmoreiz tik plaši
Dina Belta

Nedēļas nogalē savus jau tradicionālos svētkus svinēs Medzes pagasts.

Šoreiz svētki izvērtušies trīs dienu garumā, daļēji to nācies tā plānot arī festivāla "Tele2 Baltic Beach Party" dēļ, jo turp gatavojas doties daudzi medzenieki, sacīja Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele. Tādēļ jau piektdien pulksten 18 Kapsēdes pamatskolas sporta laukumā notiks strītbola turnīrs. Bet pulksten 20 pie Tāšu muižas Bārtas amatierteātris rādīs Eduarda Vulfa lugu "Tapiņa atgriešana". "Jau pērn svētkos spēlējām teātri Tāšos, un mūs tur ļoti sirsnīgi uzņēma," piebilda pagasta vadītāja. Tāšos dziedās arī Bārtas etnogrāfiskais ansamblis.

Bet sestdien svētki visu dienu risināsies pagasta centrā. No pulksten 11.30 plānotas dažādas sportiskas aktivitātes, arī tradicionālais konkurss "Medzes stiprinieks". Pagasta padomes tradīciju zālē atklās Ances Dinnes izstādi "A.R.T.". "Tagad mūsējā ir arī Igeta Gaiķe, te ir viņas mājas, un pirmo reizi viņa piedalās arī tādā lielā pagasta sarīkojumā," sacīja Dz.Cobele. Svētku koncertā I.Gaiķe uzstāsies kopā ar Henriku Kalvīti, citiem mūziķiem, arī ar pašas vadīto Kapsēdes pamatskolas meiteņu vokālo ansambli.

Būs arī amatnieku tirdziņš, atrakcijas bērniem. No pulksten 13 līdz 15 Medzes pagasta "Laurās" varēs apskatīt arī savvaļas zirgus, kas tur ar Pasaules dabas fonda atbalstu mīt kopš šā pavasara. Bet vakarā – zaļumballe ar "Sesto jūdzi".

Svētki beigsies svētdien pulksten 14 ar dievkalpojumu Mātru draudzes baznīcā. Arī tā līdz šim pagasta svētkos nebija noticis.


Nauda esot aizkavējusies, bet būšot
Pēteris Jaunzems

Daudzi mūsu rajona zemnieki ar nepacietību gaida valdības apsolīto papildu atbalstu piena lopkopībai un cūkkopībai. "Kur kavējas nauda?" viņi vaicā.

Atbildi atradām biedrības "Zemnieku saeima" mājaslapā, kur teikts, ka naudas izmaksa patiešām ir aizkavējusies, jo līdz šim nav bijusi skaidra izmaksas procedūra. Tomēr tagad risinājums esot rasts, tiekot veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos un izmainīta atbalsta izmaksas līdzšinējā sistēma.

Turpmāk, lai saņemtu papildmaksājumus, būšot jānoslēdz līgums, ko atsūtīs šķirnes asociācija. Pēc līguma noslēgšanas naudu pārskaitīs Lauku atbalsta dienests, nedarot to ar asociācijas starpniecību, kā tas notika līdz šim. Atgādinām, ka minimālā likme piena lopkopībā ir 40 latu par govi, bet cūkkopībā – 70 latu par sivēnmāti. No šīs likmes atskaitīšot administratīvās izmaksas.