Kurzemes Vārds

02:04 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Rosina palielināt akcīzes nodokļa apmaksas normu

Pēteris Jaunzems

Vakar pirms stāšanās pie nākamā gada budžeta projekta izstrādes finanšu ministrs Atis Slakteris apspriedās ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi.

Tikšanās laikā izskanēja ierosinājums par viena hektāra apstrādi palielināt akcīzes nodokļa atmaksas normu no 100 līdz 120 litriem dīzeļdegvielai, kas patērēta lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Uzklausījis priekšlikumu, ministrs uzdeva speciālistiem to izvērtēt, salīdzinot ar citu Baltijas valstu pieredzi. A.Slakteris arī norādīja, ka finansiālajā jomā arī nākamajā gadā būs jāievēro skaudrs taupības režīms, tāpēc izmaiņas likumdošanā jāveic ar piesardzību.

Aizputē vēl viena banka

Dina Belta

Šodien Aizputē, Atmodas ielā 26, atver "Hansabankas" norēķinu grupu.

Liepājas rajonā šī ir pirmā "Hansabankas" klientu apkalpošanas vieta, kur pakalpojumus varēs saņemt gan privātpersonas, gan uzņēmumi, tajā būs izvietots bankomāts un internetbankas kiosks, ziņo bankas pārstāvji. Norēķinu grupa būs pieejama no pirmdienas līdz piektdienai, iesākumā tajā strādās trīs darbinieki. Aizputes norēķinu grupas vadītāja ir Diāna Reķēna.

"Hansabankas" norēķinu grupa atradīsies rekonstruētā ēkā pilsētās centrā un nomās telpas no ēkas īpašnieka – akciju sabiedrības "Liepājas Patērētāju biedrība".

Latviešiem tīk salds un sarkans

Dina Belta

Vīna svētku gaisotne pagājušās nedēļas nogalē bija pārņēmusi visu Sabili. Lielajā vīna degustācijā piedalījās arī Liepājas rajona pārstāvis Mārcis Jukšis.

"Tad nu gāju no viena vīna pie cita, pie tiem garšīgākajiem atgriezos arī otrreiz," viena sārtvaidze sabiliete uz ielas stāstīja otrai, nākot no Vīna kalna pakājes, kur pulcējās vīndari. "Un kā tu domā, ko viņi dara ar to melleņu vīnu, ka nogulsnes neveidojas?" lietišķi apvaicājās otra.

Vīna svētki Sabilē notikuši nu jau desmito reizi. Astoto reizi to laikā notika arī Latvijas vīndaru un vīnkopju saiets. Šoreiz svētki ilga piecas dienas, tajos bez sarīkojumiem, saistītiem ar vīna raudzēšanu, dzeršanu, apdziedāšanu, notika arī teatralizēts gājiens, jaunrades darbnīcas, koncerti, sportiskas aktivitātes un citas lietas. Sabiles Karātavu kalnā aizdedzināja arī vietējā skolotāja un mākslinieka Andra Millera veidoto iespaidīgo uguns skulptūru.

M.Jukšis uz Sabili braucot katru gadu. Šoreiz gavieznieks, kurš "Vēžos" ar vīna raudzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadu, turp vedis ķiršu, upeņu, ērkšķogu, arī ābolu un pīlādžu vīnu. "Cik cilvēku, tik gaumju," Gaviezes vīndaris atbild uz "Kurzemes Vārda" jautājumu par Latvijā darināta vīna modes tendencēm. "Laukos cilvēkiem labāk patīk sarkani, bet pilsētā iecienītāki balti un sausāki vīni," viņš novērojis.

Sabilē Abavas otrajā krastā, tālāk no svētku burzmas, "Kurzemes Vārds" sastapa arī vietējo vīndari Alfonu Elertu, kurš šogad gan Lielajā vīna degustācijā nepiedalījās, tomēr pacienāja ar vienu no saviem darinājumiem. "Šis ir salds, priekš latviešiem un pensionāriem, ārzemniekiem jau patīk tie baltie un skābie," viņš teica, liedams glāzē sarkanu vīnu no pudeles ar uzrakstu "Alfona Elerta mājas vīns".

