Kurzemes Vārds

23:52 Pirmdiena, 3. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Pludmalē drošības gana, bet ērtību nepietiek

Lai gan vasara pēc kalendāra sākās jau jūnijā, tomēr to uz savas ādas pamatīgāk varam izjust tikai pēdējā laikā, kad saulainās dienas nomainījušas lietainās un kad termometra stabiņš rāda, ka droši var posties uz pludmali. Nenoliedzami, jūrmala ir Liepājas lepnums. Un uz pludmali labprāt dodas gan paši pilsētnieki, gan iebraucēji. "Kurzemes Vārds" apmeklēja mūsu pilsētas peldvietas, lai uzzinātu, kas tajās notiek, kādu iemeslu vadīti cilvēki turp dodas un vai atpūtnieki prot uzvesties, kā nākas.

Pietrūkst mantu glabātavu

"Man ļoti patīk jūsu pludmalē. Te ir jūra, saule un skaista daba," priecājās Regīna Oras no Jelgavas, kura Liepājā bija ieradusies apciemot māsu. Tā kā viešņa aizņemtības dēļ baudīt jūras gaisu un ķert saules starus bija paredzējusi īsu brīdi, viņa bija apmetusies pludmalē vietā, kas tuvāk māsas mājai – pie kluba "Kursa". R.Oras piezīmēja, ka šajā jūrmalas daļā viss ir jauki, vienīgi pietrūkstot soliņu, kur piesēst. Viņa arī priecātos, ja ne tikai centrālajā pludmales daļā atrastos kafejnīcas, bet arī citviet. Tāpat viešņa labprāt gribētu noklausīties kādu brīvdabas koncertu Jūrmalas parkā.

16 gadu vecā Anete Dinviete un 17 gadu vecā Madara Maiera sacīja, ka viņas nenāk uz pludmali vienatnē, jo tad ir garlaicīgi un, ja vēlas doties peldēties, nav kam uzticēt mantas. Parasti meitenes pludmali apmeklē Dienvidrietumu mikrorajona galā, jo dzīvo netālu no tirdzniecības centra "Sala XL". "Dodamies uz jūrmalu, jo te var pastaigāties, sauļoties un iepazīties ar cilvēkiem," iemeslu, kāpēc tieši pludmale izraudzīta par vietu, kur pavadīt brīvdienas, norādīja jaunietes. Viņuprāt, pludmalē esot gana visa, kas tās apmeklētājiem nepieciešams. No izklaides piedāvājuma pludmalē liepājnieces bija īpaši iecienījušas šūpoles.

"Atnācām, lai meitenes var pabradāt pa ūdeni. Mājās, sētā jau nav ko darīt! Bērniem te ļoti patīk, viņi ieiet ūdenī, pēc tam vēl pavārtās pa zemi un beigās izskatās kā ruksēni – ausis un acis pilnas ar smiltīm," smaidot saka Ilga Vinklere no Gaviezes, kura, kad vecāki aizņemti darbā, brauc pieskatīt savus mazbērniņus. Pludmalē viņa bija ieradusies ar savām divām mazmeitiņām un vienu kaimiņbērnu. Vinkleres kundze stāsta, ka Liepājas pludmalē neesot bijusi kopš 2002.gada. Tāpēc nespēj vien nopriecāties par atkal visapkārt redzamo skaistumu. Viņasprāt, nekur pasaulē nav tik jauki, kā pie mums. Un to var teikt droši, jo pēdējos gados gaviezniece daudz pabraukājusi pa ārzemēm, īpaši bieži bijusi Francijā, kur dzīvo radiniece. Arī viņai šķiet, ka Liepājas pludmalē ir viss nepieciešamais. Ja jūrā iet vairs negribas, bērni labprāt ļaujas kādai citai nodarbei, piemēram, vārnu barošanai.

Lidoņu ēdināšana gan nesaista 18 gadu veco Kasparu Frišfeldu. Puisis labāk priekšroku dod bumbas spēlēm. Jaunietis apgalvoja, ka viņam diezgan reti sanāk doties uz jūrmalu, jo ir jāstrādā. Bet, ja ir brīvdienas un vēl palaimējas ar siltu laiku, viņš zina, uz kuru pusi doties. Tāpat kā vairāki "Kurzemes Vārda" aptaujātie cilvēki, arī K.Frišfelds par vienu no lielākajiem trūkumiem mūsu pludmalē uzskata to, ka nav kur novietot mantas. Ja ierodas viens, parasti mantas pieskatīt viņš palūdz kādam svešiniekam. Līdz šim viņam laimējies, un nekas nav pazudis. Viņš, tāpat kā citi uzrunātie cilvēki, būtu priecīgs, ja kādā vietā pludmalē būtu ierīkoti aizslēdzami skapīši mantu glabāšanai.

