Kurzemes Vārds

10:02 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Spoku medniece brīdina
Daina Meistere

Nesen plašsaziņas līdzekļos bija ziņa, ka ceturtā daļa dāņu tic spokiem. "Cilvēki bieži dabiskiem notikumiem piešķir pārdabisku vai reliģisku jēgu. Ticība spokiem bieži saistīta ar mūsu priekšstatiem par to, kas notiek pēc nāves. Šajā izpratnē cilvēki ir reliģiozi," tā šo ziņu komentējis viņu tautietis, Dienviddānijas universitātes Filozofijas, izglītības un reliģiju studiju institūta asociētais profesors Tims Jensens.

Tikai nevajag smieties

Toties Latvijā ir cilvēki, kuri uzskata, ka pat vairāk nekā puse no mūsu valsts iedzīvotājiem neapšauba dažādu mistisku personāžu – spoku, poltergeista – eksistenci. Un ir cilvēki, kuri mēģina pietuvoties šai pasaulei.

Liepājā viena no pazīstamākajām spoku medniecēm ir Solvita Sudmale, kas gan rīko ekskursijas pa vietām, kuras ļaužu nostāstos visbiežāk minētas kā spoku apsēstas, gan arī labprāt uzklausa citu stāstītos mistikas apdvestus notikumus. Viņa gan saka, ka izsenis mūsu tautai pret dažādiem mošķiem piemitusi tāda mazliet izsmejoša, mazliet nenopietna attieksme. "Angļi savus veco piļu spokus ceļ godā, bet mūsu bāleliņi, ja atceramies kaut vai teikas un pasakas, ir mēģinājuši dažādi apmānīt un piemuļķot gan Veļu māti, gan virszemē ieklīdušus velnus," pieminēja S.Sudmale.

Bet tā nemaz smieties nevajadzētu. Žurnālisti vienmēr ir bijuši ziņkārīgi un vadās pēc principa: "Neticu, kamēr pats ar savām acīm neredzu." Tad nu reiz Solvita vedusi grupu korespondentu spokus meklēt labirintos, kas atrodas zem stadiona "Olimpija". Tā kā maršruts pazīstams, tad ekskursijā bijis iekļauts arī elements, ko parasti rāda tūristiem, kas dodas pa spoku takām. Tas ir cilvēks, kas mazliet pabaida drosminiekus. Taču toreiz nav gājis tik gludi, kā iecerēts.

Viņi gājuši pa tumšajām ejām. Visu laiku mērens vēsums, bet tad – ik pa laikam kāda ledaina vēsma gaisā noplīvo. Gājēji vēl neko, bet tad viens no viņiem sācis saukt: "Redz, kur ir!" Pavīdējis tāds kā sievietes tēls senatnīgās drēbēs… Solvita vēl nodomājusi, nez kur tā baidītāja tādu ietērpu ņēmusi? Kāds no gājējiem sācis saukt, ka viņam paliekot nelabi, un griezušies atpakaļ. Ārā stāvējusi meitene, kurai bijis jābaida, un stāstījusi, ka nemaz nav ejās bijusi, kaut kāds spēks viņu burtiski nav laidis tur ieiet.

S.Sudmale domā, ka spoku pasaule solidarizējusies un nolēmusi neticīgos pārmācīt.

Brāķis vai tomēr kas cits?

Ne viens vien fotogrāfs, kas aizrāvies ar aizpasaules dzīvi, ir mēģinājis spokus nobildēt. "Cik tur tā īstenība un cik tas ir tikai brāķis, to nevar pateikt," sacīja Arnis no profesionālo fotogrāfu cilts. Viņš uzskata, ka tagad fotografēšanas tehnika ir tāda, ka nez vai var ticēt, ja kāds apgalvo, ka bālā ēna vai fonā izplūdušās sejas ir aizsaules vēstneši. Vismaz viņam, kurš fotografē jau krietnu laiku, nav izdevies sev pierādīt, ka uzņēmis kaut ko no paralēlās pasaules.

Bet pavisam noliegt to, ko nezina un nesaprot, tomēr nav ieteicams. "Neesmu spokus uzņēmis kadrā, bet esmu tos dzirdējis vairākkārt," pastāstīja tas pats liepājnieks. Arī viņš ir dzirdējis soļus Liepājas muzeja pagraba telpās. Kaut arī skaidri zināms, ka tur nevienai dzīvai būtnei nevajadzētu būt. Tāpat ir nostāsts, ka spokojas tepat Pasta ielas tuvumā. Tam spokam piemīt tieksme nosaukt cilvēku vārdā.

"Arī es esmu piedzīvojusi nenosakāmas parādības klātbūtni," atcerējās S.Sudmale. "Dzīvoju vecā namā, komunālajā dzīvoklī. Vakarā dzirdu – kaut kur spēlē tā kā leijerkaste, kā veca pulksteņa dziesma." Viņa toreiz domājusi, ka draugi vēlas viņu izjokot un kaut kur nolikušu senu pulksteni. Bet, apstaigājot ne tikai dzīves vietu, bet arī visu apkārtni, neko nav atradusi.

Dzīvnieki ir jūtīgāki

"Poltergeisti arī pieredzēti," atcerējās Arnis. Šie spēki mēdzot pārvietot priekšmetus. Arņa gadījumā tās bijušas kurpes. Cilvēki nav varējuši saprast, kāpēc mājas suns sabož spalvu, sākt rūkt, tad spalgi ierejas. Gaitenī neviena nav, bet kurpes it kā pašas iznākušas vidū. "Bet mums dakšiņas pārvietojās. Pēkšņi pazuda kā akā iekritušas, bet pēc laika atkal bija savā vietā. Un neviens cilvēks tās aizticis nebija," Arni papildināja Solvita.

Var neticēt, var apšaubīt, bet spoku medniece Solvita Sudmale uzskata, ka pret nemateriālo mantojumu tomēr ir jāizturas saudzīgi un kaitināt šīs paralēlas pasaules iemītniekus tomēr nebūtu vēlams.