Svētkus svinēs daudzviet

Dina Belta

Nākamās nedēļas nogalē dažādu svētku sarīkojumi notiks vairākās Liepājas rajona vietās.

Sestdien, 9.augustā, Priekulē notiks jau par stabilu tradīciju kļuvušie Ikara svētki. Priekule ciemiņus gaidīs pie baronu Korfu pils, Zviedru vārtiem un Priekules lidlaukā. Svētku atklāšana domāta pulksten 10 pilsētas centrā. Vidusskolas stadionā pēc pulksten 10 notiks Nacionālo bruņoto spēku rīkota militāra stafete.

Visas dienas garumā no Priekules lidlauka būs iespējams pacelties gaisā ar lidaparātu, lai redzētu apvidu no gaisa. Būs apskatāma radošo priekulnieku izstāde "Vasaras mirkļi" Zviedru vārtos, notiks tirdziņš. Programmā paredzētas arī atrakcijas un jaunrades darbnīcas bērniem, sporta aktivitātes kā lieliem, tā maziem. Koncertēs folkloras grupa "Baļķi", Liepājas bērnu vokālais ansamblis "Gaismiņas", dejotāji no Otaņķiem, Priekules, Nīcas, Vērgales, Liepājas, Saldus, uzstāsies Nīcas vokālais ansamblis "Sentiments" un Priekules pūtēju orķestris. Plānots arī cirks, lietuviešu motobolistu paraugdemonstrējumi un citas lietas. Bet koncertā "Dziesma manai pilsētai" piedalīsies "Latvijas talanti": Emīls Balceris, Raivis Bružis, Ainars Bumbieris, Miks Saulītis, Linda Zāģere un citi.

Tajā pašā dienā Durbi pulksten 10 no rīta modinās Kazdangas pūtēju orķestris, ieskandinot Durbes Pilsētas svētkus. Tie ilgs visas dienas garumā, bet pulksten 22 Durbes pilskalnā sāksies "Tautas balle", ko spēlēs muzikanti no Vaiņodes. Svētku programmā paredzēta "Ziedu sienas" veidošana pie baznīcas, sieviešu kora koncerts, orientēšanās sacensības pilsētā. Futbolu spēlēs tēvi pret dēliem un durbenieki pret tadaiķniekiem. Durbes Kultūras namā atklās pilsētas mākslinieku izstādi, bērni zīmēs uz asfalta, sacentīsies riteņbraukšanā. Svētku gājiens no Kultūras nama līdz pilskalnam sāksies pulksten 18.30. Pēc tam – koncerts.

Nākamās nedēļas nogalē svētkus svinēs arī Aizputē.

Nīcenieki dziedās Francijā

Septembra sākumā Nīcas sieviešu un vīru kori uzstāties un atpūsties dosies uz Franciju, pastāstīja Nīcas Kultūras nama vadītāja Agija Kaunese.

Nīcenieki saņēmuši aicinājumu no sieviešu kora Pau pilsētā Francijā, netālu no Spānijas robežas. Francūzietes meklējušas kādu kori Latvijā, ar ko veidot draudzīgas attiecības. Vispirms nīcenieki dosies uz Franciju, pēc tam būs arī atbildes vizīte.

Braucienu atbalsta Nīcas Pagasta padome, daļa izdevumu jāsedz dalībniekiem. "Pašvaldība katru gadu atbalsta koru braucienus uz ārzemēm, tā ir pateicība par viņu darbu," sacīja Kultūras nama vadītāja. Pērn koristi devušies uz Vāciju, pirms tam – uz Slovākiju. "Mēs esam ļoti elastīgi, abi kori var dziedāt gan katrs atsevišķi, gan kopā arī jauktā kora repertuāru," teica A.Kaunese.

Pērkonē zem nezāļu cera atrod pupuķi

Pēteris Jaunzems

Šonedēļ Kārlim Rudēvicam piederošajā Nīcas pagasta zemnieku saimniecībā "Kāres" sagūstīts Latvijā reti sastopamā un ļoti nevienmērīgi izplatītā putna – pupuķa – mazulis.

Saimnieks informēja redakciju, ka putnu pamanījis, kaplējot medus augu esparsetas un facēlijas stādījumus. Tas bijis paslēpies zem nezāļu cera. Zemnieku pārsteidzis putna krāšņais apspalvojums. Jo īpaši neparasts ir tā cekuls, kuru putns izpleš, kad satraucies.