K.Frišfelds arī ievērojis, ka citus gadus pludmalē bijuši sastopami saldējuma tirgotāji. Šogad viņi neesot manīti. Lai veldzētu slāpes vai kaut nedaudz atvēsinātos ar saldējumu, jāmēro ceļš līdz kafejnīcām pie Glābšanas stacijas.

Viens no pludmales kafejnīcas darbiniekiem Artūrs Lešjavičs zināja, ka visvairāk atpūtnieki iegādājas alu, saldējumu un ķiploku grauzdiņus. "Vislielākais noiets ir festivāla "Tele2 Baltic Beach Party" laikā un tad, kad notiek diskotēkas," novērojis kafejnīcas uzraugs. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad kafejnīcas apmeklē mazāk cilvēku, jo ļoti siltu dienu nav bijis daudz.

Vairāki aptaujātie cilvēki laikrakstam pastāstīja, ka labprāt apmeklētu pludmales kafejnīcas, bet tur piedāvātajām precēm esot augstākas cenas nekā veikalos. "Parasti uz pludmali dodos kopā ar visu ģimeni. Bērniem nepārtraukti kaut kas kārojas, tāpēc, lai jūrmalā nepīkstētu, ka grib ko garšīgu, mēs pa ceļam iegriežamies veikalā un nopērkam našķus. Ja to visu pirktu pludmales kafejnīcā, tad mūsu ģimenei bankrots būtu ātri," secinājusi divu bērnu māmiņa Iveta.

Taču cilvēki jūrmalā ne tikai tērē naudu, bet turp iet, arī peļņas vadīti. "Kurzemes Vārds" netālu no kafejnīcas "Medūza" sastapa Denisu Jarovski, kurš spēlēja ģitāru. Muzikants ir rīdzinieks, kurš vasarā Liepājā strādā. Jūrmalā viņš ar savu draugu muzicē brīvajos brīžos. D.Jarovskim priekšā atradās ģitāras soma, kur jau bija iemesta naudiņa. Puisis apgalvoja, ka peļņa viņam neesot svarīgākais, viņš muzicējot savam priekam. Ar savu hobiju viņš cenšas arī iepriecināt citus, sniegt pozitīvas emocijas. Rīdzinieks garāmgājējiem piedāvā noklausīties populārus skaņdarbus, piemēram, no filmām.

Šogad no pilsētas dienvidu robežas līdz Kūrmājas prospektam pludmale ir strikti zonēta, lai nesaskrietos atšķirīgas atpūtnieku intereses. Pludmalē ir izvietotas norādes, lai noteiktu, kur paredzēta vieta smēķētājiem, kur – nūdistiem un kur – tiem, kas nodarbojas, piemēram, ar ūdens motosportu un sērfošanu. Lielākā daļa no "Kurzemes Vārda" satiktajiem un uzrunātajiem cilvēkiem bija dzirdējuši par pludmales iedalījumu, taču viņiem nebija ne jausmas, kur katrai interešu grupai ir paredzēta vieta. Tāpēc katrs turpinot doties tur, kur iecienījuši apmesties citus gadus. Vienīgi izvairoties peldēties vietā, kur atrodas aktīvā sporta veida cienītāji.

Pludmalē arī norādīta vieta smēķētājiem. Pēc laikraksta vienas dienas novērojuma, to ņem vērā lielākoties tikai strādnieki, kas pludmalē veic uzkopšanas darbus. Pie tā, ka visā jūrmalā nedrīkst smēķēt, cilvēki vēl jāpieradina. "Bieži eju uz pludmali, bet vēl ne reizi neesmu redzējusi, ka būtu sodīts kāds, kurš tur pīpē. Īpaši aktīvi to dara tie, kas apmetas kāpās. Man ir mazs bērniņš, un mums bieži vien ir jāmeklē jauna apmešanās vietas, jo kāds pīpē un vējš dūmus atdzen līdz mums. Nereti cilvēkiem aizrādu, bet viņi tikai atrauc, lai ejot citur, ja man kas nepatīkot," sašutumu pauda kāda gados jauna māmiņa.

Nelaimes netiek pieļautas

Kopš pilsētas pludmalē glābšanas dienesta funkcijas veic Pašvaldības policijas darbinieki, nopietni nelaimes gadījumi ne centra, ne Dienvidrietumu mikrorajona pludmalē nav notikuši. Visbiežāk glābēji vai nu sniedz palīdzību paši vai izsauc ātro palīdzību, ja kāds no atpūtniekiem sadūris kāju vai guvis citādu traumu. Glābēji arī izraida no ūdens iereibušus peldētājus un bērnus bez vecākiem, meklē vecākus noklīdušajiem bērniem, kā arī nogādā krastā peldētājus, kuri pārvērtējuši savas spējas un aizpeldējuši tālāk par bojām.

