Kurzemes Vārds

05:49 Pirmdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Svarīga arī mēra izjūta
Kirils Bobrovs

Asa saruna ar kādu lasītāju. Pēc viņa iniciatīvas sagatavotajā rakstā bija runa par bērnudārza (atrodas iepretī mājai Siļķu ielā 16) atjaunošanas nepārdomāto projektu, jo uz turieni braucošo mašīnu šoferi ir spiesti braukt pa zaļo zonu. Pēc raksta publicēšanas nekas nav mainījies. Kurš gan gribēs atzīt sevi par nekompetentu! Un tagad šis lasītājs saka: "Iznāk, ka jūsu publikācijas nevienu neskar?" Un atkal nākas skaidrot, ka mūsu laikraksts nav varas orgāna izdevums, tas ir pilnīgi patstāvīgs. Un neviens likums pēc konkrētās publikācijas neparedz ceļa paplašināšanu vai bērnu iestādes žoga pārcelšanu – tas ir projektēšanas organizācijas un pilsētas Būvvaldes – tā pieņēma šo objektu ekspluatācijā – goda un sirdsapziņas jautājums. Bet tādu jēdzienu kā gods un sirdsapziņa tiesiskajos aktos gluži vienkārši nav.

Taču saruna ar lasītāju vēl nebeidzās. Viņš iedzēla vissāpīgākajā vietā: "Ko gan izjūt žurnālists, nespējot ar savu patiesību ietekmēt, teiksim, netaisnību vai atsevišķu amatpersonu? Ir taču jābūt arī profesionālajam lepnumam, neiecietībai, piemēram, pret birokrātismu un vēlmei aizstāvēt savu pozīciju!" Tik tiešām šāda problēma pastāv. Bet ir pietiekami daudz arī dažādu nianšu. Pirmkārt, žurnālisti bieži pārslogoti darbā un nespēj ilglaicīgi sekot vieniem un tiem pašiem jautājumiem, iesaistīties sarakstē ar amatpersonām, jo katra diena sagādā arvien jaunus tematus. Otrkārt, mēs bieži saņemam nopietnus solījumus, kaut gan vezums, kā mēdz teikt, nekust no vietas. Treškārt, bieži jādzird, ka tas vai cits priekšnieks nav lasījis avīzi, bet atkārtoti rakstīt it kā nav jēgas. Gadās dzirdēt arī šādus apgalvojumus: "Viņiem par to maksā naudu, lai tad arī raksta, ko grib." Taču sabiedrisko viedokli mēs tomēr varam ietekmēt, un uzmanīgs lasītājs pats sapratīs, kam pašvaldībā vai citās struktūrās nedrīkst uzticēties.

Taču ne jau visi vadītāji vienaldzīgi izturas pret avīzē publicēto kritiku. Reakcija mēdz būt pat ļoti ātra. Piemēram, mēs uzrakstījām, ka pie mājas Graudu ielā 28 sasista atkritumu urna, un jau nākamajā dienā tur stāvēja jauna urna. Ir vēl viens veids, kā cīnīties par kārtību, kas diemžēl praktiski netiek izmantots. Ir jāvēršas personīgi pie kādas no augstajām amatpersonām, tātad nevis redakcijas vārdā, bet gan konkrēti pašam cilvēkam, kurš dzīvo kaut kur O.Kalpaka ielā. Ir jāuzraksta personīgi Pilsētas domes izpilddirektoram, vai, vēl labāk, viņa vietniekam. Un viss tiks izdarīts. Tas jau ir pārbaudīts praksē. Viņi taču savā atbildē nerakstīs, ka nogāztie stabi nav jāaizvāc un gruži nav jāaizved.

Mums izveidojusies laba sadarbība ar domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļu. Tieši tur vērīgi lasa avīzi un par pašu svarīgāko ziņo vadītājiem. Kāpēc gan kāds no tās speciālistiem nevarētu jau minētajam izpilddirektoram parādīt kārtējo avīzes numuru, pasvītrojot ar flomāsteru komunālo kritiku, sak, pievērsiet uzmanību, Rāta kungs, tam, ka žurnālists Bobrovs bez jebkādas mēra izjūtas jau astoto reizi raksta par salauztajiem soliem autobusu pieturā pie viesnīcas "Līva".