Kurzemes Vārds

00:49 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Trīs tikšanās

Iespaidu par manu nupat aizskrējušo atvaļinājumu ir gana daudz. Varētu jums, lasītāji, stāstīt un stāstīt. Bet pirmais, kas iešāvās prātā, pirmajā darba dienā apsēžoties savā darba kabinetā pie datora un atverot jaunu failu un to nosaucot "1.sleja282", ir satikšanās ar ceļu policistiem tepat mūspusē un ar likuma sargiem Tatru ieskautajos Slovākijas ceļos.

It kā jau nebūtu ar ko lielīties, jo trīs soda punktus trīs dienās nopelnīt "ir jāmāk". Tomēr nedomāju, ka man būtu par ko dikti kaunēties. Galu galā katram dzīvē gadās melnās svītras, īpaši tad, ja līdz šim soda punktus nekad nebija nācies saņemt.

Ieņēmuši vietu pirms degvielas uzpildes stacijas "Latvijas nafta", braucot ārā no pilsētas Grobiņas virzienā, policisti gaidīja, ka es šķērsošu balto nepārtraukto līniju. Un sagaidīja. Pa priekšu brauca lēnīgs smagais auto ar kravas kasti, no kuras nez kāpēc šļācās ārā ūdens vai kāds cits šķidrums, un biju pārāk nepacietīgs, izdarot apdzīšanas manevru metrus desmit, pirms nepārtrauktā līnija pārgāja raustītajā.

Nekad neesmu ne īpaši taisnojies un nekādā gadījumā ne strīdējies, ja reiz pats vainīgs. Protams, arī policists ir cilvēks. Viņš var izkāpt no gultas ar kreiso kāju vai pirms manis satikties ar parupju skūtgalvi biezā mašīnā. Tomēr nesaprotu, kādēļ inspektoram (sauksim viņu, piemēram, par Kronbergu) pret mani jāizturas kā pret noziedznieku? Pāris dienu vēl bija neomulīgi. Un ne jau 40 latu un divu soda punktu dēļ.

Steidzāmies ar puiku uz rallija ātrumposmu, lai kolēģim pavēstītu karstākos jaunumus no trases. Apdzenot mašīnu kolonnu uz Priekules ceļa, sagrēkoju. 20 latu un viens soda punkts. Rotas komandieris Tarabans. Pieklājīgs, izskaidroja tiesības, pajautāja, vai esmu gatavs izpaust savus ienākumus, vai vēlos rakstīt paskaidrojumu? Arī tā, izrādās, var strādāt ar cilvēkiem.

Atvaļinājums, Tatri, saule, lielisks noskaņojums, spilgtus iespaidus smēlušies, sākam ceļu mājup, policista zizlis… Hmm? Kāpēc man neviens liepājnieks, kas jau pabijis Slovākijā, nepateica priekšā, ka, izmantojot ātrgaitas ceļus, logā jābūt uzlīmei, ko var nopirkt jebkurā degvielas uzpildes stacijā? Sods pārrēķinot mūsu naudā – no 70 līdz 270 latiem! Izmisums... Es nesaprotu slovāku mēli, viņš nerunā ne latviski, ne angliski, ne krieviski. Draudzīgi ielūkojamies manā naudas makā. Redzam, ka tur palikuši tikai 30 eiro (21 lats) un 100 vietējās naudiņas (2 lati). Arī slovāku policisti grib ēst, bet latvieši, kaut ar tukšā, grib laimīgi nokļūt mājās…

Ints Grasis