Glābšanas dienesta vadītājs Kristiāns Brūvers atgādina, ka glābēji gan centra, gan Dienvidrietumu mikrorajona pludmalē strādā ik dienas no pulksten 10 līdz 22. Tomēr viņš uzsver, ka neviens nespēs izglābt cilvēkus, kas paši būs pārgalvīgi un neievēros nekādus drošības noteikumus. Tas attiecas kaut vai uz peldēšanu tālāk par bojām, par došanos ūdenī reibumā un tamlīdzīgi. Daudz vērīgāk nekā iepriekšējos gados glābēji uzmana, lai bez vecāku uzraudzības ūdenī nedotos bērni. Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute norādīja, ka pēc Liepājas pilsētas jaunajiem administratīvās atbildības noteikumiem vecākiem, kuru bērns, kas nav sasniedzis 12 gadu vecumu, viens peldas jūrā, ir piemērojams sods līdz 250 latiem.

Paši glābēji uzskata, ka nopietnas nelaimes izdevies novērst vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, tas ir glābēju veiktais profilakses darbs, izglītojot jauno paaudzi un izglītojoties pašiem. Otrkārt, pludmales pieskatīšana, izraidot no ūdens personas, kas apdraud savu dzīvību un veselību. Un, treškārt, glābēju tehniskais nodrošinājums ļauj rīkoties operatīvi.

Uzmanību: sarkanais!

Jāatceras, ka jau pērn mūsu pludmalē, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir nomainīta simbolika, kas rāda, vai jūrā drīkst peldēties. Agrāk par aizliegumu vēstīja mastā uzvilkta melna bumba, bet tagad brīdinājumam izmanto dažādu krāsu karogus. Ja Glābšanas stacijas mastā plīvo dzeltensarkans karogs, tas nozīmē, ka glābēji strādā un var doties peldēties. Ja to nomaina dzeltens karogs – peldētājiem ir jābūt uzmanīgiem, jo laika apstākļi var pasliktināties. Bet, ja mastā ir uzvilkts sarkanais karogs, tad, līdzīgi kā sarkanā gaisma luksoforā, tas vēstī par aizliegumu doties jūrā. "Gribu uzsvērt, ka laikā, kad mastā plīvo sarkanais karogs, arī glābējus jūrā nedrīkstam sūtīt, tāpēc cilvēkiem ir jābūt atbildīgiem un pašiem jārūpējas par savu un savu tuvinieku drošību," norāda K.Brūvers.

Ūdens bijis labs

Visās Liepājas peldvietās uz informācijas dēļa izliktas ziņas par ūdens kvalitāti. Ja mērījums cilvēkiem labvēlīgs, tad smaida dzeltens ģīmītis. Bet jūlijā uzmanību piesaista sarkanas niknas sejiņas. Kas noticis? Sabiedrības veselības aģentūras Liepājas filiāles higiēnas ārste Svetlana Juņina skaidro, ka sarkanais ģīmītis esot kļūda, kuru pieļāvis tas cilvēks, kurš gatavojis uz dēļa liekamo grafiku. Patiesībā visi ūdens kvalitātes rādītāji līdz šim esot bijuši labi. Pirmdien, pēc festivāla, ņemtas jaunas ūdens analīzes (tādas ņem divreiz mēnesī), rezultāts būs zināms šopēcpusdien.

Bērnu bīstamās brīvības paradīze – Beberliņi

Cik galviņu ūdenī vienlaikus, grūti saskaitīt, jo tās visas kustas šurpu turpu, bērni te ieskrien, te izskrien no ūdens. Pirmdienas pusdienlaikā te ņirb vismaz divdesmit priekā spiedzošu zēnu un meiteņu. Pieaugušie ir tikai daži – kādi četri. Gundegai Birzniecei jāskaita astoņas galviņas – viņa ar radu un kaimiņu bērniem atnākusi uz Beberliņiem no Tosmares – gājiens vienā virzienā vien pusstunda. Ka šie bērni ir Beberliņu atpūtas profesionāļi, redzams pa gabalu – peldkostīmi mugurā, paladziņi tūdaļ tiek izklāti, no kādas somas izlien padzēriena pudele, un siltajā ūdenī – žvirkts! "Pati ūdenī neeju, sēžu malā, skatos, skaitu," saka Gundega. Viņi te būšot kādas pāris stundas. Ar klausīšanu brīžiem tā esot kā esot, tomēr Gundegai nav bail, ka nenosargās.

