Kurzemes Vārds

10:19 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kartupeli godā ceļot
Pēteris Jaunzems

Pagājušajā piektdienā mūsu valstī godā cēla kartupeli. Apmeklējot Ogres rajona zemnieku saimniecību "Galiņi", zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pasludināja 2008.gadu par Kartupeļu gadu Latvijā, bet pašu kartupeli – par gada produktu. Kaut gan ar dižiem panākumiem kartupeļu audzēšanā līdz šim lepoties nevaram, sarīkojums bija rūpīgi pārdomāts. Tajā piedalīties uzaicināja lauksaimniekus no visiem novadiem. Notika ne tikai pirmo šā gada ražas kartupeļu rakšana, bet tos arī vārīja un degustēja. Tas bija atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvai pievērst sabiedrības uzmanību šim planētas cilvēku uztura bilancē tik nozīmīgajam lakstaugam.

Kopš kartupeļa godā celšanas dienas aizritējusi puse nedēļas, tomēr nav dzirdēts, ka mūsu rajona vērienīgākie kartupeļu audzētāji "Galiņos" notikušajā ceremonijā būtu piedalījušies. Sapratu, ka tāda atturīga attieksme nav bez pamata – kartupeļu audzēšana mums nesokas tik spīdoši, lai ar to dižotos pasaulei.

Tomēr neveiksmju iemesli atklājās pamazām. Virgas pagasta zemnieku saimniecības "Vējotnes" īpašnieks Miķelis Roga aizbildinājās gan ar nevaļu, gan to, ka sevi par lielu kartupeļu audzētāju vairs neuzskatot. Taču neslēpa arī to, ka katru gadu samazinot šīs kultūras audzēšanas apjomus aptuveni uz pusi. Tāpēc, ka saimniecībai kartupeļi sagādājot vienus vienīgus zaudējumus, bet viņš tos nevarot atļauties, jo neesot nekāda labdarības organizācija. Līdzīgu sakāmo šovasar jau biju dzirdējis no nīcenieka Andra Ķuņķa, kurš lielāko daļu savu kartupeļu lauku apsējis ar graudiem. Abi zemkopji apgalvoja, ka neesot vienīgie, kas tā rīkojas. Iepirkuma cenu samazināšanos viņi saista ar jaunu dalībnieku parādīšanos tirgū, jo kartupeļiem tagad pievērsušies bijušie cukurbiešu audzētāji.

Un arī tas ir taisnība. Pērn četru, bet šogad jau piecu hektāru platībā kartupeļus audzē Durbes novada dižzemnieks Ēriks Putra. Kaut gan ienākumus no tā līdz šim neesot guvis. Ziemā nerealizētos kartupeļus tagad nolēmis aizvest uz mežu izbarot mežacūkām, jo par trim santīmiem kilogramā viņš tos pārdot netaisoties. Tomēr Putra ir neatlaidīgs vīrs. Neraugoties uz neveiksmi, viņš nedomājot atkāpties no plāniem un turpmāk platības vēl vairāk paplašināšot. Tāpēc par atsacīšanos no cukurbiešu audzēšanas saņemto naudu ieguldīšot speciālas tehnikas iegādē. Durbenieks atzina, ka sevi pagaidām kartupeļu sektorā uzskatot par mācekli. Lai strādātu sekmīgi, viņam vēl jākrāj zināšanas, kā arī jāiegulda līdzekļi jaunas sēklas iegādē, kas pasargātu stādījumus no slimību izplatīšanās.

Ilgus gadus kartupeļus audzē grobiņnieks Nikolajs Pušņickis. Sācis runāt par sektorā notiekošo, zemkopis kļuva vaļsirdīgs un pateica, kas uz sirds. Viņaprāt, neveiksmju cēloņi slēpjas valsts līdzšinējā nevērībā pret lauksaimniekiem. Kaut gan likums par tirgus aizsardzību ir pieņemts, tā ievērošana Latvijā nav nodrošināta. Tāpēc lieltirgotāji var netraucēti ievest šeit kartupeļus no citām valstīm un tos realizēt par smieklīgi zemām cenām, nelaižot vietējos audzētājus pie teikšanas. Ceļot godā kartupeli un paziņojot to par gada produktu, vajadzētu padomāt, kā nodrošināt zemniekiem produkcijas realizācijas iespējas. Jo vairāk tāpēc, ka kartupeļu raža šoruden solās būt laba.