"Tādu radījumu man vēl nebija gadījies redzēt," teica atradējs. Putnēns vēl neprot lidot, tādēļ, baidoties, ka to nenotver kaķis, zemnieks pupuķi ievietojis kastē. Tomēr no pasniegtās sliekas un dzeramā ūdens gūsteknis atteicies. K.Rudēvics sazinājies ar ornitologu Māri Strazdu Rīgā, kurš ieteicis pēc padoma prasīt Liepājā dzīvojošajam Kārlim Milleram.

Gaiši rūsganbrūnie pupuķi augumā ir mazāki par kovārņiem. To spārni un aste ir melni ar baltām šķērsvītrām. Īsti karalisko cekulu veido rūsganas spalvas ar melniem galiem. Ornitologi apgalvo, ka pupuķu izplatība Latvijā esot ļoti nevienmērīga, to vislielākais blīvums reģistrēts Rīgas rajonā. Putni pārtiek no lielākiem kukaiņiem, to kūniņām un kāpuriem. Barojas galvenokārt uz zemes, ar garo knābi izvelkot ēsmu no augsnes. Retāk tie notverot gaisā lēni lidojošus kukaiņus.

Pupuķi ligzdo koku dobumos, ēku spraugās un drupās. Mēdz aizņemt arī putnu būrīšus, bet retāk redzēti ligzdojam zemē starp koku saknēm. Dējumā tiem ir 7–8 olas. Ja ligzdiņu kāds izposta, mātīte dēj un perē atkārtoti.

Visneparastākā esot pupuķu dziesma. To veido trīsbalsīgas frāzes – up, up, up. Turklāt dzied tikai tēviņi. Spāņu zinātnieki esot noskaidrojuši, ka pupuķu mātītes izvēlas tēviņus, kuru dziesmā ir vairāk zilbju. Pēc pārošanās ar tādiem tās dējot vairāk olu. Šādi tēviņi esot arī čaklāki barības gādātāji.

Dārzu diena izskan tālu Latvijā

Dina Belta

Gadskārtējo Nīcas Dārzu dienu pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja pustūkstoša ļaužu.

Sapulcināt vēl vairāk interesentu neizdevās tādēļ, ka nedēļas nogalē dažādi sarīkojumi notika daudzviet, turklāt nupat Talsos bija Puķu draugu saiets, notika Ziedu svētki Bulduros, saka Nīcas Kultūras nama vadītāja Agija Kaunese. Tomēr arī tagad svētku rīkotāji ir apmierināti, apmeklētāju skaits bijis tikpat liels kā pērn.

Dārzu dienas apmeklētājiem vārtus katru gadu ver citas sētas, šogad tie bija Lūši, Sīpoli, Rubeņi, Rudzīši un Valti. Visvairāk košumdārzu viesu bijis no Liepājas rajona, bet ciemiņi uz Nīcu atbraukuši arī no Ventspils, Talsiem, Rīgas un pat Madonas.

Īpašs pārsteigums bija Didža Krūmiņa gleznu izstāde Nīcas parkā. Turklāt viena glezna, veltīta tieši Dārzu dienai, tapa turpat uz vietas, apmeklētāju acu priekšā. Tagad tā novietota Kultūras namā.

Nīcas parkā Dārzu dienā sarīkots arī puķu un stādu tirdziņš. Īpaši lielu atsaucību izpelnījušies tirgotāji no SIA "Puķulauki" Talsos. Liela piekrišana bijusi arī nupat izdotajam Nīcas daiļdārzu katalogam, kur aprakstīti un aprādīti 18 pagasta dārzi.

Nīcas dārzkopju darbu iespējams apskatīt un novērtēt arī tagad, kad Dārzu diena jau aizvadīta, sacīja A.Kaunese. Tikai tad vispirms jāsameklē Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Vecbaštika. Viņa pastāstīs, kā sētās nokļūt un sagatavos maršrutu. Nīca jau izsenis tālu Latvijā zināma ar saviem košumdārziem – tur lieli nopelni nīceniecei Annai Neimanei. Dārzu dienu pagastā rīko jau ceturto gadu.