Gundega jau ir pieaugusi, bet turpat blakus – cits astoņu bērnu bariņš no Tosmares, kurā vecākajai pieskatītājai Allai ir tikai vienpadsmit gadu. Šajā kompānijā mazākajam Maksimam tikai trīs gadu. Bērni jūtas droši, draudzīgi un brīvi, nākot te vai katru dienu un būšot šeit vēl ilgi – gandrīz visu dienu. Viņi cits caur citu stāsta, ka zinot, kur drīkst iet ūdenī un kur ne. Ļoša pamāj uz blakus stāvošo zēnu – rau, viņš reiz esot iegājis tālāk, kur nevajag, kaut kādā ūdensbedrē iekritis, puikas saukuši pieaugušos, viens no atpūtniekiem mazo izvilcis. Laimīgas beigas. Jautāju, vai vecāki ļauj nākt tā, vieniem pašiem, peldēties? "Jā," viņi visi atbild, Ļoša pašapzinīgi vēl piebilst: "Es vispār varu iet, kur gribu, pa visu Liepāju, man neviens neko neaizliedz!"

Vai bērni šeit kādreiz ir redzējuši dežurantus – glābējus? Gan Allas kompānija, gan omīte, kurai te tikai viens pieskatāmais – mazdēls, gan Gundega saka: tādu te neesot manījuši. Nezinot, kādi viņi izskatās. Bērni stāsta, ka zinot, ka vispār esot laiva un dežuranti, bet viņi laikam ir tur – un pamāj sarga būdas virzienā. Būda no vienīgās atļautās peldvietas ir ļoti tālu, ja tur kāds ir, tad peldvietu neredz. Arī "Kurzemes Vārds" dežurantus nesatika.

Beberliņi ir trešā Liepājas peldvieta ar Zilo karogu, taču faktiski tas tiek turēts mastā tikai sešas stundas dienā, tik, cik apsaimniekotājs – SIA "Karosta" spēj nodrošināt, jo par Beberliņu uzraudzību un uzkopšanu nemaksā pašvaldība (bet par jūrmalas peldvietu uzturēšanu maksā). Šīs sešas stundas arī jānodrošina Zilā karoga pludmales prasības. Taisnība, Beberliņos nestrādā profesionāli glābēji, un neviens no ūdens nedzen laukā nepieskatītus bērnus un nemeklē viņiem vecākus, atzīst SIA "Karosta" izpilddirektore Gaida Korņilko. Par pludmales pieskatītājiem uz maiņām strādā astoņi pirmās palīdzības sniegšanā mācīti cilvēki, no tiem pieci – skolēni.

"Man viņi tur ir," saka G.Korņilko. Sarunā ar "Kurzemes Vārdu" viņa atzīst, ka varbūt ir lietderīgi pārrunāt ar pludmales uzraudzītājiem, lai viņi tomēr būtu apmeklētājiem pamanāmāki, ka būtu labi arī turpat peldvietā nolikt vismaz zīmi ar potenciālā palīdzības sniedzēja telefona numuru, lai atpūtnieki varētu pēc vajadzības sasaukt tuvākos palīgus, un ka jālūdz pašvaldības policija palīgā, lai mudinātu arī šeit bērnu vecākus mazos peldētājus pieskatīt, kā tas ir jūrmalā, kur acīs krīt piedraudējums ar vairāk nekā 100 latu sodu vecākiem par bērnu atstāšanu savā vaļā un kur pludmales sargi no ūdens dzen ārā bērnus, kuri peldas bez vecākiem.

Cilvēkiem Beberliņos patīk, svaigs gaiss un viss uzkopts un tīrs pat svētdienas vakarā. Kāds saka, gribētos gan, lai būtu vēl kāda ģērbtuve, lai peldvietā būtu kāds soliņš un tualete, un ar nostalģiju tiek pieminēti ūdensvelosipēdi. G.Korņilko stāsta – Beberliņos ir tikai tik aprīkojuma, cik SIA "Karosta" var atļauties un cik tiek atpelnīts ar grilu un ugunskuru vietu iznomāšanu – jo pašvaldība šo atpūtas vietu neuztur. Par vienu tualeti vairāk nevar atļauties. No pilsētas naudas saņemts tikai tik, cik Zilā karoga pludmales informācijas planšetei. Vecie ūdensvelosipēdi bija nolietojušies, un jauniem nav naudas. Bez tam apmeklētāji jau arī reizēm bijuši bezatbildīgi, pametuši ūdensrīkus dīķa otrā malā, ej nu tad meklē. Varbūt nākamajam gadam rakstīšot kādus projektus kopā ar domes Vides daļu, lai apsaimniekošanu un labiekārtojumus uzlabotu un papildinātu.

Inita Gūtmane,
Nora Driķe,
Ita Cērmane,
Daiga Lutere